Laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit” ietvaros 12. un 13. septembrī plkst. 18.00 līdz 22.00 Tērbatas ielā 75 (bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja pagaidu ēkā) notiks izrādes-instalācijas “Atkāpšanās” pirmizrāde.

Now we will count to twelve

and we will all keep still

for once on the face of the earth,

let’s not speak in any language;

let’s stop for a second,

and not move our arms so much.

“Keeping Quiet”, Pablo Neruda

Izrāde-instalācija “Atkāpšanās” ir procesuāls četru stundu ilgs darbs par dzīves laicīguma ķermenisko pieredzi, kurā atainojas cilvēka un dabas nesaraujamā saikne. Izrāde-instalācija aicina kopīgi nodoties kustības un laika lēnumam, radot telpu iztēlei, kurā pārskatīt esošo laiku un pārdomāt iespējamās nākotnes ainavas. Jaundarbs ir mākslinieku personiska atbilde šim laikam, tajā tiek pausta vēlme atkāpties, nepiedalīties agresiju veicinošajos notikumos, tā vietā aicinot kopīgi nodoties miegam. Darbs ir ne tikai autores Kristīnes Brīniņas, bet visas radošās komandas personisks klusuma protests. Skatītāji izrādē var ienākt un aiziet pēc savas izvēles, tomēr darba veidotāji aicina apmeklētājus ļauties darba lēnumam un izdzīvot šo pieredzi kopā no sākuma līdz galam.

“Pamatā tas ir par stāvokli, kas visiem ir atpazīstams un dabisks, tāpēc domāju, ka gana ātri skatīšanās var kļūt par ķermenisku pieredzi.

Kādā posmā spēcīgi izjutu, ka šis darbs ir par cilvēcību. Attīstot savā ķermenī kustību kvalitāti, kas ir šī darba pamatā, es apjaušu, ka daļa manī ir organisms. Cilvēka ķermenī ir daudz līdzību ar citām dabā sastopamām parādībām, piemēram, drūpošu kalnu grēdu vai ledus iešanu okeānā. Organisma daļa ir vienāda visiem cilvēkiem. Tas ir vienojošais elements.  Šajā darbā var pieredzēt atbrīvošanos no steigas un cenšanās, arī to, ka viss ir pārejošs, arī cilvēks. Darbs ir visaptverošs un pārpasaulīgs un tas var būt ne par ko. Tas ir atkarīgs no tā, kas skatās un redz, un kā skatās un pieredz.” 

/Izrādes dramaturģe un izpildītāja Agnese Bordjukova/

“Vērojot to, cik ātri meita aug, aptvēru, cik ātri es mirstu, jeb novecojot tuvojos nāvei. Nāve neizbēgami pienāks. Bet tā pienāks ātrāk, nekā es to spēšu aptvert. Kā es šo atlikušo nenoteikto laiku izmantoju? Ko ar to daru? Kā tuvoties nāvei, radot pēc iespējas mazāk posta. Domājot par šiem jautājumiem, es atgriežos pie sākotnējās atziņas – visiem laiks iet gulēt, dodot laiku pasaulei un sev atkopties. Ne velti saka, ja kaut kas liekas nepareizi, apstājies – atgriezies nulles punktā un sāc visu no jauna.  Agresija veicina agresiju un naids naidu. Gulēšana ir tas, kas mūs visus vieno un ko mēs visi protam darīt. Nolikt malā protestus, saukļus, solījumus, ieročus, cīņas par mieru. “Atkāpšanās” ir par šo utopiju, kurā cilvēce ir aizdevusies gulēt, dodot telpu dabai un tās procesiem, iesaistot mūs tajos kā daļu no tās, ļaujot cilvēkam būt vājam, nogurušam, nevarīgam. Atzīt, ka tu esi noguris un nevari, ir atkailinoši.” 

/Idejas autore, dramaturģe un horeogrāfe Kristīne Brīniņa/

“Mūsu viena rīta saruna par cilvēcību. Tas ir skaisti par to runāt, un tēma ir pietiekoši dziļa, lai to varētu pavērt mākslas darbā ar mākslas instrumentiem. Par līdzcietību, par cilvēcību, būšanu cilvēkam. Liela telpa, par ko domāt. Man nevajag un negribas stāstu un nodaļas, lai vērotu šo darbu.”  

/Producente Ina Ločmele/

Idejas autore, horeogrāfe: Kristīne Brīniņa

Dramaturģija: Agnese Bordjukova, Tobias Drēgers, Kristīne Brīniņa

Izpildītāji: Agnese Bordjukova, Klāvs Liepiņš, Vilnis Bīriņš, Alise Madara Bokaldere, Inga Feldmane, Linda Bodniece, Elza Rauza, Jūlija Jansone, Terēze Vīksne, Agnese Virovska, Toms Ceļmillers.

Skaņas mākslinieks: Maksims Šenteļevs

Scenogrāfe / dizainere: Epa Kubu (Epp Kubu)

Gaismu mākslinieks: Edgars Karlsons

Producents: Ina Ločmele un biedrība “Horeogrāfu asociācija”

Ilustrācija: publicitātes attēls.