DRAKULA. Latvijas Nacionālā opera un balets

01/03/2023
When:
19/03/2025 @ 19:00
2025-03-19T19:00:00+02:00
2025-03-19T19:15:00+02:00
Where:
Latvijas Nacionālā opera un balets
Aspazijas bulvāris 3
Rīga
Cost:
9–65 EUR

Krāšņais, neoklasiskais Kšištofa Pastora balets ar Vojceha Kilara mūziku un Pāvela Hinovska libretu tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem.

Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss, mūzikas aranžējuma autori ir Maikls Brets un Džošua Deiviss, gaismu mākslinieki – Džons Basvels un Džons Pols Perkokss, horeogrāfa asistenti – Simoneta Lizi un Sedriks Iņass, repetitori – Viktorija Jansone un Iļja Vlasenko.

Galvenās lomas jauniestudējumā atveidos Raimonds Martinovs, Antons Freimans (Drakula vecumā), Viktors Seiko, Filips Fedulovs (Drakula jaunībā), Jūlija Brauere, Sabīne Strokša un Jolanta Lubēja (Mīna), Kārlis Cīrulis, Aleksandrs Osadčijs (Džonatans), Ieva Rācene, Annija Kopštāle (Lūsija).

Balets “Drakula” pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gadā Rietumaustrālijas baletā Pērtā. Iestudējums guvis lielu publikas un kritiķu atzinību, kā arī saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Latvijas Nacionālajā baletā tas piedzīvo otro iestudējumu.

Balets tapis pēc īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītā romāna “Drakula” motīviem, bet tā muzikālās partitūras pamatā ir poļu komponista Vojceha Kilara mūzika gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”, to papildinot ar simfoniskajiem skaņdarbiem un klaviermūziku.

“Lasot Brema Stokera romānu, es sapratu, ka šis stāsts ir par gadsimtiem ilgu mīlestību, kas ir stiprāka par bailēm, un upurēšanos. Drakula upurē savu mūžīgo dzīvi, lai glābtu Mīnu – sievieti, kas ir viņa mirušās sievas līdziniece un pret kuru viņš jūt mūžīgu mīlestību. Man šis stāsts šķita skaists un pievilcīgs plašai auditorijai. Negribēju veidot grotesku, kā bieži tiek darīts “Drakulas” interpretācijās, mans stāsts ir nopietns, bet, protams, tajā ir klātesoši arī tēli, kas sniegs mazu komisku atslodzi,” stāsta ievērojamais horeogrāfs Kšištofs Pastors, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji jau iepazinuši baletos “Sidraba šķidrauts”, “Svētpavasaris”, “Karmena” “Bīstamie sakari’, “Tango” un “Bolero”.

Foto: Monta Tīģere.

Komentāri

Komentēt

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.