Traģēdija, cik brīnišķīgi! Par izrādi „Viens un Divi”

04/02/2015

Elīna Bērtule

Pienācis gads, kad Rainis un Aspazija zibēs priekšā pat aizmiegtām latvieša acīm, taču tiem, kuriem no Raiņa kunga un Aspazijas kundzes bail, nav obligāti jāizvairās arī no Olgas Žitluhinas poētiskās dejas traģēdijas „Viens un Divi”.

Kaut arī izrādes materiālā abi Divi un viņu sarakste aizņem daudz vietas, kā nekā sarakstījušies viņi ir daudz un ilgi (Rainis Aspazijai uzrakstījis par 191 vēstuli vairāk nekā viņa viņam!), izrādes laikā ir pat ļoti viegli nedomāt par abiem dzejniekiem. Kaut kur jau viņi ir – mīļvārdiņos, mūzikā un zēnu svarā, kas uzkrauts meiteņu augumiem, taču būtībā skatīties „Viens un Divi” ir vienkārši skatīties dejas stāstu par mīlestību un vīrieša un sievietes attiecībām. Dejas fiziskajai iedabai ļoti piestāv risināt šīs tēmas. Vēstuļu saturs dejas tekstā netiek atrādīts, ar atklātu tekstu neviens neuzplijas, kas, manuprāt, ir viens no daiļākajiem laikmetīgās dejas tikumiem.

Jebkurā gadījumā, nav jau tikai Rainis, Aspazija un vēstules. Vēl Olga Žitluhina ir domājusi par Gunāru Bīberu, LKA profesoru un literatūras pasniedzēju. Es viņu nekad neesmu satikusi, taču līdz šim vienmēr, kad kādas viņa studentes klātbūtnē ticis izrunāts Bībera vārds, esmu piedzīvojusi vieglu sajūsmu vai maigu iespiegšanos. No tā secinu, ka Gunāra Bībera tēls izrādē ir iestrādājies sajūsmas veidolā, jo skatīties patiešām bija gluži brīnišķīgi.

Precizējot, skatīties bija brīnišķīgi, kad beidzās sākums. Vēlāk, skatoties fotogrāfijas no rudens izrādēm, nospriežu, ka varbūt nepieciešamība pielāgot aukstajam laikam ārā paredzēto iesākumu  ir nodarījusi pāri izrādei, jo vēlākās izrādes fāzes manā uztverē izteikti kontrastē ar sākumu, kurš man izteikti nepatika. Horeogrāfija šķita garlaicīga un pliekana, man gandrīz pati laikmetīgā deja sāka šķist garlaicīga. Pieslēdzoties gaismai un mūzikai, es nodomāju, cik gan mūzika un gaisma (attiecīgi Jura Kaukuļa un Kaspara Tobja (mūzika), un Oskara Pauliņa (gaisma) pārziņā) tomēr ir spēcīgas izrādes daļas un režijas instrumenti. Vēl nospriedu, ka man skauž, ka rudens skatītāji varēja sākumu piedzīvot ārā, nepārkoptā augļu dārzā. Arī pašas beigas noteikti rudenī iederējās ļoti labi. Varētu pateikt, kāpēc tieši, taču man riebjas spoileri.

Tiekot pāri pašam sākumam, kļūst pavisam labi un izteiksmīgi. Horeogrāfija ir neapnikusi, oriģināla un visnotaļ grafiska, vērojami spēcīgi dueti. Dejotāji veido dinamiskus zīmējumus telpā, skaņai un apgaismojumam būtiski piedaloties jaudas ģenerēšanā. Turklāt kustības fiziskā viļņošanās telpā, man šķiet, iekustina kaut kādu pirmatnēju un viegli uztveramu slāni, un izmaiņas notiek ne tikai ar dejotāju, kurš kustas, bet arī ar skatītāju, kas to pieredz. Un tā nav apziņā formējusies skatīšanās pieredze, kustība iedarbojas gluži sensori.

Dejotāji ir seši un viņi piepilda telpu ar strauju un brīnišķīgi plūstošu enerģiju. Seši ir labs daudzums, tas nav neizšķirams bars, taču tas nav arī maz. Man šķiet svarīgi, ka dejotāji saglabā ansambļa iespaidu, lai gan tas nenozīmē individualitātes izgaišanu. Īpaši tas attiecas uz meitenēm (Agate Bankava, Eva Kronberga, Anna Novikova), viņas ir lieliskas. Visi dejotāji ir LKA 4. kursa studenti, un, spriežot pēc „Viens un Divi” un veiksmīgās izrādes „Ārā”, šim kursam piemīt vienota, augsta enerģija un jaudīgums, un tas ir ārkārtīgi noderīgi.

„Viens un Divi” ir patiešām izdevusies poētiskās dejas traģēdija, jo, kā to paredz žanrs, ciešanu atveidojums liek just baudījumu. Ir visai patīkami, ka uz skatuves rādīta traģēdija ir baudāma, ja iestudējums ir labs, kamēr dzīvē, kas jādzīvo, ar traģēdiju baudīšanu nepavisam neiet tik gludi. Godīgi sakot, neesmu droša, vai dzīves traģēdijas maz ir paredzētas baudai. Man ir aizdomas, ka „traģēdija” varētu būt termins, kas no skatuves mākslas kādā mirklī pārcēlies uz dzīvojamo dzīvi, pavadot tur savus brīvos brīžus ar izmainītu funkciju. Ciešanas bez baudas. Pretēji dzīvei, kur ciešanas nenes līdzi baudījumu, šī traģēdija to dara pavisam prasmīgi. Cik jauki būtu, ja mīlestības ciešanu daļu varētu izvēlēties pieredzēt tikai mākslā un tikai labā izpildījumā.

Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.