Laura Vesele

Baltic Bubble Rīga seminārs sākās ar Kanuti Gildi SAAL pārstāvja Prīta Rauda (Priit Raud) uztāšanos. Prīts Rauds iesāka stāstījumu par Igaunijas laikmetīgās dejas ainu un kontekstu, mēģinot sniegt ieskatu 21 gadu ilgās laikmetīgās dejas vēstures procesos Igaunijā, par kuriem runāt nereti ir problemātiski, jo notikumi vēl ir pavisam neseni, kā arī dejas norises bieži viens ir cieši saistītas ar citām mākslas nozarēm.

Galvenā uzmanība stāstījumā tika vērsta uz laikmetīgās dejas augstākās izglītības iestādēm – Tallinas Universitāti un Vīlandes Kultūras akadēmiju un to atšķirībām, kā arī festivāliem – Notafe (http://www.notafe.ee ), Augusti TantsuFestival (http://kadmusarts.com/festivals/782.html ), UUS Tants (http://www.tantsuliit.ee/new-dance ), Johvi Ballet Festival (http://www.festivals.ee/?s=188 ) u.c.

Domu apmaiņu auditorijā raisīja visām Baltijas valstīm aktuālas tēmas – finansiālais nodrošinājums, auditorija un kaimiņvalstu sadarbība.

Pirms pusdienām semināra dalībniekiem bija iespēja uzklausīt četrus stāstus par to, kā iegūt finansiālu atbalstu un kādi veiksmīgi starptautiskas sadarbības projekti norisinās Baltijas valstīs.

Baltic Bubble Rīga semināra atbalstītāja Nordic Culture Point pārstāve Ginta Tropa, iepazīstināja ar kritērijiem, kas jāievēro piesakoties fonda atbalstam, aicināja izmantot dažādās iespējas, ko Nordic Culture Point sniedz tieši laikmetīgās dejas pārstāvjiem, kā arī dalījās ar praktiskiem padomiem, veidojot projektu pieteikumus. http://www.kulturkontaktnord.org/lang-en/about-us/1372

E-motional Bodies and Cities pārstāve Daiga Rutka stāstīja par latviešu dejotāju un horeogrāfu pieredzi, veidojot starptautiskas sadarbības saites ar Kipru, Rumāniju, Īriju un Lielbritāniju. https://www.dance.lv/category/emotional/

Fresh Tracks Europe tīkla pārstāve Trīnu Ārona (Triinu Aaron) iepazīstināja ar aizraujošu sērijveida projektu, kas tieši orientēts uz gados jaunu auditoriju – bērniem, ar mērķi aicināt līdzdarboties radošajā procesā. Trīnu dalījās veiksmīgā un iedvesmojošā pieredzē, kā starptautiska sadarbība projekta ietvaros spēj izvērsties ilgtspējīgā darbībā ar tendenci attīstīties plašākos teritoriālos mērogos. http://freshtracks-europe.com/programme/

Dienas otrajā pusē Evelīna Lagle (Evelin Lagle) sniedza bagātīgu ieskatu Igauņu dejas estētiskajā panorāmā. Pirms raksturot igauņu horeogrāfu plejādi, Evelīna atzīmēja, ka, viņasprāt, Igaunijā ir grūti runāt par deju vai laikmetīgo deju un ka šo platformu labāk būtu dēvēt par skatuves mākslu (performing arts). Igaunijas skatuves mākslā, galvenokārt, ir raksturīga diversitāte, ko veido individualitāte, eksperimentalitāte, minimālisms un starpdisciplinaritāte. Evelīna stāstīja par Igaunijas skatuves mākslas trīs paaudzēm, elastību un dažādību caur konkrētiem horeogrāfiem vai dejas kompānijām, dažus no tiem iespējams iepazīt šeit:

Fine 5 Dance

Mart Kangro

ZUGA

Taavet Jansen

Renate Valme

Kenneth Flak

Karl Saks

Henri Hytt

Semināra pirmās dienas noslēgumā Ģertrūdes ielas teātrī dalībniekiem, kā arī jebkuram interesentam tika piedāvāts piedzīvot unikālo igauņu horeogrāfu Karla Saksa (Karl Saks) un Hendrika Kaljujārva (Hendrik Kaljujarv) veidoto work in progress performanci – Santa Muerte and the Sun. Sarežģītā, speciāli šai izrādei veidotā, scenogrāfija, gaismas un video materiāls radīja savdabīgu, industriālās nobružātības noskaņu, kuru visticamāk palīdzēja veidot arī izpildītāju sacītais, ko diemžēl varēja uztvert tikai igauņu valodas pārvaldītāji. Izrādes sākuma konceptuālā pieeja, kas rezultējās minimālistiskā, bet izteikti koptā kustību izpildījumā, radīja bagātīgu ierosmi skatītāja prāta kutināšanai. Eksperimentālā kino cienīgais video materiāls, divi ķieģeļi, kas izrādes laikā atrada ceļu viens pie otra, un izpildītāju melni krāsotās sejas noteikti palīdzēja katra skatītāja personīgā stāsta attīstīšanai. Work in progress rādīšanas vērtība slēpjas iespējā katram skatītājam nenoslēgt izrādi kā pabeigtu veselumu, ļaujot vēl liekāku vaļu fantāzijai un prātojot kā pieredzēto stāstu iespējams attīstīt.

DANCE.LV žurnāla publikācijas par Igaunijas laikmetīgo deju:

Madli Pesti “Dejas teātris Igaunijā: no personīgiem stāstiem līdz sociālai analīzei”

Sintija Siliņa “TURPINĀTĪBA. Par Karla Saksa izrādi „Mūka Nestora transs”

Inta Balode “Saruna ar Igaunijas laikmetīgās dejas vecajiem” (Fine 5)