“Dance.lv Žurnāla” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – ko sajust, domāt, lasīt un redzēt.

Rūta Pūce – laikmetīgās dejas nozares redaktore

Dažreiz man liekas, ka jūnijs ir tāds pēdējais vilciens, kurā ielēkt un ātri parādīt vēl kādu dejas izrādi. Vai varbūt šis vienkārši ir galvenais mūsu nozares mēnesis, augstākais punkts, sezonas radošo aktivitāšu rezumējums. Nepietiek, ka šai laikā ir eksāmeni, koncerti un pārbaudījumi dejas studentiem (te domāju gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan Rīgas Baleta skolas topošos laikmetīgās dejas māksliniekus), tradicionāli vēl paralēli notiek starptautiskais festivāls “Laiks dejot” (šogad Rīgā, Valmierā, Daugavpilī), savukārt pirmizrādes piedzīvos Andreja Jarovoja kustību izrāde “stāv kas krīt” Ģertrūdes ielas teātrī, Māras Gaņģes performance “Atlobīšanās” galerijā “Smilga” un manis pašas veidotā izrāde “Simts vientulības” Emīla Dārziņa koncertzālē (jā, es iesaku apmeklēt, izrāde ir bez maksas).

Taču varbūt jūnijs nav sezonas beigas, bet gan sākums? Tieši pirms 30 gadiem jūnijā pirmajā mēģinājumā satikās Olgas Žitluhinas dejas kompānija, varbūt tāpēc laikmetīgajai dejai jūnijs nav nekāds sezonas noslēgums. Šogad no 10. līdz 14. jūnijam Valmierā plašu 30 gadu jubilejas svinību programmu nodrošina Dejas māja “Kurtuvē”. Sabrauks starptautiski un starpdisciplināri mākslinieki, tā atgādinot par laikmetīgās dejas un demokrātijas vērtību saķeri. Lai noskaņotos laikmetīgās dejas nozares 30 gadu svinībām, aicinu izlasīt Agneses Krivades publikāciju “Ko var balss” un Lauras Jasmanes Baltijas Dejas platformas apskatu (tiks publicēts jūnijā).

Šogad uz 30 gadu jubileju par nozares nespēju apstāties jūnijā liecina arī plānotie notikumi jūlijā. Ievas Gaurilčikaites-Sants “Sugmija” Dejas mājā Rīgas cirkā 16. jūlijā, festivāls “Horos” jūlija beigās. Es nevaru nedomāt par to, cik visi būs noguruši augustā. Tieši uz Valmieras vasaras teātra festivālu un “Sansusī”, kur arī tradicionāli var sastapt laikmetīgās dejas māksliniekus.

Pēc šīs vasaras inerces ieskicēšanas man prātā uznirst sen lasītā Bojanas Kunstas publikācija “Darba redzamība. Mākslinieks kā virtuozs”. Pārskrienot pāri Kunstas tekstam un apstājoties pie: “Nav iespējams saskatīt atšķirību starp viņas māksliniecisko darbību un tās prezentāciju, starp darba radīšanu un tā publisko izplatīšanu, starp mākslinieciskās darbības materialitāti un nematerialitāti. Tāpat nav iespējams novilkt robežu starp viņas neskaitāmajām aktivitātēm, viņas profesionālo un privāto dzīvi, darbu radīšanu un organizēšanu, starp radošumu un reklamēšanu, starp darbu un izklaidi”, veikli ieplānoju sava vasaras atvaļinājuma datumus.

Baiba Ķestere – latviešu skatuviskās tautas dejas nozares redaktore

Ja par rudeni saka, ka tas ir ražas laiks, tad šobrīd īstais ražas laiks ir tieši skatuviskajā tautas dejā! Jūnijs solās būt notikumiem bagāts – jāspēj tik baudīt! Pa gadu sarūpētais un briedinātais šajā mēnesī būs baudāms kā gardi nogatavojušās zemenes.

Jau pašā mēneša sākumā vērts doties uz Siguldu un noskatīties ikgadējo DA “Vizbulīte” koncertu, kas ikreiz kopā savij dažādus stāstus, – šogad par darbu un atpūtu dejās vēstīs koncertuzvedums “Darbs ar atpūtu lai mainās”. Nākamajā dienā spēku smelties varēs TDK “Zalktis” koncertā “Ar zemes spēku līdz ozola dvēselei” kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Rīgā. Arī 7. jūnijs sola dejas baudījumu – TDA “Liesma” 80 gadu jubilejas koncerts “Kas liek Liesmai degt?” VEF Kultūras pilī noslēgs svinību notikumus.

13. jūnijā būs jāizvēlas, uz kuru Latvijas pusi doties – uz Talsiem vai Dikļiem. Talsos priecēs “Lielā Talsu zaļumballe”, bet Dikļos varēs baudīt maģisku noskaņu DA “Daiļrade” deju uzvedumā “Jāņu nakti darināju”.

20. jūnijā, īsi pirms vasaras saulgriežu maģijas dabā, maģiski notikumi gaida mūs dejā – TDA “Rotaļa” 80 gadu jubilejas koncerts “Zaro” un arī DA “Daiļrade” deju uzvedums “Jāņu nakti darināju” Rīgā, Uzvaras parkā. Valmierā 20. jūnijs ierībinās saulgriežu tuvumu ar koncertuzvedumu “Vidus zemes dejas dzīres”.

Šogad latviešu skatuviskās tautas dejas kopienā sezonas pilnbrieds ir teju vienlaikus ar maģisko vasaras saulgriežu laiku. Katrā pagastā, pilsētā notiks svētku koncerti un sadancošanās. Lai izdodas baudīt kā dejas, tā svētku burvību reizē ar brīnumu klātesamību dabā! Burvība dabā ir klusāka un būs sajūtama tikai caur mieru un iejušanos. Lai izdodas sajust, ar cik līkumiem vainagos iepinas margrietiņas, cik sazaroti saulei pretī tiecas madaras un kā klusumā ar vēju valsē papardes!

Laura Jasmane – baleta nozares redaktore

Temats par agresorvalsti pārstāvošu mākslinieku darbu ētiskumu bijis aktuāls kopš kara sākuma, bet pēdējo nedēļu notikumi Venēcijas mākslas biennālē manī radījuši jaunas dusmas par baleta nozares neitralitāti šajā jautājumā. Viena lieta ir šīs sarunas neesamība vietējā kontekstā; otra – starptautiskās vides “neitralitāte”. Manā Facebook regulāri parādās straumēšanas platformu publicēti fragmenti ar “inovatīvām” horeogrāfijām no Urālu operas baleta, Medici.tv piedāvā noskatīties Marijas teātra izrādes, Marquee.tv – Lielā teātra iestudējumus. Tēma, kas radījusi bezprecedenta (!) situāciju Venēcijas mākslas biennālē, pie mums, baletā, tiek uztverta ar vienaldzību vai ironiju. Bijusī Lielā teātra primabalerīna Olga Smirnova, kas krieviju pameta tūlīt pēc kara sākuma, atsaucas uz kara radīto kulturālo izolāciju. Vai, nepiedaloties starptautiska mēroga sarunā, līdzīgu izolāciju neveidojam mēs paši?

Dažkārt kultūras vakuuma “izstumtie” darbi un mākslinieki iegūst jaunu elpu citur pasaulē. Tagad tas noticis ar vizuāli un konceptuāli iespaidīgo Kirila Serebreņņikova un Jurija Posohova baletu par Rūdolfu Nurejevu, kas no Lielā teātra repertuāra izņemts 2023. gadā. Šāds lēmums tiek saistīts ar baletā attēlotajām “netradicionālajām” vērtībām – to skaitā bēgšanu no Padomju Savienības un Nurejeva homoseksualitāti. Tagad darbs iestudēts Berlīnes Valsts baletā un pieejams Arte.tv platformā, kuras pozīcija pret krievijas kultūru nav neitrāla.

Anna Pierhuroviča – mūsdienu deju nozares redaktore

Visu pēc kārtas, jo mans mileniāļa prāts spēj būt stimulēts līdz noteiktai robežai un jūnijs būs vērienīgs.

Pirmkārt, skatītājiem drīzumā būs pieejama ļoti nozīmīga breikinga dokumentālā filma, kas seko četrām dejotājām –b-girl Nicka (Lietuva), b-girl Jilou (Vācija), b-girl Vanessa (Portugāle) un b-girl Shortbread (Lielbritānija) – viņu ceļā uz olimpiskajām spēlēm Parīzē.

Otrkārt, Rīgā notiks Veizāna deju skolas izrāde “Hobits (ne)atkarīgais”, par ko jūtu īpaši lielas gaidas, jo no pagājušā gada Deju svētku uzveduma “Kastaņa puslode” tieši hiphopa deju bloks ir tas, ko joprojām atceros.

Treškārt, deju grupa “Buras” un mūzikas grupa “Dagamba” prezentēs Salaspilij veltītu izrādi “Salas stīgas” Edītes Ābeltiņas režijā un Rasas Bugavičutes-Pēces dramaturģijā. Es tālredzīgi paredzu, ka tas būs kaut kas ļoti skaists un laikmetīgs un es raudāšu.

Šīgada jūnijā esmu apņēmusies obligāti apmeklēt divus šovus, ko Deju svētku pienākumu dēļ man neizdevās redzēt iepriekš, – deju kompānijas “Snick” sezonas galā šovu VEF Kultūras pilī, kā arī deju studijas “Space” izrādi “Lauskās” (iedomājos par Aigaru Larionovu, he-he). Kāda ir iespējamība, ka es skaļi bļaustīšos un atbalstīšu dejotājus tā, kā viņi to vēlas? 100%. Maijs dejotājiem bijis pilns ar sacensībām un čempionātiem, tāpēc šis būs enerģisks un grūvīgs vasaras sākums.