Dita Eglīte

Kopš 1999. gada „Spēlmaņu nakts” notiek 23. novembrī – Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. Parasti briesmīgi pelēkā, drūmā un riebīgi slapjā laikā. Taču „komplektā” ar svecītēm Lāčplēša dienā un salūtu Latvijas dzimšanas dienā, teātra un apteātra pasaulei „Spēlmaņu nakts” noteikti ir vēl vien skaists un gaidīts pasākums, kurš pilnīgi noteikti palīdz pārvarēt nemīlīgi drēgno periodu starp rudens lapu zeltu un Ziemassvētku brīnumiem.

Katrā ziņā intervijās ar māksliniekiem biežāk dzirdēts tieši šis viedoklis – ka „Spēlmaņu nakts” ir jauka iespēja savā starpā satikties svētku gaisotnē. Lielākā daļa uzsver, ka nozīmīga ir jau pati nominācija. Jo saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka to, kurš galu galā iegūs Skatuves naglu, nosaka vai nu nejaušība vai matemātika. Jo nav taču viena pareiza viedokļa, vienīgās patiesības un neapšaubāmi objektīvas patiesības. Ja no pieciem žūrijas locekļiem, piemēram, trīs balso par vienu, bet divi – par citu pretendentu, tad rezultātā balvu iegūst tas, kuram trīs balsis. Bet, vai pasaulē ir izdomāts kāds cits, objektīvāks mērīšanas, vērtēšanas un svēršanas „aparāts”? Vai par sapņu zemes Amerikas „Oskara” ieguvējiem vienmēr visi ir vienisprātis? Nē un nē.

„Dance.lv” žurnālu, saprotams, īpaši interesē viss, kas saistīts ar deju. Un tās ir divas nominācijas – „gada baleta mākslinieks/ māksliniece” un „gada kustību mākslinieks”. (Nez kāpēc pirmajā kategorijā ir sieviešu dzimte, bet otrajā – nav. Vai balerīna vairāk apvainosies, ja viņu nosauks par mākslinieku nekā horeogrāfe?) Taču te matus neskaldīsim, jo zināms, ka žūrija un Teātra darbinieku savienības valde gadu no gada meklē arvien jaunus un labākus nomināciju formulējumus. Un tieši tāpēc ir vērts atkal padomāt – vai balets šajā „festivālā” nav tomēr pievilkts aiz ausīm? Īpaši jau ņemot vērā, ka aizvadītajā sezonā bijuši tikai divi iestudējumi, no kuriem tik vienu var uzskatīt par pieklājīgi veiksmīgu. Nav īsti godīgi attiecībā pret dramatisko teātri, kuros pirmizrāžu ir ap simtu! Par to vēl vairāk aizdomājos, kad nejauši kādā intervijā ar baletdejotāju Raimondu Martinovu sapratu, ka viņš par nomināciju uzzinājis tikai no intervētājas (žurnāls „Ieva”, 15.-22.nov.)… Rodas pamatotas aizdomas, ka „Spēlmaņu nakts” nominācijas baleta māksliniekiem šķiet visai marginālas. Kamēr laikmetīga deja nu jau teātrī kļūst arvien organiskāka parādība. Ko var pat nepamanīt. Žēl, ka pie nominācijas par darbu Nacionālā teātra uzvedumā „Ādama stāsts” nav tikusi Inga Raudinga. Bet, aptuveni citējot Māru Ķimeli, portālā kroders.lv un Līgas Ulbertes „Spēlmaņu nakts 2011” nominantu aptaujā,– vai tāpēc viņa ir sliktāka māksliniece? Nē! Un ar nepacietību jau gaidām viņas jaunāko radošo veikumu Dailes teātra mūziklā „Marlēna” jau šonedēļ, kurš solās būt vēl viens krāšņs notikums ceļā uz balto ziemu.

Par 2010./2011. teātra sezonas Spēlmaņu nakts nominantiem un nominācijām varat lasīt šeit. Kā arī www.kroders.lv