Mēs nesūdzamies, jau pirms tam bija skaidrs, ka festivāls ir festivāls, un tas ir gana nogurdinoši un intensīvi. Ja vēl izrādēm nebūtu nekādas lielas jēgas, tad varbūt viss tā viegli paskrietu gar acīm un ausīm. Bet nekā – katra nākamā liek domāt, liek iedziļināties, liek doties ceļā kopā ar autoriem, liek taupīt laiku uz miega rēķina. Vakar pēdējā izrāde beidzās tā ap 00:30, bet jau 11:00 sāksies ekskluzīvā izrāde viesnīcā (tikai 6 skatītāji vienā tūrē). 3. diena piedāvā: izrādi-instalāciju viesnīcas numurā, īru horeogrāfes kustības pētījumu, ungāru mākslinieku izrādi ar iedvesmu no daoisma filozofijas, latviešu un norvēģu horeogrāfu sadarbību par attiecībām, telenoveli un vēl pāris dejas filmas.

Svētdien, 17. jūnijā, 11.00;12.00;13.00;14.00;15.00;16.00 / Viesnīca  “Europa Royale Riga”.

Kosmins Manolesku un Katrinela Katana (Rumānija) 1306 istaba – Es esmu es pats. Izrāde-instalācija viesnīcas istabā.  Uzmanību! Vietu skaits ir ierobežots. 6 biļetes uz vienu izrādi. Lūgums ierasties 5 minūtes pirms izrādes.  Skatītāji mainās katru stundu, pēc iepriekšējas pieteikšanās. Skatītāju skaits ir ierobežots – 6 cilvēki stundas laikā.

17. jūnijā plkst. 19:00 Dailes teātra Mazajā zālē būs skatāmi divi darbi:

– E-Motional Bodies & Cities piedāvā Liv O’Donoghue & Maria Nilsson Waller (Īrija) TEN: white/grey studies in movement  (20 min).  TEN pēta ideju par ķermeņu formu telpā. Caur artikulētu, niansētu kustību vārdnīcu saistība starp dejotājām pazūd un rodas no jauna. Putnu dziesmas tēma, pieskāriens un saruna – tas viss iekļauts kustības un skaņas telpā. DANCE.LV žurnāla piebilde: laikmetīgo deju grūti iedomāja bez dažādiem idejiskiem un, galvenais, kustības pētījumiem. Bieži tieši tas, ka tēma apgūta pamatīgi, skatuves darbībai piešķir to jauko neprognozējamību, kas padara atkarīgu no laikmetīgās dejas skatīšanās.

– Ferencs Fehers (Ungārija) Dao De ( 40’)

Tāpēc būtnes:

kāds iet uz priekšu, kāds seko

kāds nopūšas, kāds lielās,

kāds spēka pilns, kāds noguris,

kāds kāpj, kāds sabrūk

/„Laodzi, Daodedzin”

Dr. Hilmars Klauss/

17. jūnijs plkst. 21:00 Betanovuss: Latvijas horeogrāfu darbi

– Gerda Kaisa Vorena & Dmitrijs Gaitjukevičs (Norvēģija/Latvija) “Nepietiek”.

“Nav tā, ka es tevi nemīlu, es vienkārši nemīlu Tevi pietiekoši’”.

Ikvienam ne reizi vien ir bijušas attiecībās un ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad attiecības beidzas. Šo grūto beigu fāzi mēs gribam parādīt ar humoru un sirsnību tā, ka skatītāji šajās situācijās var viegli ieraudzīt sevi un smieties, un raudāt kopā ar mums. Caur kustību valodu mēs aicinām paskatīties acīs ikdienas konfliktiem un komunikācijas trūkumam. Caur deju, tekstu, teātri un jaunsacerētu elektronisko mūziku, mēs gribam parādīt, cik gan grūti no šim attiecībām atvadīties pat tad, ja zināms, ka tās ir postošas.

„Tas ir tango un plēšanās, un domstarpības par āboliem. Tas ir skaisti un viegli saprotami, un vienlaicīgi raisa atmiņas un sajūtas, kas ir rodas attiecībās starp cilvēkiem. Tik vienkārši un dabiski, tomēr tik grūti, kad lietas neiet gludi.”

/ Žurnāls Hammerfestingen, Carolline Haukeland Greiner/

– Santa Kanceviča (Latvija/ Latvia) Sadarbībā ar Olgas Žitluhinas dejas kompāniju un Gunti Spridzānu “Telenovele” (30’)

Man ar vienu nepietiek – man vajag jūs visus! Es aizmirstos savā negausībā pēc jums… līdz…Neremdināmas slāpes pēc otra ķermeņa, viņa klātbūtnes, smaržas, garšas. Nekad nav gana. Tā tikai šķiet… līdz visa kļūst par daudz. Tik daudz par daudz, ka pat sava āda sāk traucēt elpot un būt.

Esam par “Telenoveli” jau rakstījuši.

– Santas Kancevičas diplomdarbs Telenovele attēlos un fantāzijās

– Odi, ziedputekšņi un deja pēc Latīņamerikas kaislību parauga