7. jūnijs, Klubs “Kurzeme”

15.00 Ilgstošās figūras Salka Ardāla Rozengrena (Salka Ardala Rosengren, Zviedrija)  

17.00  Apskāvienu horeogrāfijas: variācija Eline Selgis (Eline Selgis, Igaunija) un Sofija Filipu (Sofia Filippou, Grieķija)

19.00 Kur krasts Lukass Karvelis (Lukas Karvelis, Lietuva)

NB! Informējam, ka 7. jūnijā tiks rīkots pasažieru reiss Rīga-Aizpute-Rīga, uz kuru iespējams iegādāties kombinēto festivāla un autobusa biļeti.

Autobuss  plkst. 11.00 startēs no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (kas ir arī viens no pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem!), lai pēc izrāžu programmas noslēguma ap plkst. 1.00 atgrieztos Rīgā.

“Agrajiem putniņiem” līdz 6. maijam biļetes iespējams iegādāties par draudzīgāku cenu. Tuvojoties pasākumam, biļešu cena pieaugs.

​

Vairāk informācijas: tuvumi.com/#horos

Kurotoriālā koncepcija 2025

HOROS 2025. gada izrāžu programmas virstēma ir ķermeņa renesanse ar nozīmi atjaunot interesi par ķermeni. Līdzīgi kā viduslaikos ķermenis tika diskreditēts reliģisko dogmu ietekmē, arī mūsdienās – digitālās transformācijas laikmetā – esam nonākuši līdzīga izaicinājuma priekšā. Stīvs Pakstons, nesen mūžībā aizgājušais amerikāņu horeogrāfs un unikālās kontaktimprovizācijas tehnikas izveidotājs, komentēja, ka urbānā kultūra ir izveidojusi tādu vidi, kurā nav iespējas attīstīt cilvēka ķermeņa kustības un maņas, kur iepretim tā būtu organiska nepieciešamība dabīgā vidē. Dejas māksla ir priviliģēta būt atgādinoša savā pamatbūtībā par ķermeņa kustības dimensiju, tā nesaraujamību ar personību, tātad arī intelektu un emocijām, un poētisma potenciālu. Un tieši šādu vēstījumu pauž izrāžu programmai izvēlētās izrādes, kas reflektē par ķermeni kā sociālkulturālu antropoloģijas fenomenu un aicina turpināt vai atsākt svarīgo dialogu ar savu un citu ķermeņiem. Pieskāriens, satvēriens un apskāviens kļūst kāburtiskie ķermeņa portāli uz empātiju, kas vēl un vēl un vēl nav pietiekama nedz mūsos, nedz mums apkārt.. Vēl mēs nezinām, vai ķermeņa holistiskāka perspektīva  piedzīvos līdzīgu renesansi kā pirms septiņiem gadsimtiem, tomēr, kamēr ir deja, tā turpinās atgādināt, ka bez ķermeņa nav cilvēka.

Sintija Siliņa, HOROS 2025 kuratore

Ilgstošās figūras  

Zviedrija

Savā darbā “Ilgstošās figūras” Salka Ardāla Rozengrena un viņas skatuves kolēģi Jade Stenhuija un Markuss Doveruds sniedz  maigu, pulsējošu un pāru dejas tradīcijā balstītu dejas un mūzikas pieredziar Lindy Hop, slow drag un agrīnā vernacular jazz deju principu pārlikumiem laikmetīgās kvalitātēs.

Horeogrāfija apzināti ir veidota no ilgstošas kopā dejošanas prakses, atsaucoties uz sociālās dejas funkcijām sabiedrībā.   Dejas centrā ir ritms, intimitāte un sinkopēta dinamika starp vadīšanu un sekošanu kustībā . Izrādē satiekas vēsture, tradīcijas, somātiskās fikcijas, ilgstošas un pārejošas figūras un kaislība – deju grīdas kvintesence.

Horeogrāfija: Salka Ardāla Rozengrena

Dejotājas: Salka Ardāla Rozengrena, Jade Stenhuijs

Komponists, perkusionists: Markuss Doveruds

Dramaturgs: Endrjū Hārdvidžs

Gaismu dizains: Džonatans Vinbo

Kostīmi: Benāzs Arams

Lindy Hop konsultants: Sakarias Larsons

Džeza dejas konsultants: Fredriks Dalbergs

Producents: Stokholmas Mākslas universitāte

Apskāvienu horeogrāfijas: variācija

Igaunija / Grieķija

​

“Apskāvienu horeogrāfijas” dzīvo un elpo neskaitāmās formās, telpās un pasaulēs — nemitīgi mainīgās un bezgalīgās. Katrs sastapšanās brīdis ir atjaunošanās, no jauna dzimusi variācija.

‒ Eline Selgis un Sofia Filippou

no visiem pasaules mežiem tu iesoļoji

stāstos, kas izplūst caur

auksto slapjo varbūt

pa kreisi pa labi pa kreisi pa labi

tumsā gaismā

startelpā, kas žāvājas kopkorī

pirkstgalos–degungalā–pozā

tuvu

turēts

“Apskāvienu horeogrāfijas” ir izrāde, kas dzimusi no vienkārša, taču dziļi nozīmīga ikdienas žesta — apskāviena. Šis mākslas darbs ir liecinieks pasaulēm, kas uzrodas saskarsmē ar pastāvīgās pārmaiņās esošo. Caur atvērtību, uzticēšanos un cieņu divi ķermeņi iespējo netveramu horeogrāfiju — pārdabisku, miesīgu un pretstatošu. Tajā apskaujas personīgais un savstarpējais, tuvais un distantais, cilvēciskais un svešādais, šī pasaule un cita, nopietnais un smieklīgais, dokumentālais un fantāzija. Dziļas, taču rotaļīgas tuvības prakse, kas mijiedarbojas ar dzīvi un dabu, pārvērš ikdienišķu darbību mākslā.

Horeogrāfes un izpildītājas: Eline Selgis (EE), Sofia Filippou (GR)

Skaņu māksliniece: Helena Mora

Kopproducenti: Estonian Dance Agency, TantsuRUUM

Atbalstītāji: Igaunijas Kultūrkapitāls, Igaunijas Dejas aģentūra, Igaunijas Mākslinieku savienība, Pakenditööstus, ARS Mākslas fabrika, Jānis Ābele & Reconnect Studio, Ziemeļvalstu Kultūras punkts

Kur krasts

Lietuva

Izrādes impulss ir lietuviešu leģendārā teika  par jūras dievietes Jūraites (Jūratė) un zvejnieka vārdā Kastītis (Kastytis) mīlestības neiespējamību.  Sarežģīta, meditatīva un tikpat daudzslāņaina kā ūdens, horeogrāfijarada alūziju par jūras dibenā iesprostoto dievību, kas cenšas atrast līdzsvaru starp savu asi un un atbrīvošanos no tās. Gala beigās izrāde atklājas kā transformatīvs ceļojums – pāreja no viena mikropunkta uz plašu, nedefinētu telpu bez skaidra sākuma vai gala.

Koncepcija un horeogrāfija: Lukass Karvelis

Dejotāja: Dominika Markevičūte

Kostīmu māksliniece: Morta Nakaite

Gaismu mākslinieks: Povils Laurinaitis

Komponists: Dominiks Digimas

Mentors: Bušs Hartsorns

Producents: Be Kompanijos