“Dance.lv Žurnāla” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – ko sajust, domāt, lasīt un redzēt.

Laura Jasmane

Baleta nozares redaktore

Daudziem “The New York Times” asociējas ar mokošu abonementa atcelšanas procesu, tomēr man šis laikraksts vēl joprojām ir viens no galvenajiem dejas jaunumu avotiem. Nu jau aizgājušā gada decembrī to pārpludināja arī Latvijas dejas ainavai tuvi notikumi.

Divus gadus pēc incidenta, kurā pasaulslavenais horeogrāfs Marko Geke negatīvas recenzijas autores sejā iesmērēja sava suņa Gustava izkārnījumus, Geke ir atgriezies dejas publiskajā telpā. Šī situācija radījusi virkni kutelīgu jautājumu – vai tā simbolizē kritikas autoritātes norietu un vai talants ir nozīmīgāks par amorālu rīcību? Jāpiezīmē, ka Gekes “Ņižinska” iestudējumu vēl arvien uzskatu par vienu no labākajiem baletiem mūsu trupas šībrīža repertuārā, tomēr laikmetīgās horeogrāfijas un homoseksuālo attiecību attēlojuma dēļ Latvijā tas izpelnās gana daudz negatīvu komentāru par “degradējošām varavīksnes tēmām”. Nu, re – tagad Gekes darbs kļuvis vēl kontroversiālāks.

Decembrī savu zvaigžņu stundu piedzīvoja Lietuvas Nacionālais balets. “The New York Times” rakstā “Out From Russia’s Shadow: Lithuania’s National Ballet at 100” trupas mākslinieciskā vadītāja Jurgita Dronina stāsta par atteikšanos no krievu autoru baletiem, par mainītu pieeju trupas treniņstundām, par lietuviešu baleta māksliniekiem, kuri pēc darba gaitām ārvalstīs atgriežas Viļņā, par spiedienu uz baletdejotājām – māmiņām un par pirmo mentālās veselības un dejas psiholoģijas simpoziju baletdejotājiem. Mani fascinē Droninas atvērtība, skaidri definētā taktika un ambīcijas, kādu, manuprāt, būtiski pietrūkst Latvijas dejas nozarē. Kamēr var, Arte.tv jāķer arī rakstā minētais lietuviešu horeogrāfa Martīna Rimeiķa “Kopēlijas” iestudējums.

Rūta Pūce

Laikmetīgās dejas nozares redaktore

Decembris laikmetīgās dejas nozarei bija ātru, bet nozīmīgu lēmumu mēnesis. Rīgas cirks izsludināja divus konkursus, iespējams, iezīmējot vēsturisku pagriezienu visā Latvijas kultūrpolitikā. Pirmajā konkursā dejas mākslinieki tika aicināti pieteikt laikmetīgās dejas darbus Dejas mājas programmai Rīgas cirkā. Tas nozīmēja ātri rakstīt pieteikumus, nevis laiski ieslīgt Ziemassvētku brīvdienās. Otrajā konkursā aicināti pieteikties tie, kas šo programmu gribētu un varētu vadīt. Šī būs pirmā valsts dotētā darbavieta laikmetīgās dejas projektu vadītājam.

2023. gada sarunā dejas dramaturģe un nozares organizatoriskais vilcējspēks Inta Balode atceras vairākus iespēju “viļņus” pēdējo 30 gadu laikā, kad laikmetīgās dejas nozare varējusi “uzsērfot” tuvāk kultūrpolitikas prioritāšu saliņai, bet bieži trūcis tieši cilvēkresursu kapacitātes. 2025. gada nogales žests no Kultūras ministrijas puses (kas Rīgas cirkam deleģējusi šos uzdevumus) apliecina, ka Latvijas laikmetīgās dejas nozares sasniegumi ir pamanīti. Tas rada līdzvērtības sajūtu un vieš cerību, bet tā savukārt noved pie iedvesmas, kas palīdz jebkurā mākslinieciskajā procesā. Tāda īsta sērfošanas sajūta!

2026. gadā novēlu laikmetīgās dejas nozarei nosvinēt savu trīsdesmitgadi un tūliņ arī lēkt pāri esošā avangarda tālākajiem punktiem. Uzdrošināties veidot izrādes, par kurām domāt parasti ir bailīgi, mācīt topošos dejas māksliniekus tā, kā gribētu, lai mācītu tevi pašu, vēl intensīvāk apmeklēt ārzemju notikumus un nekautrēties stāstīt pārējiem par saviem sasniegumiem ārpus Latvijas, atgriezties Latvijā tiem, kuri šobrīd studē deju ārvalstu augstskolās, arvien vairāk apzināties kontekstu, kurā dzīvojam, lai arvien precīzāk iezīmētu laikmetīgas horeogrāfijas spēku cilvēka mēģinājumos saprast pasauli un sevi.

Savukārt dejas skatītājus aicinu janvārī apmeklēt divus, visdrīzāk, pretējus dejas mākslas notikumus. 21. un 22. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas studentu otrais kurss rādīs savus kompozīcijas eksāmena darbus koncertā “Vārsmas”. Tas nozīmē vienā vakarā redzēt daudz! Tas būs svaigi, iespējams, pat jēli, atkailināti un drosmīgi. Visas visceralitātes kārpiņas būs apčubinātas. Bet janvāra beigās vēl jāpaspēj uz Janas Jacukas smieklu performanci “HA”, kas ieguvusi plašu rezonansi sabiedrībā un kuru iesaku jau kādu trešo reizi.

Anna Pierhuroviča

Mūsdienu deju nozares redaktore

2025. gadā komerciālajās dejās bija vērojamas vairākas tendences, no kurām dažas mani ir īpaši sajūsminājušas. Starp tām: 1) spēja apgūt gandrīz jebkura deju stila kustību katalogu, pielietojot īsās formas digitālo saturu – gribi apgūt amapiano vai salsu? Lūdzu!; 2) sabiedrības mazkustīgumam kopumā ir risinājums – virālie deju momenti, ko izpilda visa pasaule ar pieeju tādiem sociālajiem medijiem kā Instagram un TikTok, kur jaunākie deju izaicinājumi ir pie dziesmas “Beez in the Trap” remiksa, kā arī DJ Kato un Džona Norgarda 2010. gada dziesmas “Turn the Lights Off”; 3) dažādu deju žanru un stilu meistarīga sapludināšana, piemēram, Lēdijas Gāgas dziesmas “Abracadabra” videoklipā, kā arī amerikāņu apģērbu un aksesuāru tirgotāja “Gap” reklāmā “Better in Denim”, kas pierādījusi, cik veiksmīga spēj būt kultūras, radošuma un komercijas apvienošana; 4) deja ir politiska, no tā nevar izbēgt, to arī ļoti gaumīgi demonstrēja reperis Kendriks Lamārs amerikāņu lielākā sporta notikuma puslaika šovā; 5) dejas vērtības pieaugums kopumā – horeogrāfs kāda uzņēmuma mārketinga materiālā ieņem arī mākslinieciskā režisora lomu, un deja pavisam nopietni spēj ietekmēt ieņēmumus, straumējumus un uzņēmuma redzamību visā pasaulē.

Baiba Ķestere

Latviešu skatuviskās tautas dejas nozares redaktore

Manas iecerētās piruetes sniegotās ielās decembrī izpalika, tāpēc nu jau Jaunajā gadā aicinu atrast kādu neierastu vietu, kur izpildīt kādu dejas soli, jo dejot ir ļoti laba izvēle (kaut virtuvē pie radio sadzirdētas dziesmas).

Varētu šķist, ka janvārī vēl tikai “ieskriesimies”, tomēr jau pirms vairākiem mēnešiem izziņotie nozarei nozīmīgie notikumi neļāva svētku laikā ieslīgt apātiskā mierā. Jau 17. janvārī Ķīpsalas hallē norisināsies par tradīciju kļuvušais deju lielkoncerts “Soļi rakstos”. Šis deju notikums kopā pulcēs lielāku deju kolektīvu skaitu nekā iepriekšējos gados, un gan dejotājiem, gan skatītājiem par prieku skatuve būs vēl lielāka! Deju ansambļu dažādība koncertā sola plašu repertuāru, tāpēc ticu, ka būs iespēja baudīt un tvert Deju svētku sajūtu.

Tiem, kas spēj dzīvot un elpot līdzi nozares notikumiem, 24. janvārī Valmierā notiks teju ikgadējais “deju tirgus”. XXV Jaunrades deju konkurss būs iespēja pieredzēt horeogrāfu jaunās vēsmas latviešu skatuviskās dejas nozarē, noskatīt kādu tīkamu deju sava kolektīva repertuāram vai vienkārši baudīt būšanu radoši mutuļojošā Valmieras Kultūras centra zālē. Tos, kas nepacietīgi gaida šo notikumu, aicinu sekot līdzi Latvijas Nacionālā kultūras centra jaunumiem par konkursa norisi.

Un ja reiz Jaunais gads, tad sākums arī jaunajam ciklam: izsludināts metu konkurss nākamo Dziesmu un deju svētku lielākajiem notikumiem, to starpā arī deju lieluzvedumam. Svētku virstēma jau izziņota, tagad jāvēl spēks un enerģija tiem, kas uzņemsies konkursā piedalīties. Iedvesmai iesaku atkal un atkal pārlasīt virstēmas autora, dzejnieka un publicista Henrika Eliasa Zēgnera teikto, lai svētku lielkoncerts ikviena dalībnieka sirdī ieskandinātu tīru dejotprieku. Tepat piebildīšu, ka LNKC rīkos arī semināru tiem, kas vēlas konkursā piedalīties, sīkāku informāciju par semināra norisi meklē šeit. 

Lai skaists, dejotprieka piepildīts Jaunais gads!

Pilnu dejas notikumu kalendāru meklē šeit.