Agnese Bordjukova

Jēdziens “laikmetīgā deja” 2021. gadā Latvijas situācijā neapzīmē kaut ko vienotu. Laikmetīgās dejas nozarē joprojām trūkst acīmredzama ārējā rāmja – piemēram, Dejas mājas vai dejas teorijas, kas veidotu skaidrāku identitātes centru. Pastāv milzīga sazarotība un individuālisms. Saikne ar profesionālo izcelsmi vairs nav primāra, tās vietā stājas mākslinieciskā virziena vai identitātes definējumi atbilstoši tam, ar ko katrs nodarbojas.

2021. gada pirmizrāžu  pieteikumos īpaši uzskatāmi redzams, cik dažādi paši izrāžu veidotāji  raksturo to formu – procesuāla dejas izrāde, laikmetīgs mūzikls, laikmetīga kameropera, dokumentāla dejas izrāde, izrāde-pastaiga, izrāde-lekcija, komiska dejas izrāde, baleta iedomājums no jauna, vides dejas performance, izrāde-sirojums, dejas izrāde ar noteikumiem tiešsaistē, multimediāla izrāde, laikmetīgās dejas īsfilma, kustību un skaņas izrāde, izrādes performatīvi akti izstādes ietvaros, dejas un dzejas video darbs. Lielā dažādība izpratnē par deju, nozari un tēlu rada jautājumu – kas laikmetīgās dejas žanrā ir vienojošs? Varbūt šis pārskats spēs iezīmēt kopīgo? 

Diezgan droši tie, kas dejas izglītību ieguvuši Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) dejas programmā, tiek pieskaitīti laikmetīgās dejas nozarei. Tas par pamatkritēriju notikumu atlasē izvēlēts arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā izdotajā teātra hronikā (“Neatkarības laika teātris. Hronika”, LU LFMI, 2021, Dejas hronikas sastādītāja Dita Jonīte), kurā viena nodaļa veltīta Latvijas laikmetīgās dejas skatuvei. Te uzskaitītas dejas pirmizrādes no pašiem pirmsākumiem 1996. gadā (kad Olga Žitluhina izveido savu dejas trupu) līdz pat 2020. gada pavasarim, ietverot arī LKA dejas mākslas programmas absolventu diplomdarbus.

Veidojot gada pārskatu, sapratu, ka ļoti pietrūkst vienotas informatīvās platformas, kurā atrast ziņas par laikmetīgās dejas māksliniekiem, viņu radošo darbību, aktivitātēm. Tas ne tikai atvieglotu darbu cilvēkiem, kuri meklē informāciju, bet arī veidotu lielāku nozares redzamību kopumā. Problēmjautājumu sakārtošana, runāšana citam ar citu, domu apmaiņa, jēdziena un nozares identitātes definēšana, pirmkārt, ir pašu nozarei piederīgo rokās. Šai problēmai savā pētījumā “Personīgā zīmola izveides potenciāls Latvijas laikmetīgās dejas māksliniekiem” uzmanību veltījusi Annija Broniča, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi realizēto studiju programmu “Radošās industrijas”. Pētījumā viņa sniedz vispārīgu ieskatu, kā veidojas brīvmākslinieku personīgais zīmols, kāda nozīme ir nozares ekosistēmai, kā Latvijas laikmetīgās dejas mākslinieki patlaban attiecas pret personīgā zīmola veidošanas praksi un cik aktīvi to pielieto. Apkopotie dati liecina, ka laikmetīgās dejas pārstāvjiem sava personīgā zīmola attīstīšana iekšējās ekosistēmas robežās nesagādā problēmas, izaicinošāk ir aptvert ārējo ekosistēmu un sasniegt plašāku rezonansi ārpus laikmetīgās dejas kopienas.

Atsevišķi fakti

Dejas balvai nominētie darbi un mākslinieki tika paziņoti 8. janvārī. Četrās laikmetīgās dejas kategorijās kopā ir 20 nomināciju (iestudējumi, notikumi, horeogrāfi/-es un izpildītāji/-as). Pa kādam laikmetīgās dejas nozares notikumam vai izrādei nominēti arī kategorijās “Pārsteigums”, “Izrāde bērniem un jauniešiem” un “Ieguldījums”. Kamēr citos dejas žanros (balets, skatuviskā tautas deja un mūsdienu dejas) bija stipri jāpiedomā un pat jāmeklē kompromisi, lai kādu nominētu, laikmetīgajā dejā līdz šim izmantotā viena kategorija “Iestudējums/Notikums” tika sadalīta divās. Tik liels bija atzīmējamo darbu skaits!

Par Dejas balvas nākamā perioda (2021–2022)  laikmetīgās dejas eksperti piecu cilvēku žūrijā kļuva horeogrāfe Agate Bankava.

Maijā Sintija Siliņa kļuva par dejas eksperti Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Teātra nozares komisijā.

2021. gadā VKKF mērķprogrammā stipendiju jaunrades veicināšanai saņēma Kristīne Brīniņa.

VKKF mērķprogrammā “KultūrELPA” finansējumu ieguva trīs nevalstisko organizāciju (Horeogrāfu asociācija, Latvijas Dejas informācijas centrs (LDIC), “Tuvumi”) kopprojekts “Latvijas laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs”, kura ietvaros tika veidoti 12 dokumentāli video sižeti par dažādām laikmetīgās dejas izrādēm. Publiski tie pieejami Latvijas sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv, televīzijas kanālā ReTV, kā arī tiks saglabāti LDIC digitālajā arhīvā. Šis ir pirmais projekts, kurā apzināti tiek dokumentēti un arhivēti laikmetīgās dejas darbi, pievēršot uzmanību darbu tapšanas procesam. Projekta mērķis ir veicināt laikmetīgās dejas atpazīstamību, nodrošināt arhīva veidošanu un sniegt ieguldījumu sabiedrības izglītošanā.

Dance.lv žurnāla laikmetīgās dejas nozares “kastītē” ar 2021. gadu datēta 41 publikācija. No tām 11 ir recenzijas par 2021. gadā tapušiem jaundarbiem, trīs intervijas, trīs raksti rubrikā “No iekšpuses”, 16 ekspresintervijas ar Dejas balvai nominētajiem laikmetīgās dejas māksliniekiem, viena nozares diskusija (kas pieejama gan video, gan rakstiskā formātā), viena eseja par laikmetīgo mākslu, sešas recenzijas par agrāk tapušiem darbiem, (ko rakstījuši ārzemju kritiķi, skatoties izrādes video formātā projekta “Deja 2D” ietvaros).

Raidierakstā “Horeofone” piecos no sešiem 2021. gada raidījumiem sarunas notikušas ar laikmetīgās dejas praktiķiem – Kristīni Brīniņu, Liliju Liporu, Rūdolfu Gediņu, Marģeru Vanagu, Vladimiru Goršantovu, Laimu Jaunzemi.

Pirmizrādes

2021. gadā pirmizrādi piedzīvojuši 59 dejas notikumi, ko tieši vai pastarpināti var saistīt ar laikmetīgo deju. Caurskatot sarakstu, var pamanīt, ka formulējumi darbiem ir dažādi. Šeit apkopoju gan individuālus projektus, gan sadarbības projektus ar citu mākslu pārstāvjiem, kuros laikmetīgās dejas horeogrāfam (piemērots profesionālās izcelsmes kritērijs) ir bijusi būtiska loma, arī darbus, kas pieteikti Dejas balvai kategorijā “Laikmetīgā deja”. Vairāki darbi ir īsformāta izrādes/performances, kas radītas un rādītas festivālos “Laiks dejot” un “Vides deja”. 19 no visiem notikumiem bija Latvijas Kultūras akadēmijas “Laikmetīgās dejas mākslas” absolventu diplomdarbi un 13 – Latvijas Kultūras koledžas (LKK) dejas nodaļas absolventu darbi, ko jaunieši fiksēja video formātā.

Skatuves, uz kurām 2021. gadā varēja skatīt laikmetīgo deju, kā jau īstiem bezpajumtniekiem bija ļoti dažādas. Daļēji situāciju diktēja arī pandēmijas un ierobežojumu klātbūtne, jo kādu laiku izrādes bija atļautas tikai ārā. Deja pieredzēta LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”, Kino skolā Elijas ielā 17, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja iekštelpās un dārzā, Ģertrūdes ielas teātrī, Rīgas pilsētvidē, “Boļševičkas” telpās un pagalmā, laikmetīgās mākslas centrā “Noass”, Hanzas peronā, dzīves kvalitātes dizaina institūta “Viskaļi” koncertzālē, autostāvvietā Liepājā, vairākos pagalmos un pilsētvidē Valmierā, koncertzālē “Latvija” Ventspilī, sešos dabas taku galapunktos Līgatnē, pļavā pie Mellužu estrādes, Siguldas kultūras centrā “Devons”, Matīšu Kultūras centrā, Cēsu Laikmetīgās mākslas centra pagalmā un Cēsu pilsmuižas klētī, Mores brīvdabas estrādē, digitālajā vidē – Zoom platformā un tīmekļa vietnē YouTube. Pilns saskaitīto darbu saraksts skatāms raksta beigās.

Jauno laikmetīgās dejas mākslinieku maiņa 

2021. gadā LKA studiju programmas “Laikmetīgā dejas māksla” studenti ieguva bakalaura grādu mākslās un tiesības saukt sevi par profesionāļiem. Tā dēvētā 6. laikmetīgās dejas paaudze nu papildina kopienas skaitlisko ķermeni ar vēl 21 jauno dejas mākslinieku. Var manīt viņu vēlmi iedziļināties sevī un ķermenī, reflektēt par svarīgo, par iekšējiem procesiem un sajūtām, ko viņiem bijis daudz laika pētīt, pandēmijas dēļ deju pamatā apgūstot individuāli pie ekrāna. Šīs paaudzes horeogrāfi savos darbos pievēršas kustībai kā galvenajam izteiksmes līdzeklim. 19 no programmas absolventiem veidoja apmēram 30 minūšu ilgas laikmetīgās dejas izrādes, un daļai no studentiem bija iespēja konsultēties ar mentoru – laikmetīgās dejas profesionāli, kas jau darbojas nozarē (LKA “Mentoru programmas” ietvaros). Kā akcentēja programmas vadītāja Olga Žitluhuna: “Viņi visi grib normālu dejas skatuvi, dejas grīdu!” Tāpēc izrāžu pirmā tikšanās ar publiku notika uz kādas no akadēmijai pieejamajām skatuvēm. Iepazīstināšana ar jaunajiem māksliniekiem paralēli notika arī tīmeklī: pavasarī platformā Zoom LKA piedāvāja sarunu “Es nevaru nedejot” – ar laikmetīgās dejas mākslas 6. paaudzi un programmas vadītāju Olgu Žitluhinu; LKA YouTube kanālā ar nosaukumu “21 dejo” skatāmas īsas jauno horeogrāfu video vizītkartes kustībā; žurnāla “Teātra Vēstnesis” digitālajā platformā rubrikā “Jaunie sarunājas ar jaunajiem” Agate Bankava iztaujā Emanuēlu Zvaigznīti, Ģirtu Dubultu un Gundegu Rēderi.

Diplomdarbu skates laikā jūnijā epidemioloģisko drošības nosacījumu dēļ skatītāju rindās varēja būt tikai retais, tāpēc svarīgi, ka vairākas diplomdarbu izrādes vasarā un rudenī bija iespēja izrādīt dažādu festivālu ietvaros. Jaunie mākslinieki aktīvi piedalījušies gan vietējo horeogrāfu (Agates Bankavas, Rūdolfa Gediņa, Katrīnas Albužes, IevaKrish) veidotajos darbos, gan norvēģu horeogrāfes Ingri Fiksdālas (Ingri Fiksdal) darbā “Diorāma” (izrādes pārlikumu 12 latviešu un divu norvēģu dejotāju izpildījumā varēja pieredzēt festivālā Homo Novus).

Septembra beigās desmit diplomdarbu izrādes tika iekļautas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens 2021” programmā (galveno balvu ieguva Gundegas Rēderes izrāde “Horizontā”).

2021. gadā Latvijas Kultūras akadēmija uzsāka apsveicamu iniciatīvu – gadu pēc studiju beigšanas atvēlēt telpas mākslas programmu absolventiem radošo darbu veidošanai. Tas ir liels atspaids jaunajiem dejas profesionāļiem, kas jau rezultējies jaunā laikmetīgās dejas izrādē  Glitch, kurā iesaistīti 12 (!) dejotāji (pirmizrāde notika jau 2022. gada 22. janvārī, horeogrāfi Ramona Levane un Marģers Vanags, recenzija par izrādi lasāma ŠEIT). Sen nav redzēts šāds izpildītāju skaits vienkopus uz skatuves. Krišjānis Sants intervijā Dance.lv žurnālam teic, ka diemžēl optimālais dejotāju skaits, ko var “pavilkt” VKKF regulārais projektu konkursa finansējums, ir divi. Lūk, cik acīmredzami svarīgs ir LKA atbalsts!

Pēc studijām trīs no jaunajiem horeogrāfiem – Emīlija Berga, Ģirts Dubults un Gundega Rēdere – tika aicināti radīt dejas izrādes vairāku nevalstisko teātru sadarbības projektā “Jauno maiņa”, kas veidots, lai sekmētu teātra attīstību un atbalstītu jaunās skatuves mākslinieku paaudzes ienākšanu Latvijas teātrī.

Tikmēr vasaras vidū LKA tika uzņemta 7. horeogrāfu paaudze. Septiņi no jaunajiem studentiem ir LKK absolventi. Augusta otrajā pusē kursa vadītāja Olga Žitluhina, pedagogi un jaunie dejas studenti darbojās studiju rezidencē Stāmerienas pilī, savukārt septembrī Olga Žitluhina ar jauno kursu strādāja studiju rezidencē Gruzijā.

Laikmetīgās dejas festivāli Latvijā

Tradicionāli maijs iesākas ar starptautisko dejas festivālu Riga/ON/live, kurā tiek piedāvātas gan dejas izrādes un meistarklases, gan diskusijas. Festivāla pasniedzēji ir vadošie Eiropas un Latvijas horeogrāfi. 2021. gadā nedaudz modificētais nosaukums Riga/ONline jau pasaka priekšā, ka šoreiz drošības apsvērumu dēļ visi festivāla notikumi norisinājās tiešsaistē.

Pēc pašu organizatoru vārdiem – “plašākais laikmetīgās dejas notikums Latvijā” – festivāls “Laiks dejot” 2021. gadā risinājās Rīgā un Ventspilī no 18. līdz 22. jūnijam un augustā, arī pandēmijas apstākļos mēģinot saglabāt dejas klātbūtni dzīvajā.

1. augustā Līgatnē notika dejas festivāls “Vides deja”. Šā gada koncepts bija apvienot Līgatnes apkārtnes apskati ar dejas izrāžu pieredzi. Tika izveidotas trīs dabas takas – pastaigu, laivu un velo. Katrā no tām ar kartes palīdzību varēja apskatīt Līgatnei nozīmīgas vietas, kā arī divas vides izrādes-performances. Rudenī, oktobrī un novembrī, šīs izrādes bija iespējams noskatīties arī video ierakstos, tos papildināja sarunas par izrādēm un vides deju kā mākslas virzienu.

“Dejas dienas” pasākumi (par godu Starptautiskajai dejas dienai, ko pasaulē atzīmē 29. aprīlī) 2021. gadā notika no 23. līdz 29. augustam. Dažādos pagalmos un sporta laukumos 29. augustā norisinājās 18 klātienes meistarklases un četras nodarbības tiešsaistē. Nedēļas garumā dažādās Rīgas vietās bija pieejama aktivitāte “Pastaiga ar mākslinieku”.

Dejas balvas pasniegšanas ceremonija

Aprīļa un varbūt pat visa gada lielākais un centrālais notikums bija Dejas balvas pasniegšanas ceremonija, kas norisinājās 29. aprīlī Dailes teātrī. Klātienē tikās tikai nominētie mākslinieki, kā arī 2019. un 2020. gada žūrija, kurai ceremonijas režisors Valters Sīlis bija uzticējis arī kategoriju pieteikšanu un laureātu paziņošanu. Horeogrāfiju laikmetīgās dejas priekšnesuma daļai ceremonijā iestudēja kategorijas “Laikmetīgās dejas horeogrāfe” iepriekšējā laureāte Agate Bankava. Bija prieks uz skatuves redzēt kādu laiku nemanīto laikmetīgās dejas leģendu Ilzi Zīriņu duetā ar Nauri Miķeli Gobu. Pasākumā ar savu klātbūtni dejas kopienu pagodināja arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, paziņojot kategorijas “Ieguldījums” nominētos māksliniekus un laureātu. Nākamajā dienā ministra feisbuka lapā parādījās apsveikums, kurā bija atzīmēti visi laureāti.

Dance.lv žurnālā visa aprīļa garumā tika publicētas ekspresintervijas ar Dejas balvai nominētajiem māksliniekiem. Tajās katrs atbildēja uz pieciem jautājumiem. Apmeklējumu skaits žurnālā vēl nekad nebija bijis tik augsts, kā lasot šīs īsās intervijas. Atbildes veido interesantu kopainu, cik atšķirīgi deju uztver un saprot dažādu žanru dejas mākslinieki. Īpaši intriģējošas ir atbildes uz jautājumu “Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē”. Šīm atbildēm vērts pievērst uzmanību, jo tās atklāj, kā dejas māksliniekiem trūkst vai pēc kā tie ilgojas. Apvienības IevaKrish māksliniekus, kuriem nominācijas bija trijās no četrām kategorijām, ap šo pašu laiku Eva Krūmiņa aicināja arī uz lielformāta sarunu  (intervija publicēta gada nogalē un lasāma ŠEIT). Dejas balvas ceremonijā arī Dance.lv žurnāls pasniedza savas specbalvas Dancepunkc – ar balvu reizi piecos gados tiek izceltas personības, kas šajā laikā radoši ietekmējušas žurnāla darbību un dejas nozari kopumā. Dancepunkc statueti un diplomu laikmetīgās dejas mākslā saņēma Kristīne Brīniņa. Pilns “Dejas balvas 2019–2020” laureātu saraksts pieejams ŠEIT.

Starptautiskā aktivitāte

Novembra sākumā Latvijas Jaunā teāra institūts (LJTI) organizēja Latvijas izrāžu skati ar nosaukumu LiVe. Diemžēl valstī noteikto ierobežojumu dēļ skate pilnībā notika tiešsaistē. Svarīgi, ka šogad skatē tika pārstāvēti arī vairāki dejas mākslinieku darbi – četras izrādes pilnā garumā (“Palmu eļļa”, horeogrāfe Ramona Levane; “Horizontā”, horeogrāfe Gundega Rēdere; “Baiļu rutīna”, horeogrāfe Jana Jacuka; “Ļoti labas minūtes”, horeogrāfi Elīna un Rūdolfs Gediņi), četru dejas notikumu un mākslas apvienību prezentācijas pičinga sesijās (Femina, horeogrāfe Sabīne Neilande; “Balss no beletāžas, LAUKKU; Labrys+, horeogrāfi IevaKrish; “Lietisko pierādījumu muzejs”, autores Laura Stašāne un Jana Jacuka). 

Lauras Stašānes un Janas Jacukas veidotais darbs – dokumentālā izstāde un notikums “Lietisko pierādījumu muzejs”, kura uzmanības centrā ir vardarbība ģimenē un cietušo pieredzes stāsti, no 1. līdz 6. jūlijam tika iekļauts festivāla Baltic Transfer atklāšanas programmā Varšavā. Projekts bija arī daļa no teātra TR Warszawa rīkotā cikla You Will Never Walk Alone, kas veltīts Polijā aktuālajai cīņai pret abortu aizliegumu un par sieviešu tiesībām. Savukārt no 23. līdz 29. augustam interaktīvā izstāde tika iekārtota Tallinā, starptautiskā skatuves mākslas festivāla SAAL Biennaal ietvaros.  

Pasaulē vērienīgākajā kultūras un biznesa izstādē Expo 2020 Dubaijā, Arābu Emirātos, Latvijas paviljonā skatāmajam video stāstam horeogrāfiju veidoja Lilija Lipora, dejoja Beāte Ieva Roze un Aigars Salamandra Larionovs, video režisors – Roberts Rubīns.

Anetes Tambakas dejas īsfilma “Lietuvēns” (2021) izrādīta 12 festivālos, no kuriem trijos ir saņēmusi balvas kā labākā dejas īsfilma (Robinson Film Awards, Itālija; Frostbite, Kolorādo, ASV; A Lyte in the Dark, Ņūdžersija, ASV).

Biedrības LAUKKU dalībnieki 2021. gadā noslēdza sadarbību starptautiskā projektā the Key to Connection, kurā radīts vērienīgs digitāls metodiskais materiāls par neformālo, kinestētisko mācīšanos darbā ar jauniešiem. Sadarbībā ar Somijas un Velsas dejas māksliniekiem un jaunatnes darbiniekiem uzsākts starptautiskas partnerības projekts radošuma veicināšanai Follow. Tā ietvaros dalībnieki no sešām organizācijām apmainīsies ar pieredzi un pētīs, kā izmantot dažādas ar kustību un deju saistītas pieejas un metodes sociālajā iekļaušanā jauniešu atbalstam.  

Rezidences un darbnīcas

Jaundarbu veidošanai dažādas mākslinieku apvienības šajā gadā ik pa laikam sagrupējās drošos burbuļos. Maijā horeogrāfu duets Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants atradās rezidencē Arts Printing House (Viļņa). Apvienības LAUKKU dalībnieki, veidojot izrādi “Balss no beletāžas”, divas reizes rezidēja Lādezerā privātmājas pagalmā, lai maksimāli piemērotos darba izrādīšanas apstākļiem brīvdabā.

Dejas telpa 247 Daugavas stadionā, ko jau trešo gadu pārvalda LDIC un daļēji finansē VKKF, gada laikā apmeklēta un izmantota 1076 stundas.

Plaši apmeklētas bija Ramonas Galkinas vadītās un Horeogrāfu asociācijas organizētās Feldenkraisa metodes tiešsaistes nodarbības.

Sadarbībā ar LJTI un festivālu Homo Novus septembrī notika amerikāņu dejas un performances mākslinieka Kīta Henesija (Keith Hennessy) meistarklases un laboratorija “Vēl ne”. Laboratorijas rezultāts vienlaikus ir festivāla Homo Novus noslēdzošais notikums, kurā dejas mākslinieki Vidzemes tirgus laukumā veidoja “dziedināšanas rituāla seansu”.

Karīna Lapšina jūlijā uzsāk apmācības Fighting Monkey practice mentoringa programmā (mentors Jozefs Fručeks (Jozef Frucek, Slovākija) un pasniedzēja Natālija Pieczuro (Polija)). 

Līga Ūbele vasarā profesionāli pilnveidojās Varšavas Nowy Teatr rīkotā mākslinieku nometnē Summer Camp 2021, bet oktobrī kustību mākslinieka Luisa Kuka (Lewis Cooke) darbnīcā RelaxtoErupt Briselē.

Kristīne Brīniņa gada sākumā piedalījās rezidencē Saison Artist online residency (Japāna), pētījuma tēma “Klimata un ķermeņa pārmaiņas”; savukārt gada nogalē viņa klātienē piedalījās The Beekeepers rezidencē Portugālē, pētījuma tēma – “Dabas vērojumu somatiskā pieredze”. 

Starptautiska domubiedru grupa apvienojusies projektā BET (body, experience, time), kas ir turpinājums projektam “45+”. Latviju tajā pārstāv Ramona Galkina, Vilnis Bīriņš un Olga Žitluhina. Jūnijā visi projekta dalībnieki tikās klātienes rezidencē Tamperē (Somijā) un viesojās festivālā Baltic Meets Barents Hamerfestā (Norvēģijā). ŠEIT skatāma video intervija ar BET dalībniekiem.

Sandra Lapiņa augusta beigās piedalījās laikmetīgās mākslas festivālā Radi Sveta Art Fest: Baikal, kas notika Oļhonas salā, Baikālā. Tā ietvaros viņa piedalījās rezidencē, kurā veidoja dejas filmu un vides dejas performanci, kā arī piedalījās Antona Adasinska (Anton Adasinsky)  meistarklasē.

Berlīnes dejas festivāla b12 meistarklases klātienē vasarā apmeklēja Sintija Siliņa. 

Marija Saveiko no 28. septembra līdz 3. oktobrim piedalījās meistarklasē dejas tekstu autoriem Writing About Dance/ Alternative Formats Ostravā (Čehijā). 

Agate Bankava no 25. līdz 30. jūnijam piedalījās radošajā darbnīcā “Es tagad un tad”kopā ar EESTI TANTSU kompāniju. 

27. un 28. septembrī tiešsaistē notika Motion capture meistardarbnīca ar horeogrāfi Karlu Leivu (Carly Lave, ASV/Vācija), tajā piedalījās Agate Bankava, Katrīna Albuže, Marija Saveiko un Jana Jacuka. 

Horeogrāfu asociācijas feisbuka grupā vienpadsmit dejas mākslinieki minējuši vēl vismaz astoņpadsmit ārzemju pasniedzēju klases, kuras gada garumā apmeklējuši tiešsaistē. 

LJTI organizētie semināri 

Dažādus seminārus un nodarbību ciklus organizēja Latvijas Jaunā teātra institūts. Tie tika atvērti ikvienam interesentam, organizējot elektronisku pieteikšanos. Dalībnieki tika izvēlēti, lai veicinātu pēc iespējas plašāku domu apmaiņu un starpnozaru diskusijas. Gana aktīvi šajos semināros piedalījās arī laikmetīgās dejas pārstāvji.

Maijā un jūnijā norisinājās seminārs “Paplašinātā pieeja laikmetīgajai skatuves mākslai”, ko apmeklēja arī vairāki horeogrāfi (Līga Ūbele, Laura Gorodko, Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants, Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa). Normunds Pīlips, Lība Bērziņa un Inese Immure vadīja informatīvu semināru, kas aicināja domāt par auditorijas paplašināšanu, pielāgojot mākslas notikumus cilvēkiem ar dažāda veida uztveres grūtībām. Apkopojot svarīgākās atziņas, tika izveidotas “Vadlīnijas pieejamības veicināšanai mākslā un kultūrā”.

Platformas Magic Carpets noslēdzošajā gadā no 3. līdz 17. jūnijam LJTI īstenoja vietrades un koprades laboratorijas, sniedzot iespēju sešām jaunām māksliniecēm radošās izpētes sērijās izzināt mākslas darbu veidošanu sadarbībā ar kopienām (piedalījās Agate Bankava un Linda Krūmiņa). 

No 8. līdz 10. jūnijam sadarbībā ar mākslinieku, rakstnieku un izrāžu veidotāju Timu Etčelsu (Tim Etchells, Lielbritānija) rīkoja tiešsaistes darbnīcu “Ar vārdiem acīs”. Tajā piedalījās desmit mākslinieki, kurus praksē interesē darbs ar teātra tekstu un tekstu teātri (tostarp arī trīs dejas nozares pārstāves – Inta Balode, Laura Stašāne un Agnese Bordjukova). 

Oktobrī notika Magnusa Nordberga (Magnus Nordberg) semināri par to, kā veidot mākslinieku pičinga sesijas. Viņš arī konsultēja māksliniekus, kas gatavoja savu darbu prezentācijas Latvijas izrāžu skatei LiVe novembra sākumā. 

Veidojot pārskatu par laikmetīgās dejas nozari, daudz domāju par tās robežām. Gribas ticēt, ka, sagrupējot gada notikumus kopīga raksta ietvarā, ir mazliet vieglāk iedomāties laikmetīgās dejas nozares apveidu.

2021. GADA PIRMIZRĀDES

LKA un LKK absolventu diplomdarbi (19+13)

Femina, hor. Sabīne Neilande

“Drupas”, hor. Kristīne Brīniņa

“Pusaudzis”, hor. Liene Grava

“Pakāpiens. 3. stāvs”, hor. Jānis Putniņš

“Apollons. Mūs/zu direkcija”, hor. Agate Bankava

“Laikam te”, hor. Luīze Neila Plukše

“Upe”, hor. Kristīne Brīniņa

“Izdzīvot bērnus”, hor. Kristīne. Brīniņa

“Strauji saldēti un izbāzti vasaras mirkļi. Jūdaži, More, Allaži 2021.”, hor. Agate Bankava, Ilze Zīriņa, Inta Balode, Agnese Bordjukova

“Atved mani mājās”, hor. Dmitrijs Gaitjukevičs

“Lietuvēns”, hor. Anete Tambaka

“Brālis”, hor. Ramona Galkina, Vilnis Bīriņš

“Balss no beletāžas”, hor. Agate Bankava, Inta Balode, Agnese Bordjukova

“Tagadne”, hor. Elīna Gediņa

“Mums”, hor. Ģirts Dubults

“Starptelpa”, hor. Emīlija Berga

“Viens”, hor. Gundega Rēdere

Dance Macabre, hor. Rūdolfs Gediņš

 “Šī mīlestība nepārdodas”, hor. Elīna un Dmitrijs Gaitjukeviči

“Nāc d(z)ejot”, hor. Alise Putniņa, Alise Bokaldere, Marija Saveiko

“Tuvumā tukšums” pārnesums izstādē, hor. IevaKrish un Ēriks Ēriksons

“Izbalansēt”, hor. Nauris Miķelis Goba un Aigars Larionovs

Filter Me, hor. LDM5 Beāte Ieva Roze, Ksenija Simanova, Arīna Buboviča, Alīna Matvejeva

Vides dejas performances “Vides dejas festivālā”: “Izdzīvošana”, hor. Katrīna Albuže; “Viena tante teica”, hor. Guna Briža un Madara Luīze Muzikante; “Pirmais lidojums”, hor. Arīna Buboviča

Interview, hor. Žigans Krajačs sadarbībā ar Olgu Žitluhinu un Valēriju Oļehno

Attēls: skats  no Kīta Henesija izrādes “Vēl ne”  starptautiskā jaunā teātra festivāla Homo Novus 2021 ietvaros, foto Ingus Bajārs.