Kamēr nebūs pierādījies pretējais, ir grūti noticēt, ka tas viss notiek vienā dienā, turklāt vēl paspēj notikt, turklāt vēl dod iespēju aizskriet no vienas izrādes uz nākamo. Dzīvosim – redzēsim. Ielūkojamies “Laiks dejot 2012” 2. dienas notikumos: austrieši par to, ka pietiek mākslas, un tad – kopumā pieci Latvijas mākslinieku darbi, turklāt trīs ir pirmizrādes (“Vilas”, “Mazāk domā, ātrāk skriesi”, “Es runāšu par”) , divas – publikai pirmizrādītas tikai pirms pavisam īsa laika (“Kas ir Zeir?” un “Zeltītie zvēri”).

16. jūnijā plkst. 19:00 Dailes teātra Mazajā zālē Editta Braun Company (Austrija) izrāde “Pietiek mākslas!”  (schluss mit kunst) (60’).  Editas Braunas kompānija festivālā “Laiks dejot” viesojās arī pērn, 2011. gadā. Toreiz bija skatāma izrāde “LUVOS, vol.2”. Dita Eglīte to nodēvēja par “viesu loka spēcīgāko iestudējumu” un rakstīja: ” Estētiski niansētajā dejas-vizuālās mākslas priekšnesumā neierasti izgaismoti dejotāju dibeni un kājas radīja asociācijas ar visdažādākajiem dzīvniekiem, bet nevienu brīdi neatgādināja to, kas tie ir patiesībā.” Inta Balode festivālā apskatā rakstīja:  “…piecu gandrīz kailu dejotāju ķermeņi stundas garumā kalpo kā Roršaha tests, kur kājas ir rokas, muguras ir falliskie simboli, kas jau nākamajā mirklī ķiķina kā tādi “Dienvidparka” varoņi. Interesantas pārdomas saistās ar to, ka tikko cilvēka ķermenim tiek paslēpti mati un cits apmatojums, atņemts apģērbs un netiek rādīta seja, tā ķermeni vairs nesaskatām kā cilvēka ķermeni. Precīzs atgādinājums par to, ar ko mēs sevi identificējam un cik maza un neprecīza daļā tā ir no mūsu veseluma.”

Viss garais ievads tikai tādēļ, lai pateiktu, ka Edita Brauna nav tikusi aicināta, lai atkal piedāvātu to pašu. Gluži otrādi – viena trupa divus gadus pēc kārtas brauc tādēļ, ka šī gada izrāde “Pietiek mākslas!” būs pavisam, pavisam atšķirīga. Aprakstu par izrādi iespējams lasīt šeit. Īss kopsavilkums DANCEPUNKC interpretācijā skan tā: vai māksla var mainīt pasauli? Vajadzētu, bet – vai var? Ir dažādas krīzes. Ko darīt? Klusēt vai celties? Pietiek taisīt nesaprotamas izrādes. Jānāk ārā no krūmiem! Ar mākslu var trenēt smadzenes. Tad varēs izdzīvot.

16. jūnijs plkst. 21:00 Betanovuss: trīs Latvijas horeogrāfu darbi

– “Vilas”, horeogrāfe Anna Soboļeva. Pavisam svaiga pirmizrāde, par kuru pagaidām zināms visai maz. Ir skaidrs, ka nosaukumam “Vilas” patiešām ir kāds sakars ar balti tērptajām baleta “Žizele” mītiskajām būtnēm. Vēl īpašs prieks, ka Anna Soboļeva, kas ir pirmā Laikmetīgās dejas horeogrāfu kursa absolvente (2003. gadā), šogad ne tikai dejojusi un pasniegusi, bet arī  ķērusies pie sava pamtaroda.

– Kristīnes Vismanes un Rūdolfa Baltiņa kopdarba “Kas ir Zeir?” pirmizrāde notika 7. jūnijā Dirty Deal Teatro, DANCE.LV žurnāls par izrādi jau rakstījis, tādēļ, lai iepazīstos ar to, kas sagaidāms, lasiet Maijas Treiles  “1000 zīmes: Kas ir Zeir?” un Jāņa Hermaņa “Pretenzija uz brīvību jeb „Zeir” ir „Pienā”. Lai gan arī 8. jūnijs nebija Zeir sākums – pirmoreiz Kristīni Vismani ar šo tēmu satikām projekta “Jaunie nāk!” ietvaros jau 2011. gada 1. decembrī Dirty Deal Teatro. Ditas Eglītes raksts pēc pirmizrādes.

– “Mazāk domā, ātrāk skriesi” ir Olgas Žitluhinas veidots darbs, kurā piedalās Santa Grīnfelde un Oļegs Zernovs. Izrāde, kura negrib tapt dēvēta par izrādi, tāpēc, lai uzzinātu, vai tā ir izrāde, ir jāiet vien un jāskatās (šeit gan jāpiebilst, ka vietu skaits ir ļoti, ļoti ierobežots). Interesanti, ka uz skatuves tiksies dejotāja un fotogrāfs, turklāt vēl kāds fotogrāfs! Un izrādās fotogrāfs vēl spēlē arī kontrabasu. Un dejotāja runā. Par skaisto, par gudro, gan jau arī par pozēšanu un smaidīšanu, gan jau arī par nogurumu no visa tā.  Zinot dažus pēdējā laika Olgas Žitluhinas darbus (duets ar Dmitriju Petrenko festivāla “Homo Alibi” ietvaros; solo “Smilšu pulkstenis no piena” pērn Baltijas Vidusjūras pavasara festivāla ietvaros), jādomā, ka būs darīšana ar gana konceptuālām lietām, tomēr nav nekāda pamata domāt, ka Olga Žitluhina atstās novārtā sevis tik ļoti mīlēto deju kā deju.

16. jūnijs plkst.23:30 Rīgas Doma dārzs (jā, tas ir tas skaistais pagalms aiz Doma baznīcas): divu Latvijas horeogrāfu darbi. Tā ap pusnakti, senā dievnama pagalmā dots laiks dejot pavisam jaunajiem (LKA horeogrāfijas apakšprogrammas studentiem), kuriem jau uzreiz pirmajā kursā bijusi iespēja kļūt par dejotājiem divu Latvijas horeogrāfu izrādēs.

– “Es runāšu par”  (20′) horeogrāfs ir Dmitrijs Gaitjukevičs,   dejo LKA studenti: Ivars Broņičs, Valērijs Bušujevs, Jānis Putniņš, Modris Opelts,  Klāvs Liepiņš, Mārtiņš Sprūds, Sandra Lapiņa, Karīna Lapšina. Izrādes pieteikums ir gluži tik abstrakts un minimālistisks kāds dejai itin labi piestāv – laiks, jautājumi… Ja gribat uzzināt, kā tas iespējams, ka koki ceļo, tad jāiet skatīties.

– “Zeltītie zvēri” ir Ilzes Zīriņas izrāde, kuras pirmizrāde notika “Dejas dienas 2012” ietvaros deju skolā “Dzirnas”. Dejo: Eva Kronberga, Taisija Frolova, Zinta Ķirse, Aļona Buhalova, Alise Putniņa, Annija Belogrudova, Agate Bankava, Anete Tambaka, Rūta Kublicka, Maija Tjurapina, Rūta Pakalna, Annabirte Nord. Par degunradža dvēseli, kas sacirsta gabalos. Ilze Zīriņa radījusi pārliecinošu, kustību loģikā lasāmu izrādi bez jebkādām liekām nodevām konceptuālajai nedejošanas modei. Pirmā kursa studentiem sarežģītajā kustību materiālā izaicinājumu ļoti daudz, bet arī sniegums atzīstams.

URRĀ! Šis ir tas brīdis, kad izejam no Doma dārza un vairāk vai mazāk domīgi dodamies vairāk vai mazāk uz mājām. Droši vien jau mazāk, jo ir taču sestdienas vakars un vasara!