Lāsma Bergfelde

Vadīšos pēc principa: ja ir iespēja pateikt kaut ko labu, tad tā ir jāizmanto. Šoreiz tas attiecas uz Pulsa Efekta dalībniekiem, kas radot savu dejas-ritma gandrīz izrādi No Drums, No Problems spēj aizkustināt mani tā, ka darba dienas vakarā Arteļa centrifūgā iemestā ikdiena pēc izrādes tiek izlaista uz ielas draiska un viegla.

Izrādi No Drums, No Problems esmu baudījusi trīs reizes, kas nebūt nav atkārtotas skatīšanās rekords manu draugu vidū. Un nevar teikt, ka esmu tik uzticīga skatītāja tāpēc, ka būtu kādā no “bundziniekiem” iemīlējusies, kaut gan to izdarīt būtu ļoti viegli, jo no Pulsa Efekta četriem puišiem ir pagatavots īsts boyband. Katram tipāžam ir savs raksturs, stils un plastika, tā lai katrai meitenes sirdij būtu kam pieķerties: vai nu sirsnīgi kautrīgajam vai pašpārliecināti šarmantajam, vai prātīgajam un lēnīgajam, vai aizrautīgajam pašpuikam. Neskatoties uz to, ka neviens no viņiem nav profesionāls aktieris, puiši savu tēlu nepazaudē ne minūti, protams, pilnīgi atplaukstot muzikālajos numuros, kur notiek rīvēšana, skrāpēšana, sišana un visāda citāda pulsēšana ar visu iespējamo. Kā tāda salda rozīnīte ir body drumming horeogrāfiskie gabali, kad tiek izdejots un radīts ritms ar ķermeni. Numuri ir sarežģīti, bet ideāla partnerība tajos rada tādu vieglumu, ka liekas pašsaprotami, ka neviens neuzskrien virsū galdiņam vai mikrofonam, kas uz šaurās skatuvītes gaida savu uzgājienu.

Varu salīdzināt dažādas gandrīz izrādes versijas, jo redzēju arī sākuma variantu, kas tika nedaudz saīsināts pēc izietās divu vakaru pārbaudes pirms pilnās sezonas. Žēl vienīgi, ka puiši atteikušies no “smokingu” ainas, kas bija sākotnējā variantā. Protams, izpildīt smokingu piedurkņu un roku maiņu perfekti un plūstoši ir teju neiespējami, ņemot vērā, ka dalībnieku žaketes ir dažāda izmēra. Bet, no zāles skatoties, tas bija kas ļoti svaigs un trillerim līdzīgs – vai pareizā roka satiksies ar īsto piedurkni, un tu nekad nezini vai tā jau ir pareizā, vai īstā vēl tikai būs. Ir bijuši arī starpgadījumi ar bikšturiem un diaprojektora spuldzītēm, ko pamanīt ir priviliģēti tikai pastāvīgie skatītāji, jo no situācijām tiek iziets deju soļu vieglumā, radot priekšstatu, ka tas viss tā arī bija domāts.

Visa izrāde ir izkrāsota mažora toņos, lai arī ilgi gaidītā Dīva nodzied dažas smeldzīgas dziesmas, vakara atmosfēra ir jautra un zālē ik pa brīdim spurdz smiekli. Kopējais spēles laukums ir tik ļoti piesātināts ar citātiem, attiecību trīsstūriem un atsaucēm, izmantotas tik dažādas detaļas un paņēmieni, ka katrs skatītājs noteikti izrādes stāstu atstāstītu savādāk, vēl jo vairāk tāpēc, ka galvenie varoņi nepasaka ne vārda. Pieaicinātie mūziķi, kas atveido sevi, tas ir mūziķus, vairāk turas pie instrumentiem, nekā pie lomas, bet arī tas izrādei piestāv, jo šoreiz galvenie prožektoru gaismā ir “skatuves strādnieki”. Arī tradicionālo instrumentu iesaistīšanās vakara kopējā partitūrā blakus dažādām bundžām, sukām un plaukstām, noteikti parūpējas, lai visas ausis būtu pamielotas, un lieliski iekļaujas Arteļa atmosfērā.

Man trīsas izrādē vienmēr uzdzen puišu it kā iznākšana no aizskatuves un izspēlētie ritma – skaņu gabali, kur kulminācija noteikti ir saspēle ar publiku, kas notiek azartiski un pa īstam, nedodot atlaides nevienam. Un, kad visa zāle ir iegājusi kopējā pulsācijā, rodas tīri fiziski sajūtama ķīmija starp skatuvi un zāli. Tādas ovācijas kā pēc No Drums, No Problems pirmajām izrādēm es nebiju piedzīvojusi nevienā teātrī. Savu lomu noteikti nospēlēja arī meistarīgā spēlēšanās ar izrādes nobeigumu, kas bija tik asprātīga, ka tikai pašās beigās pēc titriem, saproti, ka visi četri iepriekšējie fināli bija precīzi iestudēti un tu esi ļoti smalki ievadīts šajā ekstāzes stāvoklī.

Publikas sajūsma, domāju, ir nopelnīta ar pašu puišu pilnīgo atdošanos uz skatuves, jo tu redzi, ka to. ko viņi dara, dara no sirds, un tas viņiem patīk, un, redzot tās dzirkstelītes acīs, neviens nevar palikt vienaldzīgs. Ir dažas melodijas no izrādes, ko es joprojām dungoju, prātojot, kurš vēl no maniem draugiem nav izrādi redzējis un būtu ņemams līdz uz nākošo No Drums, No Problems.