“Dance.lv Žurnāla” nozaru redaktores dalās pārdomās par deju un iesaka, kā to pieredzēt šomēnes – ko sajust, domāt, lasīt un redzēt.

Rūta Pūce, laikmetīgās dejas nozares redaktore

Martu pavadot ar nožēlu, ka netiku uz iekļaujošas dejas prakses darbnīcām ar Roberto Kasaroto (Roberto Casarotto) un Grētu Pierapanu (Greta Pierapan), aprīli gaidu ar nepacietību, jo laikmetīgās dejas nozarē gaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi gan profesionāļiem, gan regulāriem skatītājiem, gan tiem, kas noslēpumainiem mītiem apvīto laikmetīgo deju gatavi izmēģināt pirmo reizi.

Kā jau katru gadu, aprīlī Horeogrāfu asociācija rīko Dejas dienu, kas pieejama ikvienam interesentam. Dejas dienas tēma šogad ir identitāte, un notikumi būs vairāku dienu garumā – bezmaksas meistarklases Rīgā, izrādes Rundālē, izrāžu restaurācijas Tallinas ielas kvartālā un dejas organizāciju prezentācijas Āgenskalna tirgū.

Savukārt, kamēr pirmizrādi piedzīvos jaunākās dejas mākslinieku apvienības “Kuup” izrāžu vakars “Tīrā prieka kritika” Leļļu teātrī, tikmēr liela daļa dejas profesionāļu viesosies Viļņā, kur no 22. līdz 25. aprīlim risināsies Baltijas Dejas platforma. Arī tās tēma šogad ir identitāte, īpaši – Baltijas dejas identitāte. Tēmu jau ir “iesildījis” šogad izveidotais Baltijas Dejas tīkls, kas nodrošina meistarklases un rezidences Baltijas dejas māksliniekiem, ļaujot iepazīt citam citu un pašiem sevi. Tīkla aktivitātes noslēgsies ar kongresu Baltijas Dejas platformas laikā. Dejas profesionāļi platformas apmeklēšanai joprojām var reģistrēties šeit. Interesanti, ka septembrī identitātes jautājumus dejā risinās arī starptautisks dejas notikums “Stretch Further”, kas notiks Somijā, Oulu pilsētā un ir daļa no Oulu kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem, iekļaujot arī starptautiskā dejas tīkla “Kedja” aktivitātes.

Aprīlis noslēgsies ar “Dance.lv Žurnāla” balvas “Dancepunkc” pasniegšanu Starptautiskajā dejas dienā. Reizi piecos gados šo balvu pasniedz dejas personībām, kas ietekmējušas redakcijas darbu un raisījušas auglīgas un dažreiz pat ļoti kutinošas sarunas Latvijas dejas vidē. Par to gan sīkāka informācija sekos drīzumā.

Baiba Ķestere, latviešu skatuviskās tautas dejas nozares redaktore

Aprīļa mēnesis sola elpu – laiku, kad ievilkt elpu pirms daudzu lielu un skaistu notikumu uzziedēšanas maijā. Šajā mēnesī, kad noslēgsies deju kolektīvu repertuāra pārbaudes skates, arī dejotājiem elpot kļūs vieglāk – pēc saspringuma perioda varēs baudpilni dejot un priecāties.

Šis pavasarīgais aprīlis aicina baudīt Lieldienu koncertus un ieskandināt tuvojošās kolektīvu jubilejas. Tāpēc mudinu doties atbalstīt savējos Lieldienu koncertos un vismaz skatītāju rindās lustīgi pakustēties līdzi. Arī sirsnīgi aplausi ir laba kustība! Un tad pēc kārtīgas Lieldienu atzīmēšanas 5. aprīļa vakarā plkst. 20.30 LTV1 varēs noskatīties 2025. gada lieluzveduma “Dziesma dejo. Deja skan” televīzijas pirmizrādi.

Aprīļa beigās latviešu skatuviskās tautas dejas baudīšanai aicinu doties uz Ķekavu, kur koncertā “Saule iepin deju bizē” pavasarīgu elpu ar deju ienesīs dažādi jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi. Savukārt retrospektīvā koncertā “Viļņošanās” tiks izcelta horeogrāfa Imanta Magones daiļrade un ieskandināta tautas deju ansambļa “Liesma” 80 gadu jubilejas tuvošanās.

Aprīlis ir mēnesis, kad svinēsim Dejas dienu, tāpēc varbūt ir vērts izveidot kādu kopīgu latviešu skatuviskās tautas dejas akciju? Vēl ir iespēja mazliet apdomāties, tomēr savstarpējie kolektīvu izaicinājumi šai idejai varētu būt labs aizsākums. Bet Dejas diena noslēgsies ar “Dance.lv Žurnāla” balvas “Dancepunkc” pasniegšanu.

Laura Jasmane, baleta nozares redaktore

Lai gan pilnā apjomā tas virtuālajā vidē diemžēl vairs nav pieejams, tomēr ir vērts prātā paturēt pagājušā gada nogalē Somijas Nacionālajā operā iestudēto spāņu horeogrāfa, trupas mākslinieciskā vadītāja Havjera Torresa baletu “Žizele”. Klasisko baletu pārinterpretācijas nav nekas jauns, tomēr fakts, ka Latvijas Nacionālā opera un balets tik bieži tiek kontekstualizēts Ziemeļeiropas operu lokā, liek saspicēt ausis un cerēt, ka arī Rīgā klasisko baletu iestudējumi varētu iegūt mūsdienīgākus vaibstus. Torresa “Žizeles” iestudējums norisinās 50. gadu Itālijā, tā pirmais cēliens līdzinās “Vestsaidas stāstam”, bet šokēt varētu nozīmīgs klasiskā sižeta pavērsiens, kas gan saglabā galvenos “Žizeles” motīvus, gan piešķir tiem likumsakarīgus, aktuālus akcentus. Stāsta vizuālais smaguma punkts – milzīgs laukakmens, kas simbolizē Žizeles laimi un nelaimi, – šķiet kā mājiens uz Pīnas Baušas darbu “Pusmēness” (“Vollmond”).

Anna Pierhuroviča, mūsdienu deju nozares redaktore

Ziedošās zilsniedzītes, sniegpulkstenītes un māllēpes aktivizē manus neironus un saka – aiziet, kusties! Aprīlī būs uzdīguši dažādi dejas notikumi, ko rekomendēju apmeklēt, bet vispirms – Mollija Longa (Molly Long). Ja vēl nav redzētas un izmēģinātas Mollijas divas līdz šim populārākās dejas “Pop Muzik” un “Double Dutch Bus”, iesaku iepazīties ar ASV horeogrāfes darbiem, kas patīkami atsvaidzinās ar muzikālu horeogrāfiju bez akrobātiskiem trikiem, muļķīgiem jokiem un citiem horeogrāfa nespējas attaisnojumiem. Deja bez ākstīšanās.

Unikālā iespēja, ko izmantot aprīlī, ir pieteikšanās projektam “The Groove Blueprint” Romā, kur mākslinieku rezidences ietvaros notiks laboratorijas un meistarklases ar mērķi veicināt ielu un klubu deju eksperimentus un mākslinieciskās izpausmes. Pieteikšanās līdz 15. aprīlim.

Šomēnes iesaku piedzīvot kādu no “Dzirnu” tūres koncertiem Latvijā, kā arī deju kompānijas “Snick” uzvedumu Ventspilī. Noteikti rekomendēju piedalīties kādā no Dejas dienas notikumiem Rīgā vai Bauskā, kā arī vērot “Center” batlus Rīgā.

Mēneša noslēgumā no 28. līdz 30. aprīlim Siguldā norisināsies bezmaksas apmācības biedrības “Society Horizon” vadībā, kas būs noderīgas ikvienam darbā ar jauniešiem, jo ļaus apgūt apzinātības un kustību metodes, kā palīdzēt jauniešiem uzlabot pašsajūtu, veidot pozitīvus ieradumus, kritiski izvērtēt sociālo tīklu ietekmi un attīstīt veselīgu ķermeņa uztveri. Aprīlis ir paredzēts kustībai!

Pilnu dejas notikumu kalendāru meklē šeit.