“Dance.lv Žurnāla” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – ko sajust, domāt, lasīt un redzēt.

Rūta Pūce

Laikmetīgās dejas nozares redaktore

Paskatoties uz laikmetīgās dejas izrāžu piedāvājumu februārī, duras acīs, ka mīlestības mēnesī kā dejotāji vai horeogrāfi (vai abi) parādīsies laikmetīgās dejas nozares pāri arī dzīvē. Santi dejos “Oblicus” “Hanzas peronā”, Gaitjukeviči – “#piecērt8000” Rīgas cirkā, bet Gediņiem katram sava kustību izrāde – pirmdienā Elīnas Gediņas “Balta kleita” Miera ielā, otrdienā Rūdolfa Gediņa “Sēri krāca ūdens viļņi” Merķeļa ielā. “Vai tu tici mīlestībai pēc darba?” jautā horeogrāfe Agate Bankava savā kodolīgajā recenzijā par “Oblicus”, bet, rakstot par “Sēri krāca ūdens viļņi”, viņa beigās pravietiski aicina ikvienu apņemties reizi mēnesī apmeklēt kādu laikmetīgās dejas izrādi un sākt tieši ar šo.

Savukārt es kā pirmās aicinu apmeklēt pirmizrādes un būt tiem īpašajiem skatītājiem, kas mijiedarbosies ar māksliniekiem pirmo reizi. 7. un 8. februārī startēs Aigara Larionova solodarbs  “Lauskas”, kurā dramaturģija balstīsies japāņu trauku atjaunošanas praksē kintsugi. 14. februārī gaidāms laikmetīgās dejas notikums “Fucking Love. Part II”, ko veido apvienība “Deja Today”. Bet 28. februārī dodies uz Naura Miķeļa Gobas “Es skatos uz sevi”, kas pētīs trauksmi un klātesamību.

Otrkārt, es aicinu izpētīt Dejas mājas programmu Rīgas cirkā, kas izziņota janvārī. Tajā šogad būs skatāmas piecas dejas izrādes, bet vēl seši dejas mākslinieki tikuši pie rezidēšanas iespējas savu darbu attīstīšanai. Pirmā programmas izrāde jau 10. februārī būs Olgas Žitluhinas jaunākā izrāde “#piecērt8000”. Arī Dejas mājas programma “Kurtuvē” Valmierā šogad turpinās savu pastāvēšanu. Kā ilgi un sūri bīdītā Dejas mājas iniciatīva ietekmēs nozari ilgtermiņā, varbūt vēl par agru spriest, bet iepriekš nebijušas vēsmas jau sajūtamas. Līdz šim februāris laikmetīgās dejas nozarē ir bijis klusais mēnesis, kas saistīts ar VKKF projektu finansēšanas konkursu grafiku. Bet šogad!!! Veselas sešas atšķirīgas izrādes, lai pilnasinīgi ļautos Agates Bankavas aicinājumam apmeklēt vismaz vienu.

Laura Jasmane

Baleta nozares redaktore

Vairs neatceros, kā un kāpēc janvārī atminējos 2020. gadā “Dance.lv Žurnālā” publicēto “Teātra Vēstneša” galvenās redaktores (tolaik – jaunās teātra kritiķes) Jutas Ances Ķirķis (tolaik – Rombergas) recenziju par “Gulbju ezeru”. Viens no šo atmiņu rosinātājiem noteikti bija nesen uzzinātais fakts, ka dejas kritika kā profesionāla nodarbe radusies modernās dejas ietekmē 20. gadsimta 20. gados, bet līdz tam par baletu galvenokārt rakstījuši literāti, dzejnieki un citi plašākā kultūras laukā ieinteresēti un iesaistīti autori. Lai gan divus gadus pēc publicēšanas Jutas teksts “Vai resnas meitenes drīkst rakstīt par baletu?” (un arī žurnāls) saņēma mākslas kritiķa Viļņa Vēja nopēlumu par autorei trūkstošajām baleta zināšanām, man tomēr šķiet, ka Jutas recenzija satausta ļoti svarīgu jautājumu: kā interpretēt un saprast baleta hierarhisko un tradicionālo pusi? Arvien vairāk rodas iespaids, ka baleta divdomību un polemiskumu atzīst arī akadēmiski avoti un ka patiesībā gan Juta, gan Vilnis pa dažādiem ceļiem nonākuši pie vienotas atklāsmes par baleta sarežģīto dabu.

Anna Pierhuroviča

Mūsdienu deju nozares redaktore

2026. gads sācies ar jaunu notikumu un dejas pasākumu plūsmu, kas man liek domāt par to, vai gadījumā Latvijā netiek rīkots pārāk daudz konkursu un čempionātu attiecībā pret kopējo dejas nozares izmēru. Pagājušajā sezonā iepriecinošu svaigumu ienesa “Upload” horeogrāfu karnevāls, taču skolas vecuma dejotāju grupā joprojām dominē sacensība. Man gribētos, lai tas nebūtu galvenais deju studiju eksistences mērķis. Šķiet, esam aizrāvušies ar medaļām, kausiem un bezvērtīgiem papīra diplomiem. Tāpat man gribētos, lai šogad Latvijas Mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācija mostas no kapa un aktīvi pievēršas Beātes Svarinskas norādītajai problēmai par dejas piederību profesionālajai mākslai.

Februārī mani visvairāk interesē par tradīciju kļuvušais biedrības “Deja Today” randiņš “Fucking Love. Part II”. Vienmēr ar sajūsmu vēroju Alīnas Mihailovas radošo izpausmi. Mani saista arī laikmetīgās dejas izrāde “Es skatos uz sevi”. Pirmkārt, tur dejos Mārīte Supe, otrkārt – ļoti aktuāla tematika gan dejas nozarē, gan sabiedrībā kopumā.

Baiba Ķestere

Latviešu skatuviskās tautas dejas nozares redaktore

Šķiet, ka šajā skaistajā ziemā siltumu meklējam visos iespējamos veidos – vilnas zeķēs, šallēs un kustībā. Skatuviskās tautas dejas nozarē dejas virpulis brīžam pārspēj pat puteņus aiz loga. Februāris sola koncertus visās Latvijas malās, spītējot augstajām kupenām un aukstumam. Šajā mēnesī vien jau šobrīd ir izziņoti vairāk nekā 20 koncerti.

Mīlestība ir tāda jokaina – īsti loģiska izskaidrojuma vai pamatojuma tam, kāpēc iemīlamies, nav, bet, ja nu iekāpjam šajās kurpēs, tad nekas cits neatliek, kā vien izbaudīt deju. Tad nu mīlas viesulis griezīsies jeb īstais datums, kad meklēt koncertus, ir 14. februāris! Vispasaules mīlētāju dienā uz dažādām Latvijas skatuvēm dejos, priecāsies un droši vien arī mīlēs. Uz populāro un iemīļoto koncertu Jelgavā “Mēs mīlam dejā” biļetes iegādāties paspēja laimīgie un savlaicīgie, tomēr mīlestības apliecinājumus dāvās arī dejotāji koncertos “Mīlestības ekspresis” Ropažos, “Veca mīlestība nerūs” Mārupē, “Mīlestība rada deju” Barkavā, “Sirds liek dejot” Malienā. Jau līdz nākamajam dzīves posmam būs nonākuši koncertu “Precamies!” (Barkavā) un “Kāzas būs!” (Vangažos) dalībnieki. Tā sirsnīgi un prieka pēc sadejos kolektīvi “Sirsnīgajā sadancī” Ādažos un “Jādejo, lai būtu prieks” Carnikavā.

Un, kad šīs ziemas mīlas viesulis būs pārgājis, tad jaukas, svaigas emocijas varēs meklēt koncertos “Aiz!”, “Polka pilī” un atsvaidzinātā muzikālā skatuviskās tautas dejas izrādē “Iz zaļa zora”.

Saglabājam sirdi karstu, kājas siltas un galvu vēsu, lai bez meksikāņu seriālu cienīgām afērām varam doties pretī pavasarim, jo februāri mierīgi varētu saukt par “Mīlas viesuli putenī”. Dejojam priekam un paši savai baudai, kā arī neaizmirstam kādā brīdī deju kurpes nomainīt uz slēpēm vai šļūcamierīcēm, ar ko rast īstu ziemas prieku, kamēr vēl ir sniegs! 

Pilnu dejas notikumu kalendāru meklē šeit.