Ziemassvētku eglīte Zirgu pastā. Par dejas notikumu „Viss baltā”

23/12/2015

Zane Šime

20. decembra vakarā Zirgu pastā sanākušajiem dota iespēja piedalīties omulīgā Ziemassvētku eglītē. Tieši tādas raisās pirmās asociācijas, iznākot no Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājas garderobes. Dejas notikums „Viss baltā” svētku priekšdarbu laikam netipiski relaksētā gaisotnē raugās gan uz Ziemassvētku laiku, gan jaungadā īstenojamajiem darbiem.

 Ziemassvētku eglīte

Uzkrātā skolas laika un tautas deju dejotājas pieredze norāda uz sekojošām Ziemassvētku eglītes tradicionālām iezīmēm. Pirmkārt, bieži vien sarīkojumam tiek izvēlēta noteikta tematika, tādēļ jāierodas speciāli sarūpētā tērpā un ar individuāli vai grupā sagatavotu uzvedumu. Jāpiebilst, ka priekšnesums reti kad tiek izpildīts bez tehniskām, horeogrāfiskām vai deklamēšanas kļūmēm, jo pārsvarā sagatavots īsi pirms sarīkojuma. Otrkārt, iepriekš tiek izpušķotas telpas vai arī sarīkojuma vakarā kopā ar tā dēvēto „groziņu” jeb našķiem tiek atnestas ballītes tematikai atbilstošas dekorācijas. Treškārt, nepieciešams pašu ballētāju tehniskais atbalsts audio un vizuālo efektu nodrošināšanai. Vairums praktisko risinājumu paliek uz pašu kopā sanācēju atbildību un tiek entuziastiski risināti pirms eglītes vai arī tās gaitā.

Attiecīgi „Viss baltā” apvienoja visas ierastās un simpātiskās Ziemassvētku sarīkojuma iezīmes. Šis nav vakars, kad dejotāji tradicionālā kārtā uzturas aizkulisēs vai ģērbtuvēs norobežojas no skatītājiem. Zāles priekštelpā pamanu pāris „Ārā” dejotāju, kuri skatuviskos tērpos sarunājas ar radiniekiem un draugiem. Arī ienākot zālē, šoreiz ir citāda noskaņa. Tradicionālās klusās murdoņas un nedaudz iestīvināti sēdošas, intelektuālam kalambūram noskaņojušās auditorijas vietā redzu skatītājus, kas lēnām pārvietojas pa sēdvietu rindām, nesteidzīgi uzrunā cits citu.

Arī par dekorācijām nav piemirsts. Lai arī skatuve ir apjozta ar gaišu plēvi, arī apmeklētājiem jādod sava artava noskaņas pilnveidošanā. Attiecīgi vairāki apmeklētāji apzinīgi pilda organizētāju uzticēto uzdevumu apkrāsot vai apzīmēt izdalītos baltos papīra namiņus. Dažs jau ir pabeidzis savu meistardarbu un nesteidzīgās sarunās ar „Ārā” pārstāvjiem nodod namiņu piekāršanai no griestiem izstieptos diegos. Saviesīgās meistardarbnīcas gaisotne pamazām tiek noplacināta ar pāris Olgas Žitluhinas piezīmēm par gaidāmajiem uznācieniem un tehnisko skatuves jautājumu risināšanu.

Dejas notikums sākas ar „Sniegpārsliņām pensijā”. Pirmais programmas elements turpina uzturēt nepiespiesto Ziemassvētku eglītes noskaņu. Dejā ar bagātīgu humora devu tiek kariķēta klasiskā izpratne par elegantu balerīnu cēlā gadskārtas uzvedumā. Aina, kurā uz sniega šķūrējamās lāpstas vizina vienu no sniegpārsliņām, rada smaidu un periodiskus smieklus ne vien bērnu, bet arī pieaugušo rindās.

Pāreja no viena programmas punkta uz nākamo norit nepiespiesti. To caurvij Olgas Žitluhinas jautājumi skatītājiem un asprātīgas norādes par topošajiem deju projektiem. Viņa no skatuves priekšplāna dara zināmu, kad dejotājiem nākt uz skatuves vai atgriezties atpakaļ kulisēs, kad Jurim Kaukulim klanīties vai uzspēlēt kādu pozitīvāku melodiju. Savukārt Ivars Broničs uzstāšanās laikā konsultējas par projektora uzstādīšanu ar pāris atsaucīgiem skatītājiem.

Šajā brīvajā plūdumā vieta atrodas arī jautājumiem. Olga Žitluhina aicina apmeklētājus atbildēt, vai skatītājiem jāsaprot uz skatuves notiekošais. Saruna uzsākt īsti neizdodas, jo neviens no sēdētājiem nav gana entuziastisks atbildes sniegšanā. Tas atsauc atmiņā, ka visveiklākā pieredzētā saspēle paralēlai sarunai un dejai pieredzēta Olgas Žitluhinas 2012. gada Кончина jeb Končiņa laikā. Tomēr tas nekas, ka šoreiz dialogs nav attīstījies. Tā vietā horeogrāfe turpina monologa formātu, daloties iespaidos par „Viss baltā” un topošo, jaunajā gadā rādāmo deju priekšdarbiem. Vai tā būtu saruna vai kā šajā reizē monologs, mani šādas epizodes vienmēr ir priecējušas. Tās ļauj iepazīt procesus, kas notiek „aiz priekškara”, proti, ļauj uzzināt par priekšdarbiem, kā arī iepazīt pašu autoru un to, kā viņš raugās uz deju un uzvedumu sagatavošanās posmā.

Skatītāju iesaiste nebeidzas ar namiņu dekorēšanu, sarunām un konsultācijām par projektoru. Dejas notikuma starpbrīdī visi „pašapdekorēties” gribētāji var doties uz skatuves un izkustēties, ripināties pa grīdu, tādējādi savu apģērbu papildinot ar dejotāju iepriekš izkaisītajiem spīdumiem. Uzdevumam piesakās Karīna Lapšina, rezultātā iegūstot uz džempera apšūtajai Mikipelei jeb Mikijam pāris vizošus akcentus.

Svētku priekšdarbu maratons

Programmu noslēdz sparīgais, enerģiskais un amizantais BIG DANCE, kas ir punkts uz vispārējās omulīgās atmosfēras „i”. Dejotāju brīžiem apgarotās, simpātiskās, tad komiskās un amizantās sejas izteiksmes un fragmentāras Disneja animācijas varoņiem pietuvinātās kustības atgādina, ka, lai arī vēl jāpaspēj pievarēt daudzskaitlīgi un grandiozi svētku priekšdarbi un jāsadomā gūzma gaišu domu, viss jau beigu beigās tāpat būs labi un Rūtas Kronbergas vārdiem – būs „balts, cik vien balts katrs var un grib būt”.

Laikā, kad publiskā telpa tiek pārblīvēta ar padomiem, ieteikumiem un vadlīniju straumēm, kā vispareizāk un grandiozāk aizvadīt kārtējo svētku sezonu, der uz to visu paraudzīties vienkāršāk un ar veselīgu humora devu BID DANCE garā. Saprast, ko es pats vēlos šogad izdarīt un ar smaidu palūkoties uz organizatoriskām ķibelēm. Piemēram,  lai arī nav izdevies pierakstīties Apollo iniciētajam „Labo darbiņu sarakstam”, laikus nosūtīts personisks novēlējums attālāk dzīvojošam draugam vai radiniekam var atsvērt nedēļas labdara pienākumus. Neskatoties uz to, ka 4. studija brīdina par mandarīnu pārēšanās riskiem, gan jau ballēs un korporatīvajos pasākumos ne kuņģis, ne zobi, ne seja no tiem necietīs galvu reibinošas sekas. Kaut gan ne vienai vien saimnieciskai būtnei kārojas veltīt vairāk laika galda dekorēšanas darbiem atbilstoši profesionāļu ieteikumiem, beigu beigās ar deviņiem „ar plus” ēdieniem pārkrautais galds būs tīri labi noorganizēts un mielasts izdevies, ja tā noslēgumā neviena no glāzēm nebūs pārtapusi lauskās un galdauts būs palicis bez liktenīgu mērču vai dzērienu neizmazgājamiem pleķiem. Visbeidzot, lai arī VUGD brīdina par pirmssvētku periodā pieaugošo ugunsgrēku skaitu Adventa vainagu sveču dedzināšanas dēļ, gan jau uz galda vairākas nedēļas lolotais daiļums nenosvilis decembra beigās tiks aiznests līdz atkritumu tvertnei.

Mirklī, kad svētku organizatoriskais virpulis sasniedz savu kulmināciju, der vienkārši atcerēties amizantās sniegpārsliņas un omulīgo BIG DANCE. Svētki jau tāpat ir izdevušies un klātesoši gan visā savā krāšņumā, gan komiskajos atgadījumos.

*Zane Šime ir absolvējusi Lēvenas universitātes (KU Leuven) Eiropas politikas un rīcībpolitiku maģistra studiju programmu un ikdienā šķetina publiskās pārvaldības jautājumus. Deja ir aizraušanās, kurai tiek atvēlēti brīvie mirkļi ārpus ikdienas darbiem, pievienojoties skatītāju rindām.

Foto: Jūlija Žitluhina

Komentāri

Komentēt

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.