Inta BALODE

Reizēm pašā vasaras siltuma vidū esmu dzīvs, silts un ķermenisks organisms ar ādu, muskuļiem, kauliem un saistaudiem, ar sirdi un plaušām, ar aknām un mugurkaulu, kas, izrādās, iet manam ķermenim tieši pa vidu. Tie mazie grumbulīši, ko var sataustīt uzreiz aiz ādas ir tikai skriemeļu spicumiņi – virspuse. Priekšstats par virsmu ir tas, no kā bieži veidojam zināšanas gan par apkārtējo pasauli, gan paši par sevi.

Lai nepalaistu garām vasaru, kad mūsu ķermeniskā identitāte nesākas un nebeidzas ar kažokiem un pižikiem, DANCE.LV žurnāls piedalījās Grundtvig programmas finansētajā meistardarbnīcā Izšķīdinot prāta un ķermeņa robežas (Dissolving Bodymind Borders). Darbnīca no 30. jūnija līdz 9. jūlijam risinājās Nicā, Francijā un tās organizators bija Compagnie Ariel* sadarbībā ar Nicas universitātes Mākslas katedru.

26 dalībnieki no 14 valstīm tikās darbnīcā, lai katrs saistībā ar savu personisko un sociālo vēsturi uzzinātu ko jaunu par to ķermeni, kas sākas zem ādas. Meistardarbnīcā sadarbojās sešu dažādu darba ar ķermeni jeb maigo fizioterapijas metožu speciālisti, kopā ar dažāda vecuma un veselības stāvokļa cilvēkiem no Eiropas pētot, kā dažādās metodes mijiedarbojas, viena otru papildina un atsevišķos aspektos sakrīt. Mērķis visai skaidrs – dzīvot labāku dzīvi. Mazāk sāpju, mazāk saspringuma, mazāk pārpūles un stīvuma, mazāk lieka enerģijas patēriņa, lielāka iespēja kontrolēt savu ķermeni, iespēja ķermenim kustēties tajās vietās, kur tas no dabas paredzēts, iespēja nenest un neturēt savu rumpi, jo viss ir būvēts tā, ka katram kaulam ir vieta un iespēja sēdēt vai brīvi karāties.

Darbnīcā lietotāja līmenī pētījām cilvēka anatomiju (sadarbībā ar skeletu vārdā Fēlikss), stājas un kustību paradumus. Īpaša uzmanība tika pievērsta dziļajiem muskuļiem un saistaudu jeb fasciju iekšējai kustībai. Izrādās, muskuļos ir baltās un sarkanās šķiedras. Baltās atbild tikai par skriešanu, lekšanu un kāpšanu, bet mēs tās nereti lietojam arī, lai samaisītu brokastu kafiju, tādējādi milzu apjomos pārtērējot enerģiju un nevajadzīgi nolietojot ķermeni. Savukārt, sarkanās muskuļu šķiedras dara visus citus darbiņus, ja vien nedus dziļā miegā. Bet tās modināt var tikai neļaujot baltajām dominēt, tas ir, kustoties tik lēni un bez piepūles, lai muskuļiem nemaz nerastos aizdomas par to, ka notiek skriešana, lekšana vai kāpšana. Otrs atklājums ir saistaudu jeb fasciju līdz šim nenovērtētā loma. Fascijas kā zirnekļu tīkls savieno visu ar visu, ja kaut kas notiek vienā ķermeņa galā, tas vistiešākajā nozīmē sakustina un ietekmē otru. Turklāt fascijas ir cieši saistītas ar emocionālo pasauli – tās liek mums sašļukt vai stāvēt kā karaļiem. Arī fascijas nemīl skriešanu un lekšanu, tās atrodas nemitīgā, lēnā kustībā, kuru izjūtot un spējot tai sekot, mēs dodam savam ķermenim veseluma sajūtu un līdz ar to palīdzam atrast ceļus uz pašdziedināšanos. Jā, un izpildot noteiktus vingrinājumus šajā fasciju kustības ātrumā, mēs varam arī kustināt un vingrināt savu sirdi vai aknas. Izklausās pēc blēņām? Man arī tā šķita, līdz nesajutu no parastās vingrošanas pavisam atšķirīgus efektus. Skepse atkāpjas arī tad, kad vaicāju sev, kāpēc ir tik viegli ticēt sazin kādām tehnoloģijām, bet tad, ja kāds tur roku uz mana vēdera un sakās dzirdam, kā strādā mans žultspūslis, tad man liekas, ka te nu gan ir zinātniskā fantastika. Izrādās, neticamais un transcendentālais atrodas pāris centimetrus zem ādas.

Kāpēc tik daudz miesiskuma? Pirmkārt, tādēļ, ka lai arī cik liela loma dejas mākslā noteiktos apstākļos nebūtu tērpiem un scenogrāfijai, mūzikai un stāstam, tomēr viss grozās ap un ir par cilvēka ķermeni. Pat ja tiek runāts par to, cik virspusēji un pavirši cilvēks uztver savu ķermeni, šķiet, ka izpratnes, bet, vēl jo būtiskāk, ķermeņa izjūtas nevar būt par daudz. Jo par spīti zināšanām, vienalga bieži saprotu sevi kā attēlu spogulī, kā fotogrāfiju, kā apģērbu un frizūru, kā formu un soļus dejā, kā sociālu funkciju, ko vada mans gaišais prāts, kurš mājo kaut kur…

Otrkārt, zināšanas par ķermeņa un emocionālās pasaules saikni lieti noder arī kā darba instruments aktieriem un dejotājiem. Tas it kā ir pašsaprotami, taču, kad aktiermākslā par ģenialitāti dēvē spēju kontrolēt savu ķermeni un strauji pārslēgties no viena stāvokļa uz citu, tad jāvaicā, kas tad ir skatuves mākslinieka ābece?

Trešais iemesls runāt par dažādām darba ar ķermeni metodēm ir tas, ka laikmetīgā deja pēdējās desmitgadēs ir nesaraujami saistīta ar jaunākajiem pētījumiem (Latvijas gadījumā par jaunām uzskatāmas arī tādas metodes, kas radušās pirms vairāk nekā 50 gadiem) par ķermeņa funkcionēšanu. Iemesls tam ir gan iespēja izvairīties no traumām, gan iespēja kustībā sasniegt to, kas kādreiz bija nesasniedzams, gan arī praktiskāks apsvērums – daudziem laikmetīgās dejas dejotājiem papildu izglītība kādā no jaunajām metodēm, ir iespēja nopelnīt.

Katra no metodēm, par kurām līdz šim runāju abstrakti, prasās pēc plašāka apskata, ko ceru laika gaitā piedāvāt. Šoreiz piedāvāju tikai dažas interesantas, iedvesmojošas un provokatīvas atziņas, kas izskanēja ķermeņa un prāta robežu šķīdināšanas meistardarbnīcas laikā, kā arī pāris tīmekļa avotus, kuros angļu un franču valodā atrodama informācija par darbnīcā aplūkotajām metodēm.

Kā mēs sevi lietojam?

Novērošana ir atslēga saprašanai.

Pirms sākt darīt, neko nedarīt, tikai pieņemt lēmumu – jau tas vien ir kustība.

Lai nezaudētu telpu, ko ieņem ķermenis, ir jāpieņem pretējs lēmums darbībai – ja gatavojos sēsties, tad domāju par virzieniem uz augšu un priekšu, nevis atpakaļ un uz leju.

Primārā kontrole – galva, kakls, mugura. Ja galva nav līdzsvarā, zūd kārtība visā sistēmā.

Pārstāt darīt nepareizi, pareizais darīs sevi pats.

Relaksācija apvienojumā ar koncentrāciju.

Dari mazliet mazāk, nekā vari!

Necenties darīt skaisti!

Dzīve ir process, nevis lieta.

Izvairies no sāpēm.

Meklē patīkamās sajūtas.

Atpūta ir svarīga.

Jo lielie muskuļi stiprāki, jo mazāk telpas locītavās. Kad nav telpas, tad ir nepatikšanas.

Apakšstilba lielais kauls nes visu ķermeņa svaru.

Visa kustība ir spirāle.

Ejot svaram jāiet caur papēžiem, jo tur ir gravitācijas līnija.

Ahileja cīpslai piemīt enerģija, to izmantojot, nevajag muskuļu spēku.

Sarkanās muskuļu šķiedras sāk darboties jau pirms darbības. Ir labi skatīties futbolu pa TV.

Ja sarkanās šķiedras reiz tiek uztrenētas, tas paliek stipras visu dzīvi.

Gravitācija nav ienaidnieks, tā dod mums atbalsta dāvanu.

Kustībai ir potencialitāte, kas attīstās caur atkārtojumu.

Feldenkraisa metode (The Feldenkrais Method). Te mums ir trīs labas ziņas. Pirmkārt, šī ir viena no retajām metodēm, kuras zinātāji ir arī Latvijā. Otrkārt, Feldenkraisa metodes speciāliste Ramona Galkina ir no DANCE.LV žurnāla komandas (ramona@dance.lv). Treškārt, tieši Ramona bija tas cilvēks, kurš Grundtvig darbnīcas dalībniekus iepazīstināja ar Mošes Feldenkraisa radīto sistēmu.

http://www.feldenkraisinstitute.com/

http://www.feldenkrais.com/

http://feldenkrais-method.org/

http://www.feldenkrais.co.uk/

Aleksandra tehnika (Alexander Technique). Pasniedzēja Maret Mursa Tormis no Igaunijas.

http://www.stat.org.uk/

Baleta Ķermeņa Loģika (BalletBodyLogic). Pasniedzēja Annemarie Autere no Francijas.

http://www.annemariautere.com/ (See under conference texts)

Ķermeņa kontroles Pilates (Body Control Pilates). Pasniedzēja Danguole Venslavice no Lietuvas. Svarīgs praktisks jaunums bija skaidrojums par to, ja kaut kur redzam pieteikumu, ka būs Pilates klase (bez jebkāda precizējuma – tieši kādas), tad tas nevar būt īsti nopietni, jo mūsdienās Pilates saprot tikai saistībā ar kādu konkrētu skolu.

http://www.bodycontrol.co.uk/index.html

Sensorā vingrošana (Gymnastique Sensorielle). Pasniedzēja Andrée Raynaud no Francijas.

(Danis Bois metode. Avoti franču valodā)

http://www.fascia-info.be/content/article.php3?id_article=38

http://amdcf44.free.fr/gym_sensorielle.htm

http://www.abcducorps.fr/index.php?option=com_content&view=article&id=68&Itemid=89

Gyrokinesis.Pasniedzēja Deborah Macedo (Brazīlija/Dānija). Papildus materiāli vēl sekos, taču iesākumam neliels video materiāls par Juliu Horvath – Gyrokinesis izveidotāju. 

Sensorā apziņa (Sensory awareness). Pasniedzēja Kirsten Hveding.

www.sensoryawareness.org

www.judithweaver.com/writings/more-background-about-sensory-awareness/

*Compagnie Ariel mākslinieciskā vadītāja ir Annemarija Autere, kas vairākkārt viesojusies Latvijā, pasniedzot savu Balletbody Logic metodi Latvijas Kultūras akadēmijā, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā un Latvijas Nacionālajā operā

Fotogrāfijā redzams, kā Aleksandra tehnikas speciāliste Maret Mursa no Igaunijas māca raksta autorei pareizi sēsties un celties.