Savas radošās idejas Ilze Zīriņa pilnveido, realizē un glabā zem nosaukuma ZI temp.dance ( Zirina Ilze temporary dance )
Kopš 2004.gada kopā ar viņu strādājuši dejotāji, kas mācījušies Latvijas Kultūras koledžā. Līdz 2011.gadam Ilze deva priekšroku dejotāju beznosacījuma mīlestībai uz deju un pilnīgu ieinteresētīb topošajā izrādē.
2010. / 2011.gada sezonā kopā sāk strādāt jauns dejotāju sastāvs:
Par grupu:
Grupa dibināta 2004.gadā. Darbojas ar Latvijas Kultūras koledžas atbalstu. Mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfs Ilze Zīriņa. Kompānijas darba stils – materiāls, kas atrasts caur improvizāciju, tādējādi pietuvinoties konkētu dejotāju ķermeņa fiziskajām iespējām un emocionālai klābūtnei. Tajā dejo bijušie un esošie Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļa s studenti. Daži no tiem jau veiksmīgi strādā profesionālajā vidē.
2011.gada 5.februārī grupa saņēma pusi no CriticalDance Choreographic Award , lai radītu dejas izrādi Ja… un saņēma uzaicinājumu izrādi rādīt starptautiskā festivāla Laiks dejot 2011 ietvaros.
Laika gaitā izrāde Ja.. kļuva par Kad viņi ir citi? Kopā ir pavadīts ārkārtīgi radošs laiks un mēs esam gatavi dalīties rezultātā ar skatītāju:
ZI temp.dance piedāvā pirmizrādi
2011.gada 13.jūnijā BETANOVUSS ( Ab Dambī )
izrāde notiks starptautiskā festivāla Laiks dejot 2011 ietvaros.
————————————————————————————————————————————–
Par citiem projektiem:
Divreiz vienā upē ( 2010 ) radītāji ir grupa ZI temp.dance, kuras sastāvā šobrīd ir Ilze Zīriņa, Agnese Bordjukova un Kristīne Blisiņa, sadarbībā ar Ramonu Galkinu. Divreiz vienā upē ir pirmā daļa no 60 minūšu garas dejas izrādes, un tā ir balstīta uz vērojumiem, kā ritms, laika plūdums, telpa un kustības arhitektūra veido divu dejotāju attiecības. Asociatīvi izrāde vēsta par neiespējamību divreiz iekāpt vienā upē. To nosaka gan mūsu izvēle, pa kādu ceļu un kādā veidā mēs veicam attālumu no stacijas uz staciju, gan citu cilvēku izvēle, jo šīs attiecības – laika un telpas, veido notikumus mūsu dzīvē. Dažkārt pagātne un tagadne mūsu prātos izkropļo laika distanci, izplūst savās robežās un pārklājas. Tie ir brīži, kad viskonkrētāk var redzēt neiespējamību divreiz iekāpt vienā upē.
Pirmizrāde notika studijas variantā 23.februārī plkst. 19:00 , Latvijas Kultūras koledžā ( Bruņinieku 57 ) Laiks dejot: improvizācijas, skices ietvaros. Izrāde rādīta arī Rīgas mākslas telpā 2010.gada 29.aprīlī Starptautiskās dejas dienas ietvaros.
Šobrīd, 2011.gada 12.maijā, izrāde tiek atjaunota, lai varētu pievērsties arī tās 2.daļai.
————————————————————————————————————————————-
Pieradinātie ( 2009 ) 30 min
Laikmetīgās dejas izrāde par mirkļiem, kas nāk pēc tam, kad mēs pieceļamies no samta krēsliem, pagriežam muguru, kad lustras izslēdzas, kad aizveram durvis un pasakām: viss ir beidzies. Kad ļaujam dzīvot saviem pieradinātajiem.
Izrāde tika radīta Latvijas Kultūras koledžas 2.kursa studentiem, viņu prakses laikā un tika rādīta publikai trīs reizes un guva labas atsauksmes no kritikas puses ( Inta Balode Deja par pieradināšanos , avīze Neatkarīgā 2009.gada 6.marts ), tomēr nekad neizkļuva no koledžas sienām.
Horeogrāfija: Ilze Zīriņa , mūzikas kolāža: Inga Gaile, dejo: Laura Grase, Līga Kavace, Elīna Mazure, Diāna Stepule, Inga Tūtina, Agnese Kalniņa.
——————————————————————————————————————————————
Maratons ( 2008 ) 30 min
Kāpēc mēs skrienam maratonu? Kā dēļ? To dēļ, kas mūs redz? Sevis dēļ? Balvas dēļ?
Galva smagi nokarājas, tauku slānītis skumji spēlē soļu ritmā, roka spītigi ieķērusies Red Bull.
Vai tas maz ir maratons? Vai ir kaut kas vai kāds, kas skrējienu var apturēt?
Izrāde radīta, sadarbojoties ZI temp.dance un retiņkrēsla lietotājiem. 2007.gadā Ilze Zīriņa uzsāka vadīt regulāras meistarklases kontaktimprovizācijā jauktām grupām ( ieskaitot cilvēkus ar īpašām vajadzībām ). 2008.gadā radošā atmosfēra ļāva radīt izrādi, kas veiksmīgi tika rādīta starptautiskā dejas festivāla Laiks Dejot 2008 ietvaros. Diemžēl tā arī bija vienīgā reize, kad izdevās Maratonu rādīt skatītajam. Vēlāk, vasarā izrāde citā sastāvā ( bez ratiņkrēsla lietotājiem ) un variantā tika rādīta Positivus festivāla ietvaros, Salacgrīvā.
Horeogrāfija: Ilze Zīriņa, deja: Agnese Bordjukova, Kristīne Blisiņa, Baiba Krieviņa, Irina Parhomenko, Olga Semeņakina, mūzika: Recoil, Rosa Eivissa
———————————————————————————————————————————
Pērs Gints ( 2007) 60 min
Režisors: Edvard Normann Ronning. Komponists: Edvard Grieg. Horeogrāfs: Ilze Zīriņa
Dalība dramatiskā teātra izrādē. Sadarbības projekts ar Mūzikas, Drāmas un Dejas skolu, PEERS internasjonale teaterensemble UE, Bjugn, Norvēģijā.
—————————————————————————————————————————-
Smaragdu Pilsēta. ( 2004. – 2007.) 25 min
Jautājums par formu un saturu, sadzīvi un emocionalitāti, patiesību un izlikšanos. Vai iespējams viens bez otra? Vai jāmeklē robeža? Spēle ar pēkšņām formas, virzienu, skaņu, emocionālo stāvokļu maiņām.
Dažādu iemeslu dēļ darbs tika pātraukts procesā. 2004. gada rudenī LKK un Rundālē tika publiski rādīts darbs procesā. Tomēr darbs pie izrādes tika turpināts 2007.gadā. Pirmizrāde notika 2007.gada martā starptautiskā dejas festivāla Laiks Dejot 2007 ietvaros Dailes teātrī.
Horeogrāfija: Ilze Zīriņa, mūzika: MUM, dejo: Agnese Bordjukova, Kristīne Blisiņa, Karīna Beļajeva, Oksana Kitajeva, Kristīne Pivovarova.
————————————————————————————————————————-
CW (2006) 30 min
Starptautisks sadarbības projekts starp pieciem dažādu mākslu pārstāvjiem. Koncepcijas autors Adam Ramejkis (Lielbritānija). Pēc spēles Klusie telefoni principa. CW mērķis – radīt mākslas produktu ķēdi, kurā katram māksliniekam zināms tikai iepriekšējais ķēdes posms. Gala izrāde apkopoja piecus individuāli radītus darbus, kuri ietver piecas dažādas mākslas jomas.
Šajā izrādē Ilze Zīriņa savā ziņā turpina to, ko iesāka izrādē Trepes. Izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, Rīgā.
fotogrāfija un ideja – Adam Ramejkis ( Lielbritānija ), horeogrāfija – Ilze Zīriņa ( Latvija ), mūzika – Daina Klibiķe ( Latvija ), rakstniecība – Lajla Rolstad ( Norvēģija ), grafiskais dizains – Julija Žitluhina ( Latvija )
———————————————————————————————————————————
Trepes (2005) 20 min
Izrāde par bērnību. Personīgas atmiņas kā diapozitīvu skatīšanās. Sajūta nomaina sajūtu kā attēli.
Izrāde nav fiksēta video versijā. Demonstrēta Laiks Dejot ietvaros Dailes teātrī, VEF kultūras pilī.
Horeogrāfija: Ilze Zīriņa, mūzikas kolāža: Inga Gaile, dejo: Agnese Bordjukova, Kristīne Blisiņa, Baiba Krieviņa, Daina Vintere, Ieva Kļaustiņa
—————————————————————————————————————————————
Bērna Krusta Gājiens.(2004) 25 min
Pēc Brehta tāda paša nosaukuma poēmas. Staptautisks sadarbības projekts. Tomēr konkrēti ZI temp.dance sadarbojās ar Valmieras Mākslas koledžu ( video, foto). Izrādes tēma – bērni Otrā Pasaules kara laikā. Izrāde veiksmīgi rādīta dažādās vidēs: Latvijas Kultūras koledžā uz skatuves, Laiks Dejot ietvaros Sapņu Fabrikā pie ķieģeļu sienas ar durvju nišu fonā, Valmierā, Novadpētniecības muzejā, kad apkārt tika izsādītas Valmieras Māslas koledžas radītās fotogrāfijas par šo pašu tēmu, Viļņā Europa City Hotel recepcijā, kur fonā divi metāliski lifti, kas atveroties deva spocīgi zilganu elektrisko apgaismojumu, bet aiz stikla sienas cilvēki kāri ēda vakaiņas, radot lielsku scenogrāfiju izrādei.
Horeogrāfija: Ilze Zīriņa, mūzikas kolāža: Inga Gaile, dejo: Agnese Bordjukova, Kristīne Blisiņa, Baiba Krieviņa, Daina Vintere, Ieva Kļaustiņa.
Kontakti:
Ilze Zīriņa: ilzezirina@gmail.com