Arturs Sokolovs

Piezīmes tapušas projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros. Vairāk par projektu un iespēja noskatīties videodarbu šeit.

Vīzija pirms darba uzsākšanas

Esmu priecīgs, ka izvēlēta tēma “brīvība”. Redzu, ka šī tēma šobrīd ir ļoti aktuāla sabiedrībai un arī man pašam.

 Es runāju par brīvību attiecībā uz sevi. Par to, cik dažkārt cilvēkiem var būt grūti būt tādiem, kā viņi paši vēlas, nevis tādiem, kādus viņus piespiež būt sabiedrība. Cilvēkam savā būtībā jābūt neatkarīgam (brīvam). Un tikai tad viņš spēs pieņemt lēmumus, vadoties pēc savām sajūtām un audzināšanas. Tikai šādos apstākļos viss vienā mirklī kļūs vienkāršs un skaidrs.

Tiekties pēc savas iekšējās brīvības, neskatoties ne uz ko, bet vienlaikus arī nevienam netraucēt.

Iestudētā deja un kustības būs vienkāršas un saprotamas kā es pats. Uzskatu, ka šādu tēmu, neskatoties uz tās smagumu, vajag pasniegt tā, lai tā būtu viegli uztverama, lai tā atslābinātu un lai skatītājs varētu ļauties nepiespiestām pārdomām.

Pašas kustības man būs grūti aprakstīt, tās vienkārši ir jāredz.

Cilvēki nepārtraukti ir milzīgā steigā un vairs nespēj gūt gandarījumu no esošā mirkļa – šīs ir tās sajūtas, kas mani šobrīd ieskauj. Brīvības trūkums šobrīd ir it visā.

Horeogrāfija, kuru plānoju realizēt šajā projektā, ir balstīta klasiskā baleta dejā, bet tajā pašā laikā, manuprāt, tā ir ļoti viegli saprotama skatītājam. Man ļoti svarīga ir tieši kustības forma un noskaņa, bet pats galvenais, manuprāt, ir, lai tieši izpildītājs var pilnībā izbaudīt visu procesu un tādejādi arī skatītājs var sajust saikni ar to, kas notiek uz skatuves, un izbaudīt procesu, kā arī galarezultātu.

Kā dejotāju meklēju cilvēku, ar kuru šajā sarežģītajā laikā būtu viegli sastrādāties. Ar kuru būtu laba sadarbība, kas mūs novestu pie manis iecerētā rezultāta, neskatoties uz visām sagaidāmajām grūtībām. Svarīgi ir atcerēties, ka deja mūs padara laipnākus, skaistākus, gudrākus un brīvākus!

Radošā procesa piezīmes

Darba sākumā jāsaprot, kas ir galvenais. Man tā ir vienkāršība, uztveres vieglums. Es gribētu, lai cilvēki, skatoties manu iestudējumu, pārvietotos citā dimensijā un atpūstos. Es izvēlējos vieglumu un priekšnesumu, kas būs interesants visiem. Mans uzdevums ir ieinteresēt! 

Ar mūzikas izvēli bija ļoti interesanti. Apmēram nedēļu pirms man piedāvāja piedalīties “Deja domā” projektā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā satiku savu paziņu Max Roomsky, kurš tikšanās laikā izstāstīja, ka drīzumā viņam ieplānots koncerts kādā baznīcā, uz kuru viņš arī mani uzaicināja. Vēl pirms koncerta Max man atsūtīja paklausīties savu mūziku, bet jau pēc nedēļas šo mūziku klausījos kā tādu, kas derētu manai horeogrāfijai.

Darba process šobrīd man ļoti patīk, izpildītājs ir atrasts, par mūzikas izvēli būs skaidrība tuvākās nedēļas laikā, arī filmēšanas vieta man sākotnēji bija skaidra – pie jūras–, bet iestudējuma horeogrāfijas ideja manā prātā bijusi jau ilgu laiku, un nu beidzot ir pienācis laiks to īstenot. 

Neoklasiskās kustības. 

1. 

Iesildīšanās, treniņstunda, mēģinājumi. Visas kustības ir pārdomātas galvā un uzrakstītas uz papīra! 

Kustības vārdos. 🙂 Smieklīgi. 

Mēģinu, klausos mūziku un lieku uz tās kustības. 

Tiek uzzīmēta kustību glezna. 

Ir vajadzīga partnere. 

Sākotnēji es negribēju dejot, gribēju vērot visu no malas. 

Bet Covid-19 dēļ nācās pieaicināt savu tuvinieku (Juku Mijaki-Sokolovu, horeogrāfa dzīvebiedri – red.)! 

2. 

Partnere ir izvēlēta, pamēģinājām pacelšanas. Es viņai izstāstu, kā redzu iestudējumu, kaut gan droši vien viņa to visu jau ir dzirdējusi mājās! 🙂 

Izmēģinājām ar mūzikas pavadījumu, pamēģinājām pacelšanas un pārejas. 

Nav nekā sarežģīta. 

Man nepatīk sarežģīt lietas. 

Juka ir liels malacis. 

3. 

Pēc mēģinājuma sēžu zālē un domāju par savu nelielo variāciju, gribu iekļaut kustības no izrādēm, kuras man ir svarīgas, izmainot tās man saprotamā formā. 

Tas ir, runājot par manu ceļu uz brīvību. 

Sanāca interesanti. 

4. 

Treniņstunda ir pagājusi, es lūdzu savai partnerei atnākt uz Beletāžas zāli. Parādu viņai pārejas no pacelšanām. 

Visas kustības ir saprotamas. 

5. 

Atbraucām uz mēģinājumu brīvdienā, lai varētu pastrādāt lielajā zālē. 

Zāle ir brīva. 

Iestudēju pirmo daļu un savu variāciju. Kustības un to intensitāte man ir labi zināmas. 

No dažādiem elementiem tiek salikta kopā deja. 

Skelets ir gatavs, bet saprotu, ka to vajag izgreznot. 

Viss joprojām ir ļoti negatavs, strādājam trīs stundas, bet laiks aizskrien kā viena sekunde. 

Bet spēka ir daudz! 

Kaut ko saprotu. 

6. 

Beletāžas zālē atkārtojam visu to, ko esam iemācījušies, bet dažas lietas man nepatīk. 

Komponists Max Romsky ir atsūtījis citu ierakstu, izmēģinām to. 

Uz priekšu netiekam, jo šajā zālē nav ērti mēģināt. Mājās izdomāšu Jukas variāciju un nobeiguma daļu (kodu). 

Mājas vēlreiz izmēģinām, bet “dejojam”, apmēram tāpat kā treniņstundās karantīnas laikā. 

Variāciju un nobeigumu tā arī neizdomāju. 

Rīt. 

7. 

Klausos mūziku un domāju par Jukas variāciju. 

Es nespēju aizmigt, bet nevaru arī neko izdomāt. 

8. 

Mēģinām Beletāžas zālē, tas nav īpaši ērti, bet vismaz atkārtojam visu un iestudējam nobeigumu. Jukas variāciju iestudēsim rīt Lielajā zālē pēc darba. 

Mēģināšu rīt visu nofilmēt. 

9. 

Izmēģinājām Lielajā zālē. Jukas variācija ir iestudēta. Juka palīdzēja ar kustībām un iedeva idejas, kā virzīties tālāk. 

Sarežģījumus pagaidām neredzu, tagad to visu vajag tikai izrotāt ar formu un emocijām! 

Šodien domāju, ka varētu padalīties ar savu veikumu un parādīt kādam iestudējumu, bet pārdomāju. Nevēlos, lai kāds mani ietekmē. Lai arī tas varbūt nav gluži labi, bet tomēr tas ir mans. 

Vēlāk parādīšu. 

10. 

Mēģinām, ir sīkumi, kurus pieslīpējam, mēģinu atrast dabiskas emocijas kustībām, lai nepārslogotu iestudējumu. 

Iestudējums ir gatavs, atstrādājam visu līdz automātismam. 

Finiša taisne. 

Nofilmēju. Ir daudz sīkumu, kas nedaudz kaitina! 🙂 

Izlabosim! 

Braucam mājās, domāšu! 

11. 

Lūdzu draugam un kolēģim Aleksandram Jurānam aizbraukt ar mums uz Jūrmalu un nofilmēt mūs! 

Viss ir labi, redzu, ka mēs ejam pareizajā virzienā. 

Ir tik labi, ka ir iedvesma. 

Galvenais, lai filmēšanas dienā nebūtu stipra vēja! 

Ir tāds miers sirdī. 

12. 

Kostīmi. 

Ar Juku viss skaidrs, es jau sākumā zināju, kādu tērpu viņai gribu. Bet mans kostīms jau ir aizvest uz noliktavu. 

Es laikam zinu, ko darīt, tad redzēsiet. 

Kaut arī variantu ir daudz. 

14. 

Mēģinām Beletāžas zālē. 

Nejauši satiekam arī komponistu Max Romsky. 

Parādam viņam iestudējumu! 

Viņam patīk. Esam par to priecīgi. 

Vakarā aizbraucam izmēģināt ar kostīmiem, ir daudz variantu, ko es varētu uzvilkt mugurā. 

Juka man saka, ko labāk. 

Izlemjam, ka uz filmēšanu paņemšu vairākus variantus tērpa augšdaļai. 

Skatoties ierakstu, gribas, lai tas būtu dabiskāks. 

Visam jābūt harmoniskam! 

15 

Divas dienas pirms filmēšanas mēģinām zālē. 

Mūs filmē Alise Prudāne. Skatoties ierakstu, saprotu, ka viss nesanāk gluži dabiski. 

Kā es to redzu, nevaru paskaidrot. 

Domāju. 

Esam gatavi, jāsagaida labs laiks, un viss izdosies. 

Visas šaubas prom, darām, man tas patīk, un tas ir galvenais. 

Veiksmi mums visiem! 

16. 

Laiks tik ātri aizritējis, bet sanākušas tikai trīs minūtes. 🙂 

Secinājumi

Sākšu ar to, ka esmu ļoti priecīgs, ka šajā, nebūt ne vieglajā, laikā mums viss ir izdevies un mēs esam paspējuši visu izdarīt. 

Runājot par iestudējumu un filmēšanu, tas nebija viegli, bet deva lielu gandarījumu. 

Jebkurā gadījumā paveiktais darbs man patīk, neskatoties uz to, ka ir daudz sīkumu, kurus, iespējams, gribētos pamainīt, šo to pielikt, šo to atņemt, bet pati ideja, mans redzējums par iecerēto ir sasniegts. Tagad tikai jāgaida atsauksmes no skatītājiem. 

Ar lielām grūtībām darba procesā es nesaskāros, neskaitot dažādus sīkumus, bez kuriem neiztikt. 

Problēmas vairāk bija ar laika trūkumu un treniņu zāli, kura bieži vien bija aizņemta. 

Mans secinājums ir, ja nodarbojies ar kādu lietu, tad velti laiku tikai tai un mēģini nodrošināt tādus apstākļus, lai blakus lietas tevi netraucētu. 

Atbrīvojies no visa tā, kas traucē sasniegt mērķi. 

Brīvība un harmonija ir tās lietas, uz kurām mēs visi pārsvarā tiecamies. 

Manai izaugsmei, tas ir liels solis uz priekšu. Šis iestudējums palīdzēja man vairāk izprast sevi un atbildēt uz daudziem jautājumiem, tas man bija kā dialogs ar sevi, domas kustībās. 🙂 

Tas bija neaizmirstami. Milzīgs paldies visa komandai un iedvesmotājiem! 

 Visiem veiksmi un veselību! 

Arturs Sokolovs LNO baleta trupai pievienojies pēc Rīgas Horeogrāfijas skolas absolvēšanas 2002. gadā. Nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Gada spilgtākā debija” par Pjotra lomu baletā “Gaišais strauts” un darbu baletā “Marijas sapnis” (2008). “Spēlmaņu nakts” balvas laureāts nominācijā “Gada baleta mākslinieks” par Franča lomu baletā “Kopēlija” un Natanaela lomu baletā “Smilšuvīrs” (2009). Arturs Sokolovs saņēmis “Latvijas Gāzes” Gada balvu kā labākais baleta solists 2011./2012. gada sezonā un 2014./2015. gada sezonā. Nominēts arī “Dejas balvai 2017–2018” kā klasiskās dejas dejotājs.

Attēls: ekrānšāviņš no video