“Dance.lv Žurnāla” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – ko sajust, domāt, lasīt un redzēt. 

Rūta Pūce – laikmetīgās dejas nozares redaktore

Martā aicinu izpētīt skatuves mākslu starpžanrus un sākt ar ielūkošanos Dejas mājas kalendārā, kas atrodams vietnē www.dejasmaja.lv – tā, iespējams, vēl nemaz nav iekļauta tavā ikdienas interneta sērfošanas ceļā. Šeit atradīsi visu šī gada Dejas mājas programmu – gan Rīgas cirkā, gan “Kurtuvē” Valmierā. Tuvākie notikumi gaidāmi marta vidū Valmierā, no tiem izcelšu pirmizrādi, kas tiek īstenota, sadarbojoties ar Rīgas cirku un Latvijas Kultūras akadēmiju, – Leldes Feldmanes izrādi “Trauslais spēks”. Tajā personiskā pieredze tiks transformēta caur kustību, akrobātiku un vārdu izteiksmes valodā, ko caurvij spēks un jūtīgums, izturība un ievainojamība. Lelde Feldmane pārstāv laikmetīgo mākslu, kurā saplūst deja, cirks un pole tehnikas fiziskā intensitāte. Viņa darbojas laikmetīgā cirka jomā, ir uzstājusies vadošajos Eiropas cirkos un dibinājusi “Winter Circus” Šveicē. 

Cirka un dejas saplūsme pēdējā laikā Latvijā ir bijusi auglīga gan organizatoriski, gan mākslinieciski, uzskatāmi pierādot skatuves mākslu žanrisko fluiditāti un jaunu dzīvās mākslas ceļu meklēšanu starpdisciplinaritātē un starpžanru sadarbībā. Martā tas ir Leldes Feldmanes darbs “Trauslais spēks”, vēlāk aprīlī – “Art for Rainy Days” izrāde “How a Spiral Works”. Tāpat pēdējos gados var pieredzēt dejas klātbūtni teātra teritorijās. Kā piemēri minami starp deju un fizisko teātri balansējošie Andreja Jarovoja “Gadalaiki. Faux pas”, Paulas Pļavnieces “Plēsoņas”, Elīnas Gediņas “Balta kleita”, Rūdolfa Gediņa “Sēri krāca ūdens viļņi” un citi darbi. 

Baiba Ķestere – latviešu skatuviskās tautas dejas nozares redaktore

Aiz noguruma no sniega un, nenoliegsim, ilgām pēc pavasara un siltuma martā vēlos aicināt baudīt Latviju un deju ārpus Rīgas. Pelēkums galvaspilsētā nezudīs līdz pat lapu plaukšanai, tāpēc, pavisam iespējams, citviet pavasari varēs noķert ātrāk. 

Ja izdodas ieplānot izbraucienus pa Latvijas ārēm, tad ar pavasara ķeršanu var apvienot arī koncertu “Lai rīb tautu istabiņa” Daugavpilī, koncertu “Mēs” Ogrē un “Pavasara sadanci” Salaspilī. Plaukstošu darba dunas sajūtu marta beigās būs iespēja baudīt koncertizrādē “Iz zaļa zora” Rēzeknē, “Gorā”. Šī būs jau otrā reize, kad izrāde dodas pie skatītājiem ārpus Rīgas. 

Tiem, kas jau nevar vien sagaidīt II Jauniešu deju svētkus Liepājā, – paciešamies vēl mazliet! Jā, martā deju kolektīviem sāksies repertuāra pārbaudes skates, tomēr ļausim tām paiet un svētku baudīšanai atvēlēsim maija mēnesi. Ja gribas paķert prieka un bezbēdības sajūtu latviskā garā – dodamies uz “Blusu balli!”. Pasākums sola gan zināmus dančus, gan jaunumus, kā arī iespēju atrast sev īsto ritmu, kuram lēkt līdzi. Vārdu sakot – ķeram pavasari aiz astes un lecam pretī priekam, ko mums atnesīs gan saule, gan siltums un košums ārpus sienām!

Laura Jasmane – baleta nozares redaktore

Martā varu piedāvāt tikai neatbildētus jautājumus: vai par gulbi pārvērstā jaunava – Odeta baletā “Gulbju ezers” – vēlas būt cilvēks, un vai viņa tiešām iemīlas princī Zigfrīdā? Annijas Kopštāles Instagram profilā ievietots video – mirklis, kad “baltā adagio” ievadā, arfām skanot, Odeta apguļas, paslēpj galvu aiz spārniem, princis maigi viņai pieskaras no mugurpuses un viņa, sekojot impulsam kā neredzamam spēkam, lēnām uzslienas kājās, lai uzsāktu duetu ar princi. Odetas vienmēr ir dzīvnieciskas – nostalģiskas un tramīgas, Džiliana Mērfija Amerikas Baleta teātra (ABT) iestudējumā pat nopurina prinča pieskārienu, un dažas Odetas vertikāli pieceļas teju negribīgi, ar nodurtu galvu, kā caur sāpēm. Citreiz Odetas piecelšanos pavada saskatīšanās ar princi, dažkārt skatiens vērsts tikai uz prinča pasniegto roku. Šis ir pārvēršanās mirklis – no dzīvnieka uz zemes par cilvēku vertikālē. Putna simbols šajā baletā nešaubīgi izmantots arī kā antonīms cilvēku “labajai”, civilizētajai, ne dzīvnieciskajai savvaļas pasaulei, tāpēc dažas Odetas interpretācijas rada jautājumu, vai viņa tiešām vēlas izrauties no putna eksistences. Lasu “Gulbju ezera” libretu Latvijas Nacionālās operas vietnē: “Zigfrīds zvēr viņai (Odetai – red.) mūžīgu mīlestību,” un domāju – bet kā ar Odetu? Vai Odeta Zigfrīdu tiešām mīl vai arī tā ir tikai stratēģija “cilvēcības pilsonības” iegūšanai?

Anna Pierhuroviča – mūsdienu deju nozares redaktore

Marts nozīmē ļoti gaidītu un vērtīgu notikumu – “Hyper Weekend” Rīgā! Jau trešo sezonu saku lielu paldies Anastasijai Jasvinai un Aleksandram Ivanovam, pazīstamam kā Snickers, par vienu no jēdzīgākajām iniciatīvām Latvijas hip-hop deju kopienas attīstībā. Šeit iespējams iepazīties ar 2024. gada “Hyper Weekend” notikuma apskatu un dalībnieku atsauksmēm. Šogad pasākumā plānota bērnu hip-hop akadēmija, house meistarklases ar Hirojuki Suzuki jeb Hiro (Japāna). Viņa nodarbības būs vērtīgas tiem, kuri vēlēsies apgūt grūva struktūru. Pavadījis ilgus gadus house mūzikas centrā Ņujorkā, Hiro katrā vingrinājumā ienes kultūras kontekstu, vēsturi un cieņu. Dejotāji ne tikai apgūs kustības, bet arī iegūs izpratni, kāpēc kustība pastāv. Tas ir īpaši svarīgi deju pedagogiem, kuri cenšas mācīt house deju. Tāpat paredzētas hip-hop dejas meistarklases Maikla (Niako) Lamāra vadībā ar nenovērtējamu pievienoto vērtību. Niako ir “Hyper Week” mākslinieciskais vadītājs un seja. Ja šķiet, ka esi par vecu un stīvu, lai kustētos (es gan garantēju – neesi!), tad noteikti vērts arī piedalīties diskusijā ar abiem meistariem. Starp citu, ja Rīgas pasākuma datums nav ērts, ir labas ziņas – šogad iespējams pievienoties “Hyper Weekend” arī Viļņā.

Pilnu Latvijas dejas notikumu kalendāru meklē šeit.