No 1. līdz 5. jūlijam Mičiganas pavalstī, Grandrepidsā norisinājās XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV. Iespējams, labākie svētki, kurus līdz šim būšu piedzīvojis. Šo svētku uzvara noteikti ir arī mazā pilsētiņa, kura radīja īstas Latvijas sajūtu, jo katrā krustojumā, liftā un kafejnīcā bija dzirdama pārsvarā tikai latviešu valoda. Jutos kā paradīzē, kurā visi esam patiesi vienoti.

Esmu piedalījies visos Ziemeļamerikas Dziesmu un deju svētkos kopš 2014. gada – trijos Kanādā un trijos ASV. Šogad pirmo reizi piedzīvoju svētku gājienu, kas noteikti patīkami pārsteidza arī diasporas deju un dziesmu kopas. Uz mirkli pilsētas centrālā iela tika atvēlēta Latvijas sajūtai – dziesmai, dejai, skaļiem izsaucieniem un siltām emocijām. Tur gājiena noslēguma vietā visi dalībnieki pulcējās uz oficiālu svētku atklāšanu, pēc kuras sekoja zaļumballe pilsētas parkā ar postfolkloras grupu “Rikši”. Viņi pieskandināja Grandrepidsas centru un uzlādēja dalībniekus ar vēl lielāku latvisko enerģiju.

Katros svētkos ir viena galvenā viesnīca, kurā notiek sarīkojumi, tiek iekārtots gadatirgus ar dažādiem labumiem un, iespējams, ikviena istabiņa ir rezervēta tikai latviešiem. Katru dienu pēc oficiālajiem pasākumiem svētku centrālajā viesnīcā noritēja arī sadziedāšanās vakars, uz kuru bija aicināts ikviens svētku dalībnieks, lai kopā ar citiem padziedātu sev mīļas dziesmas.

Svētku galvenie notikumi ir jaundeju konkurss, svētku kopkora koncerts un tautas deju lieluzvedums. Šoreiz īpaši gaidīts notikums bija arī deju ansambļa “Daiļrade” dejas izrāde “Jāņu nakti darināju”, kas skatītājus pārsteidza ar savu formu, jo, iespējams, šī bija pirmā reize, kad jaunā latviešu paaudze ASV varēja svētkos piedzīvot deju izrādi, nevis koncertu.

Protams, svētku galvenā būtība ir satikšanās prieks. Ilgās sarunas, dejas un dziesmas ar draugiem, kuri varbūt nav redzēti gadiem, cilvēki, kuriem ikdienā pietrūkst savas latviešu saliņas un savu tautiešu, – tajā ir visa svētku maģija. Šis svētku laiks dod vietu, kur piepildīt sevi un kļūt par lielāku latvieti. Šoreiz svētkos piedalījās arī vairākas deju un dziesmu kopas no Latvijas – dažas atkārtoti, bet citām šie bija pirmie svētki Ziemeļamerikā.

“Tā ir neaprakstāmi skaista sajūta – būt tur, kopā ar cilvēkiem, kuriem latvietības kopšana nav ikdienišķa būšana, tas ir mērķtiecīgs darbs. Tur šo piederību Latvijai dzirdējām un redzējām caur cilvēku sajūtām dziesmās un dejās – tas nav samāksloti vai uzspēlēti, tie stāsti tiek izstāstīti citādi. Latviešiem, kas ikdienā dzīvo ārzemēs, latvietība ir sirds valoda. Atmiņā paliekoša ir arī siltā uzņemšana un prieks par to, ka esi atbraucis no Latvijas, lai svētkos būtu kopā ar tiem, kuri tiecas pēc būšanas Latvijā, runāšanas latviešu valodā un tautas tradīciju kopšanas,” iespaidos dalās Līvānu novada Kultūras centra deju kolektīva “Daugavieši” dejotāji Lovisa un Grigorijs.

Gaidītākie brīži ir arī vakari ar dzīvo mūziku un kādu īpašu viesi – šoreiz tās bija grupas “Bermudu divstūris” un “Apvedceļš”, kas noteikti “norāva jumtu” un vienā zālē deva iespēju izballēties visām paaudzēm kopā. “Bermudu divstūris” pārsteidza arī kopkora koncertā, kurā izpildīja dziesmu “Sarkanbaltsarkanais”.

Jaundeju konkursā piedalīties var visi, un šoreiz deju autoru sarakstā bija horeogrāfi no vairākām valstīm. Rezultāti, kā ierasts, tika paziņoti deju lieluzveduma laikā. Šoreiz kā Ziemeļamerikas labākais horeogrāfs tika atzīts jaunais un talantīgais Jūlijs Pone ar savu debijas deju “Migla, migla”, kuru izpildīja viņa vadītais Mineapoles “Pērkonītis”, bet galvenā balva tika horeogrāfam Jurim Gogulim no Latvijas, kura deju “Kod īt iz balli” izpildīja jauniešu deju kolektīvs “Pastalnieki” no Ropažu novada. Konkursa rezultāta summu veido žūrijas, deju kopu vadītāju un skatītāju balsojums.

Svētku kulminācija bija rūpīgi pārdomāts deju lieluzvedums, tā noslēgumā visi dalībnieki un skatītāji bija sadevušies rokās un vienā balsī izpildīja “Daugav’ abas malas”. Šis mirklis uzdzina zosādu, asaras un lepnumu par to, ka visos laikos varam būt un esam vienoti. Noslēgumā svētku karogs svinīgi tika nodots nākamo svētku rīkotājiem – XVII Rietumu krasta dziesmu un deju svētki norisināsies 2027. gada 1.–5. jūlijā Sietlā, svinot 65 gadus kopš pirmajiem Rietumkrasta latviešu dziesmu un deju svētkiem (https://rietumkrastadziesmusvetki.org/).

Svētki Amerikā ir īpaši un ļoti nepieciešami, lai uzturētu un celtu godā mūsu tradīcijas arī ārpus Latvijas. Katram latvietim, kurš dzied vai dejo, es novēlu kaut reizi dzīvē piedzīvot šos svētkus un sajust patiesu, nesamākslotu un iedvesmojošu mīlestību pret Latviju, tās tautu un kultūru.

Titulfoto: Jānis Romanovskis / Gribuvasaru.lv