2011. gada septembri Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) laikmetīgās dejas horeogrāfijas apakšprogrammas 1. kursa studenti pavadīja radošajā darbnīcā Krimā.

Olga Žitluhina savus „jauniesaucamos” (nu jau ceturtos) vienmēr cenšas aizvest uz Koktebeli, lai jau uzreiz pirmajā studiju mēnesī būtu kopābūšana, izaicinājumi un pilnīga atdošanās mākslai. Šoreiz kopā ar pasniedzējām Olgu Žitluhinu un Ramonu Galkinu studenti dejoja, mācījās, uzstājās un iepazina viens otru, bet pa vidu visam arī mazliet rakstīja. DANCE.LV žurnālam ir radusies iespēja piedāvāt ieskatu Koktebeles bildēs un dažos citātos no topošo horeogrāfu un dejotāju rakstītā. Sākam sekot jauno mākslinieku tapšanai.

Mēs mācāmies pasaules skaistāko valodu un tā tam būs būt, ka kāds no mums kritīs, kāds celsies, kāds velsies un smelsies, un ceram, pārāk nešķelsies.

Un tad ķermenis ar prātu pamodās un sāka dzīvot kopā

Avansā kā transā baudu deju, meklējot savu patieso seju

Šodien dvēsele gravitāti vairs nejūt

Es ieklausos citu pasaulēs un jūtu tās izplūstam caur mani

Sirds bangojoša, prāts plūstošs un ķermenis viļņojošs

Vienīgais īstais atklājumu ceļš ir nevis jaunu ainavu meklēšana, bet gan jaunas acis

Mācos dalīties ar savas sirds mūziku

Sajūta tāda, ka pirksti bezgalīgi ilgi iet cauri bezgalīgi gariem matiem

Redziet, ķermenis spēj pateikt iedvesmojoši daudz, ja tik dod tam vietu uz pjedestāla

Nav svarīgi, cik riņķus tu minūtē aprotēsi – svarīgi ir KĀ, jo redzēt, dzirdēt, sajust, izgaršot, izdejot tu vari tikai tad, ja tu esi tas, kas tu esi nevis vēlies būt

Ja gribi, kaut arī vēl nesanāk, tad aizmirsti šo vārdu – nesanāk!

Tā sajūta, kad debesis tepat vien ir

Ne jau kustībā ir vaina!

Fotogalerija KOKTEBELE 2011

[oqeygallery id=14]