1. Home
  2. /
  3. Laikmetīgā deja
Category Archives: Laikmetīgā deja

Burtnieku novada iedzīvotāji sadarbībā ar atzītiem māksliniekiem rada īpašu dejas izrādi

15. novembrī plkst. 19.00 Matīšu Tautas namā un 16. novembrī plkst. 12.00 Valmieras pagasta kultūras namā ar izrādi “Un pēkšņi gulbji!” noslēgsies sociāls mākslas projekts “Mana brīvība un piederība”, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Izrāde ir gan demonstrācija, gan koncerts, gan šķietami nebeidzama saruna, kurā Burtnieku novada iedzīvotāji un viņu draugi mākslas valodā […]

Jaunā cilvēka ķermenis jeb “Homo Novus 2019”

Performerim vienlaikus ir gan jājūt komandas biedri, gan jānotur cīņas spars un vēlme uzvarēt. Mākslas notikuma gadījumā tas nozīmē sekot kopīgi radītiem spēles noteikumiem un “iekustināt” publiku pārdzīvojumam vai pārdomām. Dažkārt arī līdzradīšanai. Šajā aspektā Ahilans Ratnamohans un Ferass Šahīns kopā ar radošo grupu bija radījuši teju ideālus priekšnoteikumus, lai gandrīz visi pasākuma apmeklētāji patiešām arī būtu īsteni piedzīvojuma līdzdalībnieki.

Šomēnes “Deja domā” par dokumentālo horeogrāfiju un protesta ķermeni

Oktobrī Latvijas Dejas informācijas centrs (LDIC) aicina uz diviem pasākumiem ciklā “Deja domā”. Pirmdien, 21. oktobrī, gaidāma horeogrāfes Fionas Milvordas (Apvienotā Karaliste) meistarklase, kā arī saruna par dokumentālo deju ar horeogrāfes Kristīnes Brīniņas (Latvija) un pētnieces Anastasijas Prošutinskas (Krievija) dalību. Savukārt trešdien, 23. oktobrī, notiks radošā darbnīca ar horeogrāfi Tatjanu Čižikovu (Krievija).

Ja tev ir vārds, vari atļauties būt īsa auguma. Saruna ar Luku Masalu

Manā jaunībā bija klišeja – ja gribi būt baletdejotājs, būsi kā maza meitene. Daudzi zēni negāja uz baletu, jo baidījās, ko par viņiem padomās. Mani arī skolā apsmēja. Pusgadu nedejoju, teicu tēvam, ka vairs negribu dejot, ka gribu būt futbolists. Tā bija sabiedrības izvēle, nevis manis paša. Labi, ka man bija gudrs tēvs.

Muzikāli dramatiska dejas izrāde “pusOtrs”

Lienes Gravas dejas izrāde “pusOtrs” Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros ir īpaša ar to, ka par tās scenogrāfiju un dramaturģijas asi izvēlēts šķietami vienkāršs nams divos stāvos ar četrām logu acīm, kas pāros guļ viena virs otras. Šis nams, iespējams, ir simbolisks pamats galveno izrādes varoņu dzīves vērtībām, atmiņām, tas pievelk un aicina atkal un […]

Prāts vai iztēle? Par Krišjāņa Santa un Ievas Gaurilčikaites izrādi “Labrys”

Pēc frāzes “Vai tu saproti, kur tu maldies?” izskanēšanas kļūst skaidrs, ka starp krēsliem atstāto neredzamo pēdu zīmējumā ir notikusi kļūda. Bez jebkādām emocijām izvērtējušas situāciju, dejotājas atkāpjas pāris soļus atpakaļ, no šīm pozīcijām veiksmīgi izlabo iepriekš veikto novirzi un atsāk savu ceļošanu pa labirinta koridoriem. Viņas atsāk virzību, es palieku turpat – pie kļūdas vai drīzāk ar kļūdu savā iekšējā sistēmā.

Klausīties deju. Par izrādi „Forti, Pakstons, Rainere lasa savus rakstus” Ņujorkā

Pavisam netālu no manas pagaidu mājvietas atradās Svētā Marka baznīca, kur darbojas Danspace Project – organizācija, kas piedāvā jaunas dejas izrādes, atbalsta daudzveidīgu horeogrāfiju un veicina eksperimentēšanu. Tieši šajā laikā, kad esmu Ņujorkā, divus vakarus tur rāda izrādi „Forti, Paxton, Rainer Read Their Writings”, ko radījuši trīs horeogrāfi, trīs laikmetīgās dejas grandi Simona Forti (Simone Forti), Stīvs Pakstons (Steve Paxton) un Ivonna Rainere (Yvonne Rainer).