Šajā raidieraksta “Horeofone” epizodē turpinās saruna par Baltijas un Latvijas dejas identitāti, šoreiz ar horeogrāfi Lauru Gorodko un dejas kritiķi Lauru Jasmani. Sarunas centrā – pieredze Baltijas Dejas tīkla organizētajā rezidencē “Baltic Connect – Exchange Residency”, kas 2026. gada ziemā norisinājās Tallinā.

Sarunas sākumpunkts ir atziņa, ka mēs joprojām esam pašā identitātes veidošanās sākumā. Laura Gorodko uzsver, ka Baltijas valstīm vēl jāiemācās justies pārliecinātām par sevi, pat nepiederot lielvarām. Globālie notikumi mūs satuvina, taču jautājums paliek atklāts: kas mūs vieno šodien?  Viņa piedāvā skatījumu uz Baltiju kā “hameleonu” – reģionu, kas pielāgojas dažādiem kontekstiem. Taču tas rada arī spriedzi: vai mums vispār nepieciešama vienota identitāte vai arī spēks slēpjas tieši atšķirībās?

Domājot Latvijas kontekstā, Laura Gorodko akcentē dejas izglītības specifiku – šeit tā ir izteikti fiziska, uz tehniku balstīta, mazāk fokusēta uz konceptuālo domāšanu. Tas ietekmē arī mākslinieciskās izvēles. Tāpat viņa iezīmē būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm – lietuviešu savstarpējo atbalstu un lepnumu, igauņu drosmi eksperimentēt un latviešu individuālismu.

Latvijā īpaši izceļas neatkarīgo iniciatīvu spēks – izrādes top dažādās vietās un formātos, bieži ārpus institucionāliem rāmjiem. Tas rada bagātīgu daudzveidību, bet vienlaikus apgrūtina kopainas uztveri skatītājiem un vienotas identitātes veidošanu. Interesanta ir arī latviešu tendence apvienoties kolektīvos pēc studijām — tā ir prakse, kas citviet Baltijā nav tik izplatīta.

Savukārt Lauras Jasmanes skatījums ievieš plašāku – Eiropas – perspektīvu. Viņa uzdod jautājumu: kā mēs sevi pozicionējam starptautiski? Vai kā Ziemeļeiropu, Austrumeiropu vai tomēr kā kaut ko unikālu? Identitātes jautājums īpaši aktualizējas ārpus Latvijas – brīdī, kad esam spiesti definēt, kas esam citiem. Apzīmējums “postpadomju” joprojām rada emocionālu sasaisti, taču tas nav pietiekams nākotnes identitātei. Varbūt nepieciešams veidot savu – Baltijas – zīmolu? Laura Jasmane uzsver vēl kādu būtisku aspektu – laikmetīgo deju nevar skatīt atrauti no citiem dejas žanriem. Latvijā pastāv spriedze starp tradicionālo un laikmetīgo deju, un šī dinamika ietekmē visu nozares attīstību. Līdz ar to identitātes jautājums ir cieši saistīts ar plašāku kultūras kontekstu.

Rezidence kļuva par telpu ne tikai radošam darbam, bet arī dziļai pašrefleksijai. Kā atzīst dalībnieki – tas bija vairāk dekonstrukcijas, nevis būvēšanas process. Iespēja paskatīties uz sevi godīgi, bez patosa un uzdot būtiskus jautājumus: kas mēs esam Baltijas kontekstā un vai mums vispār nepieciešama kopīga identitāte?

Saruna noslēdzas ar ideju par sadarbību kā atslēgu – jo vairāk mēs strādāsim kopā ar kaimiņvalstīm, jo skaidrāk spēsim ieraudzīt paši sevi. Baltijas identitāte šeit neparādās kā gatava definīcija, bet kā nepārtraukts process – līdzīgi kā pati laikmetīgā deja, kas vienmēr atrodas kustībā un nekad neiekļaujas stingros rāmjos.

Sarunu vadīja dejas dramaturģe un kuratore Linda Krūmiņa, un tā klausāma šeit. Sarunas pirmā daļa ar dejas māksliniekiem Ievu Gaurilčikaiti-Sants un Nauri Miķeli Gobu pieejama šeit.

* Baltijas Dejas tīkls ir jauna iniciatīva, ko kopīgi īsteno partneri no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Tās mērķis ir radīt drošu vidi Baltijas laikmetīgās dejas māksliniekiem, lai veidotu savstarpējus kontaktus, analizētu kopīgo pagātni, pētītu Baltijas dejas identitāti, kā arī labāk izprastu katras valsts kontekstu un unikalitāti. Kopīgi tiek mēģināts apzināt un izpaust vēsturisko mantojumu, stiprināt pārliecinātību starptautiskajā dejas vidē un iedrošināt māksliniekus darbos reflektēt par aktuālajiem politiskajiem un citiem izaicinājumiem.

Tīklu veido seši apstiprināti partneri: Lietuvas Dejas informācijas centrs (projekta vadītājs), Laikmetīgās dejas asociācija (Lietuva), Latvijas Dejas informācijas centrs, Horeogrāfu asociācija (Latvija), “Sõltumatu Tantsu Lava” (Igaunija) un Igaunijas Dejas mākslas un dejas izglītības savienība. Sīkāk – https://balticdance.org/.

Lauras Jasmanes raksts “Kur ir mūsu viesmīlība? Par mums Lionas Dejas biennālē” lasāms šeit.