3. oktobrī Valmierā, dejas mājā “Kurtuve”, pirmizrādi piedzīvos Aigara Larionova un Naura Miķeļa Gobas laikmetīgās dejas raidizrāde “Sfēra”. Gatavojoties izrādei, publicēts tās izpētes procesā tapušais raidieraksts ar tādu pašu nosaukumu, kurā abi dejotāji pēta savu vēlmi pēc sarunāšanās.

“Sfēra” ir akrobātiskā partnerdejā balstīta sarunu izrāde diviem vīriešiem un mikrofonam. Tajā Aigars un Nauris apspriež politiku, kriptovalūtu, sportu, laikmetīgo deju, vīrišķības krīzi. Viņi formulē, argumentē, apstrīd, pārtrauc, mainās lomām, sacenšas par uzmanību. Jo runāt par kaut ko ir vieglāk nekā runāt vienam ar otru. Izrādē dejas valoda pēta vīriešu attiecībās ierasto “kontrolēto vardarbību”, kas dažkārt šķiet vienīgā sociāli pieņemtā vīriešu tuvības izpausme. Partnerdejas paņēmieni pamazām atklāj atbalsta meklējumus un vēlmi rūpēties par otru pasaulē, kura pieprasa rezultātu un bezierunu efektivitāti.

Abi mākslinieki ir ilgformāta tiešsaistes sarunu klausītāji, un interese par podkāstu kultūru kļuvusi par impulsu izrādes idejai. Izrādes izpētes procesā tapušais raidieraksts sākotnēji bija domāts tikai radošajai komandai, taču pamazām kļuvis par būtisku darba daļu.

Izrādes tapšanas procesā saruna par vīriešu tuvību, uzmanību un kaunu savienojas ar plašāku jautājumu par “manosfēru” – mizogīnisku uzskatu kopumu, kas vaino feminismu vīriešu atsvešinātības, vientulības un aizvainojuma pieredzē. Tāpēc arī pirmizrādes datums – Saeimas vēlēšanu diena – nav nejaušs. “Izrādē cenšamies pietuvoties jautājumam: ko mēs viens otram teiktu, ja mums nebūtu kauns? Jo vīriešu kauns šajā sabiedrībā ir radījis gana daudz problēmu, tostarp fenomenu, ko pazīstam kā manosfēru,” stāsta izrādes autors un izpildītājs Nauris Miķelis Goba.

“Podkāsta formāts ir viena no šī laikmeta sejām, un tas ir ietekmējis arī to, kā es domāju par politiskiem un sociāliem jautājumiem. Pēc mediju pētnieku domām podkāstu popularitātes pamatā ir vēlme būt kopā, sarunāties un piedzīvot intimitāti, ko rada otra cilvēka balss mūsu ausī. Ar laiku, strādājot studijā, atklājām, ka ir ļoti daudz kopīga tajā, kā mēs ar Nauri mēdzam sarunāties, un tajā, kā veidojas mūsu dinamika partnerdejā. Mēs šoreiz diezgan drosmīgi ieskatījāmies arī nepateiktajā – vēlmē pēc tuvības, ko dažkārt aizēno pārgudras runas vai darbaholisms,” stāsta izrādes autors un izpildītājs Aigars Larionovs.

“Podkāsta sākotnējais nosaukums bija “mēs gribam uzmanību”, jo sapratām, ka tā ir pirmā lieta, kurā mums ir jāatzīstas. Nolēmām par to nekaunēties un pētīt, kur tā mūs aizved. Trauslā un intīmā telpa, kurā nokļuvām, ir tas, ar ko mums gribas padalīties arī ar citiem. Un man nav kauns teikt, ka šī vieta mums ir būtiska gan profesionāli, gan personiski. Cerams, ka tas ļaus arī tiem, kas mūs skatīsies un klausīsies, uz dažām lietām paraudzīties citādi,” stāsta Goba.

“Pirmizrāde notiek Saeimas vēlēšanu dienā – dienā, kad izlemjam savu nākotnes ceļu. Vai Latvija dosies virzienā, kurā nostiprināsies manosfērai raksturīgās vērtības, vai arī veidosim demokrātisku un līdzjūtīgu sabiedrību? Ceru, ka izrāde sasauksies ar pārdomām un izvēlēm, ko skatītāji būs izdarījuši vai vēl tikai izdarīs pie vēlēšanu urnām,” saka Larionovs. “Sfēru” kopradījuši arī horeogrāfs Ģirts Estere Dubults, dzejniece un starpdisciplīnu māksliniece Agnese Krivade, kā arī komponiste Jūlija Bondarenko un gaismu mākslinieks Roberts Cipruss. To producējis laikmetīgās dejas kolektīvs LDM5.

Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba ir laikmetīgās dejas mākslinieki, kas praktizē atlētisku un fizisku horeogrāfiju. Abu mākslinieku prakses sakņojās akrobātiska rakstura dejas kultūrās (kapoeira un breiks), un laika gaitā viņi ir pievienojuši savam repertuāram dejas teātra un kontaktimprovizācijā balstītas partnerdejas paņēmienus. Nauris ir absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas programmu, un Aigars savas zināšanas izkopis Floridas Štata universitātes dejas maģistratūrā. Sadarbība un materiāls, kas novedis līdz raidizrādei “Sfēra”, aizsācies 2021. gadā ar duetu “Izbalansēt”.

Agnese Krivade ir dzejniece un starpdisciplīnu māksliniece. Savā darbā viņa izmanto tekstu, pedagoģiju un performanci, pētot ķermeni kā portālu valodas un uztveres atbrīvošanai no neoliberālām, mizogīnām un fašistiskām idejām.

Ģirts Estere Dubults ir horeogrāfs, starpdisciplinārs mākslinieks un pētnieks, kas tikko atgriezies no maģistrantūras studijām Stokholmas Mākslas universitātē. Ģirts domā ar deju, tekstu, video un fotogrāfiju, lai radītu telpu, kurā cilvēka klātbūtne ir svarīga. Līdzcietība ir būtiska šīs prakses daļa – tāpat kā kvīru teorija un iemiesota transpersonas pieredze.

Jūlija Bondarenko ir komponiste un gaismu māksliniece, kas pēta skaņu sintēzi kā radošas balss ierakstu apstrādes rezultātu. Viņa ir 2026. gada Pētera Vaska konkursa laureāte un viņas darbs šogad būs dzirdams jaunās mūzikas festivālā “Arēna”

Darbs pie izrādes aizsākts “Dejas māja Rīgas cirkā” rezidenču programmā. Tas top ar Latvijas Dejas informācijas centra realizētā projekta “Dejas māja KURTUVĒ” programmas “Sildošā rezidence” atbalstu. Tāpat izrādes tapšanu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmieras novada pašvaldība. Sadarbības partneris: Valmieras teātris.