Sekos 13 apgalvojumi ar diviem atbilžu variantiem. Lūdzu, izvēlies, vai tev pieņemamāks šķiet A vai B variants. Šodien izvēlies tikai vienu no tiem. Protams, ka viss atkarīgs no konteksta un var būt arī vēl citi varianti! Bet vienmēr viens no diviem liekas kaut nedaudz labāks. 

1. Teātra izrādē novērtēju:

A. skaidru vēstījumu. Forma tikai palīdz skatītājam precīzi uztvert autoru iecerēto vēsti,
B. formas un satura mijiedarbību. Autors piedāvā tēmu un situāciju, bet vēstījums veidojas mijiedarbībā ar katru individuālu skatītāju.

2. Horeogrāfija ir:

A. deju izdomāšana,
B. situācijas dizains.

3. Man tīkamāki kostīmi teātrī ir:

A. Krāšņi, iespaidīgi, neparasti,
B. Brīvs, ikdienišķs apģērbs, basas kājas, ķermeņa daiļrunība.

4. Deja ir saucama par deju:

A. ja tā tiek dejota noteiktā ritmā un seko mūzikai,
B. ja cilvēka ķermeņa kustība veido savu ritmu un melodiju neatkarīgi no tā, kāda mūzika skan vai neskan.

5. Dodu priekšroku dejai kā:

A. izklaidei, kas nevar pastāvēt bez citām mākslām – mūzikas, libreta, kostīmiem,
B. pašpietiekamai mākslas forma, kuras izpausmei un uztverei nevajag “tulkojumu” un ilustrāciju caur citām mākslām.

6. Mākslas uzdevums ir:

A. izklaidēt un nomierināt,
B. rosināt domāšanu un saasināt uztveri, likt pamanīt neievēroto.

7. Mākslā mani interesē: :

A. tēmas, kas attiecas uz plašu skatītāju loku, jo tā varu sajust piederību un pārdomāt savu dzīvi,
B. tēmas, kas rūp arī mazām sabiedrības grupām, jo tā paplašinu redzes loku un padziļinu izpratni par dažādiem jautājumiem, ar kuriem citādi maz saskaros.

8. Teātra uzdevums ir:

A. izcelt skaisto, notušēt negācijas un caur to virzīt sabiedrību pozitīvā virzienā,
B. atainot dzīvi pat pārspīlētā skaudrumā, lai mainītu pasauli uz labu.

9. Emocijas teātra pieredzē ir:

A. pašas būtiskākākās. Teātrim jārada līdzpārdzīvojums un “kamols kaklā”. Izrādes autori to panāk, prasmīgi manipulējot ar dažādiem paņēmieniem, kā rezultātā ideālā gadījumā publika piedzīvo kolektīvu katarsi,
B. viens no pieredzes aspektiem, bet tikpat labi var dominēt arī intelektuāla vai kinestētiska uztvere. Autori apzinās skatītāja individualitāti, kas neļauj sagaidīt vienotu reakciju. Līdz ar to tiek piedāvāta teritorija, kurā var notikt ļoti atšķirīgi, bet vienlīdz vērtīgi ceļojumi.

10. Lietu, cilvēku, kustību, melodiju, vārdu u. c. viegla atpazīstamība ir:

A. vienīgais veids, kā padarīt izrādi saprotamu,
B. garlaicīga. Eju uz izrādi, lai pieredzētu ko nebijušu, dīvainu, ārpus ikdienas esošu.

11. Ja man izrāde izraisa negatīvas emocijas:

A. tā ir slikta, mākslai ir jābūt pacilājošai,
B. tā ir pārdomas rosinoša, varbūt skāra kādus man jūtīgus jautājumus.

12. Teksts teātrī ir:

A. galvenais. Teātris ir kvalitatīvas literatūras attēlojums uz skatuves. Vārdu nozīmes iemiesošana citos izteiksmes līdzekļos ir teātra galvenais uzdevums,
B. tikai viens no izteiksmes līdzekļiem ar plašām izmantojuma iespējām. Nozīmes veidošanā tam var būt ļoti minimāla loma.

13. Ejot uz teātri:

A. zinu, ko gaidu, un zinu, kāds teātris man patīk,
B. gaidu, ko man piedāvās.

Testa atslēga: saskaiti, cik Tev ir A, cik B atbilžu!

10-13 A atbildes – tu neuzskati sevi par dejas mīlētāju, kustēšanos bez libreta un teksta tu uzskati par pašmērķīgu. Lai arī novērtē skaistus ķermeņus un labu mūziku, daudz labprātāk palasi mājās kādu labu grāmatu. Laikmetīgā deja diezin vai kļūs par tavu mākslu.

4-9 A atbildes – reizēm tev patīk deja, tai izdodas labi papildināt izrādes vēstījumu, iedot simbolisku dimensiju. Tev varētu patikt dejas un kustību teātris. Tu nejūties līdz galam droši, ja izrādē vispār nav teksta, vismaz programmiņā meklē libretu, ar ko saskaņot savus iespaidus.

1-3 A atbildes – Deja ir tava māksla! Kustība ir daudz daiļrunīgāka kā vārdi, tā ir tik patiesa un spēj vēstīt par pasauli šeit un tagad. Vārdos to izdosies ietvert tikai pēc desmit gadiem. Ar lielu entuziasmu gremdējies dažādās kustību praksēs – ja ne praktiski, tad lasot jaunākos ķermeņa filozofu un neirozinātnieku darbus.

Foto: skats no dejas izrādes “visas manas vājības ir tavas lūpas”, fotogrāfs Kristaps Kalns