16.aprīlī Maskavas Lielajā teātrī notika “Zelta maskas” pasniegšanas ceremonija. Laureāti zināmi, publicējam sarakstu ar dejas nomināciju uzvarētājiem. Lai gūtu mazliet dziļāku priekšstatu par to, kā žūrijas lēmums izskatās uz vietas Krievijā, lūdzām komentāru dejas aprakstniecei un K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Muzikālā teātra (šo teātri 2012.gada “Zelta maskā” var uzskatīt par visveiksmīgāko) preses sekretārei Irinai Gorbunovai.

„Pirmkārt, uzvarēja ārzemju horeogrāfi, patiesībā arī pati sacensība bija tieši viņu starpā (izņemot A. Ratmanska „Zaudētās ilūzijas”). Spānis Načo Duato („Por vos muero”) – labākā izrāde (pats horeogrāfs gan nebija nominēts, jo šis bija viņa jau senāk iestudētas izrādes pārnesums), itālis Mauro Bigoncetti kļuva par labāko horeogrāfu, kritikas balvu saņēma britu horeogrāfa Makgregora izrāde „Chroma”, un par labāko laikmetīgās dejas izrādi tika nosaukta „Punto Di Fuga” (“Dialog Dans” (Kostroma) un “Zerogrammi” (Itālija) sadarbības projekts). Turklāt arī dejotāji saņēma balvas par darbiem ārzemju horeogrāfu baletos, un arī viena no specbalvām tika Permas teātrim par izrādi „Redzēt mūziku”, kurā strādāja trīs jauni rietumu horeogrāfi.

Secinājumi rodas paši no sevis, turklāt gan ar plus, gan mīnus zīmēm. No vienas puses, mēs aizvien veiksmīgāk iekļaujamies Eiropas-Amerikas horeogrāfiskajā kontekstā, mūsu mākslinieki ar lielāku vai mazāku veiksmīguma pakāpi tiek galā ar laikmetīgo horeogrāfiju. No otras puses, mums ir problēmas ar horeogrāfiem: viņu ir maz, un līdz minētajam kontekstam neviens netiek. Varbūt tas arī pašsaprotami, jo mūsu baleta teātris (šeit domāju Krievijas baletu kopumā) ir ļoti pakāpeniski apguvis rietumu horeogrāfiju, soli pa solim iestudējot Balančinu, Noimaijeru, Forsaitu, Robinsu, Duato, Kilianu. Pašreiz ir tikts līdz aktuālo horeogrāfu Makgregora, Jormas Elo u.c. iestudēšanai. Varbūt notiks, klišejiski izsakoties, pāreja no „kvantitātes uz kvalitāti”, un parādīsies pašmāju Krievijā (un ne tikai) pieprasīti horeogrāfi. Neaizmirsīsim, ka paralēli norisinās laikmetīgās dejas attīstība. Šajā kontekstā nevar nenovērtēt Panfilova, Baganovas, Smirnova ieguldījumu. Ir labi, ka ir festivāli (un ne tikai „Zelta maska”, kas ir zināms kopsavilkums, bet arī „DanceInversion”, „CEX”, „Teritorijas” programmas, Čehova festivāls).

Man personīgi par galveno pozitīvo secinājumu „Zelta maskas” kontekstā kļuva tas, ka Krievijas baleta teātris strauji atgūst to, kas tika palaists garām totālā „lielā baleta” laikmetā (es nedomāju Lielo teātri, bet gan padomju baleta virzību laika posmā līdz 1980. gadiem, kad baletam noteikti bija jābūt „lielam”).

“ZELTA MASKAS” LAUREĀTI dejas nominācijās:

KRITIKAS SPECBALVA: CHROMA, Lielais teātris, Maskava

BALETS/IZRĀDE: JŪSU VIETĀ PIEŅEMŠU NĀVI, K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Muzikālais teātris, Maskava

LAIKMETĪGĀ DEJA/IZRĀDE: PUNTO DI FUGA, kompānija “Dialog Dans”, Kostroma un “Zerogrammi”, Itālija

BALETS/DIRIĢENTA DARBS: Fēlikss KOROBOVS, “Nāriņa”, K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Muzikālais teātris, Maskava

BALETS-LAIMETĪGĀ DEJA/BALETMEISTARA-HOREOGRĀFA DARBS: Mauro BIGONCETTI, “Cinque”, Lielais teātris, Maskava

BALETS-LAIKMETĪGĀ DEJA/SIEVIEŠU LOMA: Anna HAMZINA, Nāriņa – “Nāriņa”, K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Muzikālais teātris, Maskava

BALETS-LAIKMETĪGĀ DEJA/VĪRIEŠU LOMA: Deniss SAVINS, Solists – “Herman Schmerman”, Lielais teātris, Maskava