Linda Krūmiņa

Kas notiek tavā prātā? Kāda izskatās tava prāta karte? Kāds prātam sakars ar ķermeni? Ko ķermenis pastāsta par prātu un otrādi? Vai tu zini, kas un kāds tu esi? Vai tava prāta robežas ir stiprākas par fiziskajām? Un – vai var atbildēt tieši uz šāda veida jautājumiem? Varbūt, ka jāatbild ķermenim, nevis mutei un vārdiem?!

Tobiasa M. Drēgera (Tobias M. Draeger, neatkarīgs austriešu horeogrāfs un skatuves mākslinieks, kurš darbojas kompānijā “3Art3 Company” Šveicē) vadītajā meistarklasē „Prāta stāvoklis” dalībnieki centās uzdot un varbūt pat atbildēt uz līdzīgiem jautājumiem par savu prātu, domām, ķermeni un vismazākajām lietam, kas veido katru indivīdu. Tobiass un Mara Loša (Mara Losch) vadīja divu dienu meistarklases esošajiem un topošajiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem.

Tobiass un Mara strādā kā dejotāji un horeogrāfi, izmantojot kustību kā izejas punktu arī meistarklasē. Caur dažāda veida uzdevumiem, norādījumiem dalībnieki iepazina savu prātu, ķermeni, intuīciju. Meistarklasē piedzīvotais un iegūtais nav viegli piemērojams kādam konkrētam arodam vai profesijai. Tas drīzāk līdzinās personības intensīvas iepazīšanas un attīstības procesam, kur iegūtais izmantojams kā darbā tā arī ikdienā. Liels uzsvars tika likts un fiziskām darbībām un koncentrēšanos vai fokusēšanos uz kādu noteiktu elementu. Lai gan daudziem meistarklašu dalībniekiem tieša sakara ar kustību vai deju tās profesionālā izpratnē nav bijis, tomēr katram ir ķermenis, katrs kustas, tādejādi ikkatrs uzdevums bija piemērojams visiem.

Vienu var apgalvot pilnīgi droši – to uzticību, kuru meistarklašu dalībnieki juta cits pret citu, nevar iegūt pat vairāku stundu sarunās, intervijās utt. Šķiet, ka ķermenis un tā impulsi atklāj daudz vairāk, un tiem ir drošāk noticēt. Uzdevumi mācīja uzticēties sev, citiem, fokusēt uzmanību, kā arī ļauties izpausmes brīvībai.

Runājot ar meistarklašu dalībniekiem, ir skaidrs, ka vārdos vai terminos ir grūti paskaidrot iegūto un piedzīvoto. Daži skaidro to kā kontakta improvizācijas nodarbību, citi kā personības attīstības procesu, notikumu, pasākumu, sava ķermeņa jaunatklāšanu. Ir situācijas, kuras izskaidrot palīdz tikai metaforas, epiteti vai salīdzinājumi, tādēļ meistarklasēs piedzīvoto iepazīt piedāvāju trijos vārdos, ko rakstījuši meistarklašu dalībnieki:

SMAIDS, SMAKA, KUSTOŅI

HOFMANIS, KĀJA, GUMIJA

FOKUSS, ELPA, SPĒLE

MOŽUMS, BĒRNĪBA, VIEGLPRĀTĪBA

SPĒLE, KAS BŪS TĀLĀK?, DEJU GRĪDA

SLĀŅI, BŪT VĒRĪGAM, ATBRĪVOT ŽĀKLI

APZINĀŠANĀS, DZĪVĪGUMS, PRIEKS

SMIEKLI, RŪPĒTIES, PATĪK

PRIEKS, ATKLĀSME, PAKLĀJS

CILVĒKI = `+`, SITUĀCIJAS, TAKE EASY

PRIEKS, KOPĪBAS SAJŪTA, BRĪVĪBA

KONTAKTS, PRIEKS, DĪVAINĪBAS

TROTUĀRS, UZMANĪGUMS, ATVĒRTS

GAITA, ZEĶES, GALVA

ENERĢIJA, MIERS, NOGURUMS

FUN, EXPLORING, NEW MOVEMENT

DOMĀ ĀTRI, DETAĻAS, PĒTĪŠANA, ATSPULGS

JOY, SIMPICITY, BEING EXCITED

Katrā uzdevumā Tobiass un Mara centās pievērst dalībnieku uzmanību kādai izpausmei, paņēmienam, kas būtu noderīgs kā horeogrāfam, tā arī fotogrāfam, videomāksliniekam vai scenogrāfam. Viens no akcentiem tika likts uz detaļu, sīkumu ievērošanu un to skaidru apzināšanos. Demonstrējot, ka visbiežāk lietas nav jāpārspīlē, lai tās ievērotu vai lai tās šķistu īpašas. Savas vai citu cilvēku individuālās īpašības – spējas, gaita, skatiens, domāšanas veids nav groteski jāpārspīlē. Atliek vien to ievērot un apzināties, lai izceltu tās neatkārtojamību.

Pēc meistarklasēm bija brīnišķīga iespēja redzēt Minhenes kultūras balvu ieguvušo Tobiasa izrādi „Ikdienas vājprāts”, kurā ar dažādiem līdzekļiem projicējās ieslodzītais, iebiedētais prāts. Prāts, kurš jau ir novest līdz kaut kādai galējai sajūtai, līdz robežai, kurā jāizlemj – doties, atkāpties, turpināt, riskēt vai nē. Pēc izrādes nepameta sajūta, ka esi redzējis kaut ko ļoti personīgu un intīmu. Atliek vien pateikties Tobiasam par izaicinājumu gan meistarklašu dalībniekiem, gan arī izrādes vērotājiem, būt atklātiem un drosmīgiem, apzinoties savas neskaitāmās spējas un brīvību – prāta un ķermeņa brīvību.

Foto: Didzis Grodzs