Category Archives: Recenzijas

Šī Agneses istaba. Recenzija par Agneses Bordjukovas darbu “Skaļākā vieta pasaulē”

Juta Ance Romberga Recenzija tapusi projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” otrā posma ietvaros. Agneses Bordjukovas darbs “Skaļākā vieta pasaulē” skatāms šeit. Aptuveni pirms gadsimta Virdžīnija Vulfa nāca klajā ar paziņojumu, ka sievietei vajadzīga sava istaba. Šogad pasaulei no jauna jāatgādina, ka sievietei vajadzīgs savs ķermenis. Lai gan vajadzība varbūt nav gluži […]

“Agnese Bordjukova “Skaļākā vieta pasaulē””. Par Agneses Bordjukovas darbu “Skaļākā vieta pasaulē”

Saiva Kuple Recenzija tapusi projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” otrā posma ietvaros. Agneses Bordjukovas darbs “Skaļākā vieta pasaulē” skatāms šeit. Ekrānā ir redzama sievietes seja, kakls. Sievietes skatiens ir mierīgs, un tikpat mierīga ir gaisma, kas viņu apstaro. Pelēkais fons ir tieši tik neievērojams, lai labi izceltos ādas krāsas maigais, blāvais […]

Jūlija Brauere spīdoša Nikijas lomā baleta iestudējumā “Bajadēra”. Recenzijas tulkojums

Īsi pirms Covid-19 pandēmijas otrais vilnis lika slēgt Latvijas Nacionālo operu un baletu, lai tas dotos pašizolācijā, kāda ārzemju dejas kritiķe, baleta profesora asistente no ASV vārdā Dženifera Sarvera paguva noskatīties baleta iestudējumu “Bajadēra”. Sekojošais teksts ir viņas recenzijas tulkojums. Oriģinālu varat lasīt šeit.    Un beidzot tas notika. Pēc desmit gariem mēnešiem atrautībā no […]

Neizmantotās izdevības. Par Royal Dance Studio izrādi “Samaitātā”

Anna Pierhuroviča Royal Dance Studio ir mūsdienu un šova dejas brīvā laika studija, kuru 2011. gadā dibinājusi horeogrāfe un dejas māksliniece Arita Kukuvasa. Izrāde veidota pēc Karīnas Račko romāna “Samaitātā” motīviem. Tā epicentrā ir dihotomija starp to, kas ir morāli un ētiski, un to, ko diktē sirds un prāts. Klasika. Izrāde, kura tika gaidīta kopš […]

Balets

Vai resnas meitenes drīkst rakstīt par baletu? Par baletu “Gulbju ezers” Aivara Leimaņa inscenējumā

Juta Ance Romberga Skatoties uz Rīgas Balto namu, vienmēr iekšā sēdējis tāds neliels pašpārmetums par to, ka šajā mājā iegriežos tik reti. Bet, nonākot šeit, automātiski un nešaubīgi kļūst skaidrs, kādēļ. Laikam jau jāatzīst, ka pēc savas dabas esmu tāds bosiks. Mūžīgi zilumi uz kājām, saplēstas kurpes, velosipēds un vienmēr slapjā mugura visos gadalaikos – […]

Patiesi augstvērtīgiem mākslas darbiem nav noilguma. Par baletu “Gulbju ezers” Aivara Leimaņa inscenējumā

Regīna Kaupuža Aicinājums izteikt pārdomas par Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kura pirmizrāde notika šā gada 2. septembrī mākslinieciskā vadītāja un baletmeistara Aivara Leimaņa inscenējumā, saglabājot Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova oriģinālo horeogrāfiju, vēlreiz un vēlreiz lika man pārdomāt, ka patiesi augstvērtīgiem mākslas darbiem nav noilguma. Tie vienkārši dzīvo […]

GROSOMBOLS

Ar kuvaldu pret vīrietību. Par Klāva Liepiņa izrādi “Grosombols”

Raimonds Ķirķis Izrāde “Grosombols” tapusi kultūrtelpas “Točka” laikmetīgās dejas rezidenču programmas ietvaros. Kultūras konteksts, kurā izrādē “Grosombols” impregnējas Klāvs Liepiņš, ir pastāvošs un aktīvs krietni vien pirms izrādes pirmajā ainā tēlotās simboliskās dzimšanas ainas. Arī krietni pirms Klāva Liepiņa vēsturiskās dzimšanas. Tāpēc šķiet likumsakarīgi tajā īsi pakavēties. Tas, protams, ir stāsts par feminismu un no […]

Kustība pašrefleksijā. Par Olgas Žitluhinas izrādi “Zūdības dejas” (2008./2020.)

Daina Teters 1948. gada 9. oktobrī Parīzē uz baltas papīra lapas tika uzmesti pirmie vārdi darbam, kas taps gatavs nieka triju četru mēnešu laikā un kurā kaut kur pa vidu, it kā nejauši un tāpēc parasti nepamanīta, četru  pasaules telpas blandoņu starpā risinās neskaļa vārdu pārmaiņa par to, kā aizpildīt laiku un kliedēt esības nepanesamo […]

Cilvēks, vide, kustība. Par festivālu “Vides deja”

Marija Saveiko Šogad laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja”, svinot desmit gadu jubileju, piedāvāja māksliniekiem eksperimentēt, domāt un veidot darbus par ekoloģijas tēmu. Vārdu “ekoloģija” visbiežāk esam pieraduši dzirdēt sakarā ar tās problēmām. Šķiet, ka laika gaitā starp vārdiem “ekoloģija” un “problēma” pat parādījusies neredzama vienādības zīme, kas ir absolūti aplams uzskats. Ekoloģija nav problēma. Vienādības […]

Es biju šeit. Laiks dejot

Viņi saskārās tikai uz brīdi, pēc tam ilgi dejoja vieni. Par Olgas Žitluhinas un “Fine 5” izrādi “Es biju šeit”

Inga Surgunte 29. augustā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” ietvaros Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notika horeogrāfes Olgas Žitluhinas un Igaunijas dejas teātra “Fine 5” kopā radītā izrāde “Es biju šeit”. Lai arī pirmizrādi piedzīvojusi 2019. gadā, izrāde, kuras tēma ir fiziska un garīga komunikācija, pieskāriens, apbrīnojami precīzi un jutīgi rezonē ar šīgada pandēmijas atnestajām […]