Dance.lv Žurnāla” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – sajust, domāt, lasīt un redzēt.

Rūta Pūce

Laikmetīgās dejas nozares redaktore

Decembra sākumā noslēgsies Lauras Stašānes vadītā dejas dramaturģijas darbnīca, ko organizē Latvijas Kultūras akadēmija. Pārsteidzoši, cik viegli ar dažiem uzdevumiem pirmajā darbnīcas dienā varēju pieslēgties savai empātiskajai personības daļai. Viss šķita interesants un vērtīgs. Kā saglabāt šo atbalstošo un pieņemošo skatienu gada nogales kņadā; kā paņemt to līdzi uz deju mēģinājumiem; kā būt tam skatītājam dejas izrādēs, kurš pieslēdzas?

Decembrī starp kanēļa smaržu ostošiem nosalušiem deguniem varētu acīm pāri pārvilkt dejas dramaturga lēcas un uz visiem notikumiem skatīties kā draugam. Kad dosies uz Lauras Gorodko dokumentālo īsfilmu “Kontakts. Visuma bērni”, ietinies filmā kā lielā segā. Kad attapsies Artūra Nīgaļa papildinātajos “Silueta burtos” “Hanzas peronā”, paskaties, kā Mārītei Supei, riņķojot ar virvi pa telpu, iemirdzas acis. Kad 13. decembrī nespēsi izvēlēties starp Cēsīs dejoto Elīnas Valdmanes un Agates Bankavas “Micēliju tīklā” un Valmieras Dejas mājas pirmizrādēm (Alises Madaras Bokalderes “Pavedieni” un Olgas Žitluhinas “Piecērt8000”), met kauliņus un saslēdzies ar Mersa Kaningema idejām par nejaušībām. Kad meklēsi Ziemassvētku dāvanas, dāvini biļetes uz Janas Jacukas “HA” janvāra izrādēm. Kad decembris būs nogurdinājis, meklē atelpu raidierakstā par dramaturģiju dejā. Kad pie eglītes beigušies dzejoļi, dejo!

Laura Jasmane

Baleta nozares redaktore

Kad mācījos baletskolā, biju pārliecināta, ka dejotāja esence slēpjas pēdas pacēluma (podjoma) lielumā. Daži jau piedzimstot bija aplaimoti ar šo maģisko uzkalnu pēdas virspusē, citi sūri un bieži ne visai gudri cieta, cenšoties to iegūt. Rezultātā pēdas kļuva gan par sāpju un mazvērtības, gan par apbrīnas cēloni un objektu.

“Cilvēka apslēptās šausmas par paša pēdu ir viens no izskaidrojumiem tieksmei maksimāli noslēpt tās garumu un formu. Dažādu augstumu papēži (..) novērš uzmanību no to nēsātāja pēdas zemā un plakanā veidola,” raksta franču filozofs Žoržs Batajs (1897­–1967). Viņa eseja “Lielais kājas pirksts” (“Big Toe”) ir īsa apcere par to, kā vertikālā stāja cilvēkā radījusi iedomātu nošķirtību no primātiem un naidu pret kājas īkšķi, kas nemitīgi atgādina par laikiem, kad tas spēja apvīties ap koku zariem. Vai arī puantes ir rūpīgi izstrādāts un elegants plāns, lai apslēptu faktu, ka esam pērtiķi? Vai pēdu mocīšanas tradīciju baletā iedvesmojis Bataja aprakstītais cilvēka neapzinātais niknums pret kājas īkšķi?

Baiba Ķestere

Skatuviskās tautas dejas nozares redaktore

Ar sniega atnākšanu pasaule kļuvusi gaišāka. Slidenās ietves liek gandrīz katram gājējam sameklēt savus dejiskos paņēmienus līdzsvara saglabāšanai. Šo pašu varētu sacīt arī par prāta “muskuļiem” un to noturēšanu formā, Ziemassvētkiem nākot arvien tuvāk. Lai dzīvo sniega piruetes un slaidi palēciena soļi cauri kupenām!

Tam visam pa vidu latviešu skatuviskajā tautas dejā turpinās koncertu birums. Jauniešu deju kolektīvi arvien vairāk uz skatuvēm “iznes” II Jauniešu deju svētku repertuāru, bet bērnu un vidējās paaudzes deju kolektīvos jūtama brīvības elpa – dejojam, kas sirdij tuvs! Koncertā “Saimes blēņu stāsti” varēs sajust ziemas prieka tuvumu un dejojošo kolektīvu dažādību. Savu gadskārtu “velna duci” piedzīvos “Jampadrača” deju svētki “Mūs vieno deja” Limbažos – tur baudīšanai tiks piedāvātas dažādu horeogrāfu dejas lielisku dejotāju izpildījumā.

Decembra mēnesī 80. dzimšanas dienu atzīmēs Ieva Adāviča. Koncerts “Deju saknes. Deju ziedi” izpārdots bez milzu publicitātes – tas apliecina viņas mūža devuma nozīmīgumu. Koncerta publika (biļešu iegādes veiksminieki!) varēs baudīt programmu, kuras dejas par savām iemīļotākajām atzīst pati jubilāre, īstai baudai – tās izdejos izcili deju ansambļi un kolektīvi. Un gan jau arī mūsu skatuviskās tautas dejas cienītājiem šajā koncertā būs pa kādam pārsteigumam.

Kad šis būs piedzīvots un izbaudīts, decembra nogalē būs iespēja iegūt mieru un iedvesmu Jaunajam gadam ar meditāciju Dižkokles pavadījumā Rīgas Latviešu biedrības namā. Dejot nevajadzēs, bet tas nenozīmē, ka prāts negriezīs polkas vai nesacerēs jaunas dejas!

Pilnu dejas notikumu kalendāru meklē šeit.