Žurnāla “Dance.lv” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – ko sajust, domāt, lasīt un redzēt. 

Laikmetīgās dejas nozares redaktore Rūta Pūce

Tikko noslēgusies Baltijas Dejas platforma Viļņā. Jāatzīst – esmu pārsteigta par tajā piedzīvoto saviļņojumu. Lietuviešiem bija izdevies izveidot dramaturģiski iedarbīgu programmu, līdztekus notiekošais Baltijas dejas kongress mūs veda cauri Baltijas laikmetīgās dejas vēsturei un šodienas problēmām un sasniegumiem, iezīmējot arī nozares kontekstu un neizvairoties no neērtiem tematiem. Kongresa vēstījumu organiski papildināja gan politiski pielādētas, gan līdz kaulam empatizējošas izrādes. Intervijā žurnālam “Springback Magazine” par platformu trāpīgi stāsta Lietuvas Dejas informācijas centra vadītāja Gintare Masteikaite. Varbūt tā bija notikumu radītā iespaidu intensitāte ķermenī, varbūt nogurums, bet atceļā uz Rīgu man šķita, ka kuru katru mirkli es varētu no saviļņojuma sākt raudāt. Šo jūtīgi atvērto skatu uz ikdienu man izdevās saglabāt vēl pāris dienas, jo Starptautiskajā dejas dienā to satricināja Lauras Stašānes eseja “Dažas utopiskas pārdomas skatoties laikmetīgo deju”. Bet tagad jau gaidu dejas notikumus maijā, lai atkal pieslēgtos dzīves īstenībai caur mākslu. 

Šķiet, ka šo pieslēgumu varētu rast Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas maģistrantūras programmas studentu darbos. Akadēmiskā vide divu gadu laikā ļauj izrādes gatavot specifiskos apstākļos – tās tiek “barotas” ar informāciju un slīpētas mentoru vadībā. Tām vajadzētu būt pētnieciskām, un, iespējams, tās būs uzrakušas kādus sen aizmirstus dejas apcirkņus. 11. un 12. maijā notiks Danas Zvonarjovas izrāde “Tur aizlidoja tauriņi”, 16. maijā – Annas Marijas Puķes “Atver muti” un Rūda Vilsona “Instrumenti”, 29. un 30. maijā – Evas Krūmiņas atmiņu horeogrāfija “Virgīnija”. Ja gribas vēl vairāk dejas, tad iesaku apmeklēt Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas koncertu Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē.

Latviešu skatuviskās tautas dejas nozares redaktore Baiba Ķestere

Varam ar pilnu krūti elpot pavasari! Saspringtākie deju sezonas mēneši ir aizvadīti – repertuāra pārbaudes skates un to dažādie formāti devuši ieskatu tajā, cik daudz un kā deju kolektīvi pašlaik dejo. Apsveikumus pelnījuši arī jauniešu deju kolektīvi, kas visu sezonu aktīvi gatavojas nu jau teju ar roku aizsniedzamajiem II Jauniešu deju svētkiem “Viens apvārsnis. Tūkstošiem ceļu” 23.maijā Liepājā. Prāvais kolektīvu skaits pierāda to, ka sadejošanās svin jaunības spēku, trakulīgumu un pārdrošību. Prieks un vēlreiz prieks, ka mūsu jaunā paaudze turpina šo skaisto tradīciju.

Lai baudītu latviešu skatuviskās tautas dejas dažādību, iesaku doties un pieredzēt vairākas jubilejas – maijā kopā ar TDA “Vektors”, DA “Daiļrade, TDA “Jandāls” un citiem kolektīviem svētkus atzīmēs Dagmāra Bārbale. Savukārt pēc īsteni latgaliska dejas smeķa jādodas uz Daugavpili, kur kopā ar VPDK “Saime” kārtīgu prieku uz skatuves iegriezīs pulka dejotāju. 

Lai maijs pilns siltuma, prieka un saules – “nesam” deju ārā, nost no namu skatuvēm, nākam tuvāk saviem skatītājiem un aicinām arī viņus noķert kādu prieka dzirksti, dejojot kopā! 

Baleta nozares redaktore Laura Jasmane

Lai gan aprīlī tika atzīmēta Pētera Vaska jubileja, manās sarunās un notikumos daudz vairāk vīdēja kāds cits nozīmīgs komponists – Filips Glāss. Glāsa darbi itin bieži savijušies ar horeogrāfijas mākslu – viņa operas “Akhnaten” 2019. gada iestudējumā nozīmīgs vizuālais elements ir žonglēšana ar baltām, planētām līdzīgām bumbiņām, kuras iemieso Glāsa mūzikas kāpjošos un krītošos arpedžo (horeogrāfs Šons Gandini (Sean Gandini)). “Akhnaten” oriģināliestudējumā 1983. gadā Glāss esot iecerējis horeogrāfijas veidošanu uzticēt Džeromam Robinsam (viņa darbs “Koncerts. Jeb Briesmas ikvienam.” ir Latvijas Nacionālā baleta repertuārā). Robinss nolēmis darbu sākt, radot baletu ar “Akhnaten” mūziku. Sadarbība pie operas izjukusi, bet mums palicis Robinsa balets – “Glass pieces” (1983). Līdzības starp “Akhnaten” un “Glass pieces” ir skaidri saskatāmas – abos darbos ķermenis mēdz būt vienots, monumentāls elements, slīdošie profila silueti ir atsauce uz antīko vizuālo mākslu. Ja “Akhnaten” norisinās senajā Ēģiptē, bet “Glass pieces” –  urbānajā Ņujorkā (mana interpretācija), tad ir visnotaļ interesanti domāt par cilvēka un sabiedrības dinamikām, kuras ir nemainīgas vairāk nekā 3000 gadus.

Mūsdienu deju nozares redaktore Anna Pierhuroviča

Kopš vairs neesmu šovdeju grupas dalībniece, mans skatījums uz deju un kustību ir pilnībā mainījies. Drīzāk atgriezies tā sākotnējā stadijā. Ir sajūta kā pēc izkāpšanas no dīvaina, smagnēja sapņa, kad saproti, ka tas, ko redzēji un izjuti, nebija tavs un nesaskanēja ar tevi. Pēc deju studijas “Intriga” pozitīvi pārsteidzošā koncerta aprīļa beigās Jelgavā es aptvēru, ka par lielāko dejas vērtību uzskatu horeogrāfa vīziju, pat ja tā nav tehniski precīza. Redzot uz skatuves patiesu prieku un topošo horeogrāfu spēku un radošumu, kļuvu pārliecināta, ka dažādība mūsdienu deju nozarē ir vērtība.

Maijā gribu baudīt deju atmosfēru un skaļi atbalstīt dažādību, tapēc iesaku notikumus, kuru skatītāji zina, ka tas jādara un kur tas tiek arī gaidīts. Horeogrāfu čempionātā “Best Show” būs iespējams redzēt spēcīgākos Baltijas horeogrāfus un dejotājus. Savukārt pievienotu vērtību – vēstījumu par ilgtspējīgu modi un kontrastiem – nesīs “Bourzma” deju batli. Kā mēdz teikt: “frīstails nenozīmē dejot bez stila”.

Pilnu dejas notikumu kalendāru meklē šeit.