Gunta Bāliņa

2012./2013. gada sezonas noslēgums Latvijas baleta pasaulē bijis īpaši bagātīgs un nozīmīgs. Kā pirmo gribētos atzīmēt Baltijas baleta festivālu „No klasikas līdz avangardam”, kas šopavasar, no 19. aprīļa līdz 1. maijam, notika jau astoņpadsmito reizi, un, kā atzīmē festivāla organizatore Lita Beiris, „tas ir viens no ievērojamākajiem notikumiem visā Latvijas kultūras dzīvē, kas pāris nedēļu garumā skatītājiem piedāvā pasaules klases dejotāju, horeogrāfu, baleta teātru un kompāniju priekšnesumus, apvienojot klasiskās tradīcijas ar laikmetīgo skatījumu”. Savukārt kā otro gribas atzīmēt Pirmo Starptautisko Baltijas Baleta konkursu, kurš norisinājās no 17. – 19. jūnijam Dailes teātrī, pulcinot 50 klasiskā baleta mākslas pārstāvjus no 10 pasaules valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Japānas, Dienvidāfrikas, Lielbritānijas, Somijas.  Kā atzīmēja konkursa organizatore LNO baleta repetitore, RHV pedagoģe, J. Vītola LMA docente un Latvijas Baleta un Dejas ģildes priekšsēdētāja Regīna Kaupuža, „konkursu organizējam ar mērķi atklāt jaunus talantus un sniegt dejotājiem iespēju radošai pašizpausmei un meistarības pilnveidei, saglabājot klasiskā baleta tradīcijas, attīstīt horeogrāfisko izglītību un, paplašinot starptautisko radošo sadarbību, nodrošināt plašas kultūras apmaiņas iespējas”. Konkursā piedalījās profesionālo klasiskā baleta skolu audzēkņi un klasiskās baleta dejotāji trīs vecuma grupās no 12 līdz 26 gadiem. Konkursa uzvarētāju un viesu Gala koncertu varēja vērot 20. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā.

Vispirms gribētos apsveikt pirmā Baltijas Baleta konkursa iniciatores un organizētājas Regīnu Kaupužu un Marinu Seiko par ļoti veiksmīgu organizatorisko un māksliniecisko darbu, strādājot pie šāda liela un starptautiski nozīmīga baleta mākslas projekta. Gribu novēlēt, lai arī turpmāk Rīgā pulcētos dažādu valstu klasiskā baleta skolu pārstāvji, kas dotu iespēju bagātināt meistarību, apmainīties ar pieredzi un paplašināt kultūras apmaiņas iespējas. Gribētos redzēt lielāku skatītāju interesi un atbalstu šāda veida baleta mākslas notikumiem. Neskatoties uz to, ka otrā un trešā Baltijas Baleta konkursa kārta norisinājās Dailes teātrī, skatītāju atsaucība bija samērā maza, pat no profesionāļu vidus.

Jaunākā grupā līdera pozīciju ieņēma RHV audzēknes. Gribas apsveikt RHV pedagoģes Ritu Harlapu un Agnesi Andersoni par profesionāli sagatavotām audzēknēm. Tomēr, skatoties konkursa norisi radās pārdomas par izvēlētā repertuāra atbilstība otrās un trešās klases audzēknēm. Manuprāt, Žannas variācija no B. Asafjeva baleta “Parīzes liesmas” bija pārāk sarežģīta gan tehniskā, gan mākslinieciskā ziņā, jo no izpildītājas tika prasīta izcila puantu un virtuoza pirouettes tehnika, kā arī rotaļīgs un viegls mākslinieciskais izpildījumus. Neskatoties uz visu piecu audzēkņu skaistajām, liegajām ķermeņa līnijām, gan šī variācija gan arī prologa feju variācijas no P. Čaikovska baleta „Apburtā princese” bija par sarežģītu. Uzskatu, ka veiksmīgāka bija pedagoģes Agneses Andersones izvēle, sagatavojot savu audzēkni Katrīnu Bezdelīgu Raimondas variācijā ar plīvuru no A. Glazunova baleta “Raimonda”. Atzīmējot jaunākās grupas audzēkņu veikumu, gribētos vērst uzmanību uz tādām klasiskā baleta kustībām un to metodiskajām norādēm, kā arabesques, plie un visa veida pirourettes kuras tiek izpildītas pa diagonāli. Diemžēl nākas konstatēt, ka arabesques (kājas virziens aiz muguras) un plie ir izzūdoša parādība (arī citu vecumu grupu izpildītājiem), kas nākotnē radīs virkni problēmu dueta dejā. Klasiskās dejas pedagogiem būtu vēlams vēlreiz pārskatīt klasiskās dejas metodiku (Vaganova, Meija, Bazarova, Tarasovs), kurā skaidri tiek aprakstīts šo kustību izpildījums un to pamatprasības, un nebūtu vēlams ignorēt šo kustību izpildījuma metodiskās prasības.

Atgriežoties pie jaunākās grupas izpildītājiem, gribētos atzīmēt Agates Zālītes izpildīto miniatūru “Saules zaķis” (Lista/ Vecumnieka mūz., R. Kaupužas hor.). Tās horeogrāfija bija atbilstoša vecumam un radīja pozitīvu un rotaļīgu iespaidu. Savukārt Stravinska „Ugunsputns” būtu dejojams ja ne vecākajā grupā, tad vismaz vidējā. Neizpratni radīja (piecas reizes atkārtotais) Iļjas Vlasenko laikmetīgās dejas numurs “Ekspromts” (Ramo mūz.). Šodien, kad Latvijā ir daudz laikmetīgās dejas horeogrāfu, piecas audzēknes dejo vienu un to pašu laikmetīgās dejas numuru! Tas radīja nevajadzīgu salīdzināšanu, kas visnotaļ nenāca par labu izpildītājām, jo laikmetīgās dejas numurā bija iespēja atklāt katras dejotājas labākās mākslinieciskās īpašības un parādīt personības starojumu. Patīkamais atklājums konkursa jaunākajā grupā bija Lietuvas Baleta skolas audzēknis Edvins Jakonis, kuru gribētos uzteikt par profesionālu māksliniecisko un tehnisko izpildījumu.

Sīvāka cīņa starp izpildītājiem risinājās vidējā vecuma grupā, kurā startēja 18 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Bija patīkami tikties ar kādreizējo LNO baleta mākslinieku Grigoriju Barinovu, kurš šobrīd aktīvi darbojas Japānas baletā un kura audzēknes piedalījās šajā konkursā. Lai gan Minami Tanakas, Sakuras Arakavas, Kanas Kubotas sniegums nebija veiksmīgs, tomēr bija interesanti redzēt japāņu kolorītā veidoto laikmetīgo deju “Mierīgs”. Patiesi priecēja RHV audzēkņu sniegums. Atzinīgi gribu novērtēt pedagoga Sergeja Neikšina 2. kursa audzēkņa Germana Ševčenko sniegumu variācijā no Č. Punī baleta “Zirdziņš kuprainītis” un laikmetīgās dejas numuru ’’Garastāvoklis’’ (D. Elfmana mūz., D. Gaitjukeviča hor.). Izbrīnu radīja žūrijas zemais vērtējums, lai gan klasiskās dejas variācija tika izpildīta labā tehniskajā līmenī, un laikmetīgās dejas numurs bija piesātināts ar daudzām tehniskām un precīzi izpildītām kustību kombinācijām. Šā gada RHV absolvente Elīna Agajeva variācijā no P. Čaikovska pas de deux (Balančina hor.) izcēlās ar skaistām, vijīgām roku kustībām, plastiskām ķermeņa līnijām, dzirkstošu dejas prieku un skatuvisko šarmu, tomēr sniegums likās nedaudz haotisks – līdz ar to zems žūrijas vērtējums un liegums piedalīties trešajā kārtā.

Manierīgums un uzspēlētība klasisko variāciju izpildījumā bija jūtama Maritas Veinrackas (Igaunija) sniegumā. Lai gan žūrija jaunās igauņu baletdejotājas sniegumu novērtēja augstu, tomēr gribētos atzīmēt viņas ļoti izteikto dejojumu „uz publiku”, kā arī daudzas redzamas tehniskas kļūmes.

Patīkami pārsteidza Urabe Kurimu no Baltkrievijas. Lai gan viņas sniegumu žūrija novērtēja zemu, tomēr gribas tajā atzīmēt labi apgūtu klasiskās dejas skolu, gaumi un stila izjūtu. Protams, vislielākās uzslavas pienākas RHV pedagoģes Ludmilas Vikanovas audzēknei Martai Ozoliņai (1. vieta). Konkursa 2. kārtā tika izpildīta Esmeraldas variācija no Č. Punī baleta “Esmeralda”, laikmetīgās dejas miniatūra “Bezmiegs” (Heksperos mūz., A. Astreinas hor.), savukārt finālā – Odīlijas variācija no P. Čaikovska baleta “Gulbju ezers”. Apsveicot ar augsto žūrijas vērtējumu, tomēr gribas novēlēt, lai jaunās un talantīgās baletdejotājas sniegums būtu līdzsvarotāks, jo Gala koncertā izpildītā Esmeraldas variācija nepārliecināja par iegūto 1. vietu.

Vērtējot vecākās grupas dalībnieku sniegumu, vispirms gribas atzīmēt mūsu LNB mākslinieču veikumu. Patīkami pārsteidza Annijas Kopštāles sniegums gan abās konkursa kārtās, gan arī Gala koncertā, izpildot Kitrijas variāciju no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”. Viņas izpildītajās variācijās varēja redzēt vitalitāti, teicamu tehniku un labu māksliniecisko gaumi. Īpaši gribas izcelt arī teicami izpildīto Medoras variāciju no Ā. Adāna baleta „Korsārs”. Atliek novēlēt neapstāties pie sasniegtā!

Mazliet apbēdināja Jolantas Lubējas sniegums. Konkursa pusfinālā dejotājas izpildītā Auroras variācija no P. Čaikovska baleta “Apburtā princese” pārliecināja ar tehnisku, aristokrātisku, tomēr nedaudz vēsu un atturīgu izpildījumu, savukārt E. Leimanes veidotajā numurā “Mzansi” ar Ā. Adāna un afrikāņu tautas mūziku dejotāja pārsteidza ar „afrikānisku” temperamentu, smalku humoru un atbrīvotību. Neveiksmes gan tehniskajā, gan mākslinieciskajā ziņā bija redzamas finālā, kur J. Lubēja izpildīja Odīlijas variāciju no P. Čaikovska baleta „Gulbju ezers”. Vispirms jau traucēja „nemuzikalitāte” kustību izpildījumā. Koncentrēšanās uz pirourettes variācijas sākumā un arī tās vidusdaļā atstāja „skolniecisku” izpildījuma iespaidu. Šīs variācijas ideālo versiju varēja redzēt Darjas Jelmakovas (Krievija) sniegumā – perfekta muzikalitāte, teicama, nepārspīlēta tehnika un tēla atklāsme. Jolantai ieteiktu vairāk vērības pievērst izpildījuma emocionālajai un mākslinieciskajai pusei, neliekot uzsvaru uz izpildīto pirourettes skaitu, bet gan kvalitāti.

Ļoti tīkamu, izteiksmīgu, vieglu un tehniski teicamu dejojuma iespaidu atstāja Veronikas Ignatjevas sniegums variācijā no R. Drigo baleta „Talismans” un Diānas variācijā no Č. Punji pas de deux „Diāna un Akteons”. Tāpat jāatzīmē Lielbritānijas baletdejotāja Mailsa Džillivera sniegums variācijā no A. Adāna baleta „Korsārs” un variācijā no B. Asafjeva baleta „Parīzes liesmas”, demonstrējot neparastu vieglumu, izpildot sarežģītas lēcienu kombinācijas. Lielāko publikas atsaucību ieguva Dienvidāfrikas duets Džesika Overtona un Luis Žavjers Fuentes de Kastro. Viņu izpildītajā pas de deux no F. Benua un N. H. Rebēra baleta „Satanella” M. Petipa horeogrāfijā dzirkstīja dejotprieks un neatvairāms skatuviskais šarms.

Pirmo Starptautisko Baltijas Baleta konkursu noslēdza viesmākslinieku, diplomandu un godalgoto mākslinieku dalība Gala koncertā, kas izvērtās par krāšņu un mākslinieciski augstvērtīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē. Konkurss ļāva atklāt jaunus talantus, paplašināja starptautisko radošo sadarbību, nodrošināja plašas kultūras apmaiņas iespējas, ļāva iepazīt dažādu valstu kultūru un dejas stilus, kā arī  iegūt jaunus draugus. Atliek novēlēt, lai otrais Starptautiskais Baltijas Baleta konkurss pulcētu vēl vairāk dalībnieku!

KONKURSA NORISE

1.  kārta – video

klasiskā variācija vai Pas de deux

modernā variācija vai duets no 20. – 21. gs. mantojuma repertuāra

2.  kārta

klasiskā variācija vai Pas de deux

modernā variācija vai duets no 20. – 21.gs. mantojuma repertuāra

* pirmajā un otrajā kārtā dalībnieki uzstājas ar vienādām variācijām

3. kārta – fināls

divās klasiskās variācijas vai viens Pas de deux

ŽŪRIJA

Konkursa otrā un trešā kārta notika klātienē, un to vērtēja kompetenta starptautiskā žūrijas komisija: Aivars Leimanis – LNB mākslinieciskais vadītājs, baletmeistars, žūrijas komisijas priekšēdētājs, Viktors Barikins – Krievijas Nopelniem bagātais mākslinieks, Maskavas Lielā teātra baletmeistars repetitors, Irina Čistjakova – Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta repetitore, Jekaterina Ščelkanova – Ļeņingradas Kirova teātra un Amerikas Baleta teātra soliste, Starptautiskā labdarības baleta fonda „Open World” prezidente, Sirils Atanasofs – Nacionālā teātra „L’Opera de Paris” premjers, Nacionālā Ordeņa kavalieris par nopelniem mākslā, Ņižinska prēmijas ieguvējs 1965. gadā, Starptautiskā Parīzes baleta konkursa prezidents.

KONKURSA DALĪBNIEKI

Pusfināla jaunākajā grupā (12 – 14 gadi) piedalījās 14 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Šīs grupas dalībnieki izpildīja vienu variāciju no klasiskā baleta repertuāra un laikmetīgas dejas horeogrāfiju. Latviju pārstāvēja RHV 3. klases pedagoģes Ritas Harlapas audzēknes Marija Burceva, Elenda Neilande, Emma Lagūna, Justīne Teličene un Santa Solomonova, 2. klases audzēkne Agate Zālīte un 4. klases audzēknes Katrīna Bezdelīga, Teiksma Markova, Loreta Megne (pedagoģe Agnese Andresone), Helēna Atslēdziņa un Jekaterina Juhina (pedagoģe Indra Lapšina), 5. klases audzēknis Deniss Pestrjakovs (pedagogs Ignats Ančāns), Ksenija Rzheuvskaja (Baltkrievija) un Edvins Jakonis (Lietuva). Diemžēl finālā piedalījās tikai Marija Burceva (Ā. Adāns, Odaliskas variācija no baleta “Korsārs), Helēna Atslēdziņa (P. Čaikovskis, fejas variācija no baleta “Apburtā princese”), Edvins Jakonis (B. Asafjevs, Filipa variācija no baleta “Parīzes liesmas”), Agate Zālīte (I. Stravinskis, “Ugunsputns”), Justīna Teličena (Dž. Baiers, variācija no baleta “Leļļu feja”), Teiksma Emanuela Markovska (Ā. Adāns, Odaliskas variācija no baleta “Korsārs”), Katrīna Bezdelīga (P. Čaikovskis, fejas variācija no baleta  “Apburtā princese”).

Pusfināla vidējā grupā (15 – 18 gadi) piedalījās 18 dalībnieku no Ukrainas (Ņikita Godins, Natālija Mišele Lange), Baltkrievijas (Darja Miadouskaja, Veronika Aušņikova, Alina Piatrovskaja, Marija Plahostina, Urabe Kurimu, Ludmila Perečnika, Jeļena Germanoviča), Latvijas (Germans Ševčenko (ped. Sergejs Neikšins), Lauma Berga, Stīne Elīza Kristapsone, Elīna Agajeva (ped. Regīna Kaupuža), Marta Ozoliņa (ped Ludmila Vikanova)), Japānas (Minami Tanaka, Sakura Arakawa, Kana Kubota, Urabe Kurimu), Lietuvas (Ejmante Šeškute un Jonas Laucius) un Igaunijas (Marita Veinrak). Finālā piedalījās: Niķita Godins (L. Delībs, Franča variācija no baleta “Kopēlija”), Kana Kubota (P. Čaikovskis, Odīlijas variācija no baleta “Gulbju ezers”), Minami Tanaka (L. Minkuss, Kitrijas variācija no baleta “Dons Kihots”), Sakura Arakaša (L. Minkuss, Gamzati variācija no baleta „Bajadēra”), Marija Plakhotsina (P. Čaikovskis, Ceriņu fejas variācija no baleta “Apburtā princese”), Veronika Avčiņņikova (P. Čaikovskis, Ceriņu fejas variācija no baleta “Apburtā princese”), Marta Ozoliņa (L. Minkuss, Driadu pavēlnieces variācija no baleta “Dons Kihots”), Marita Veinrak (Č. Punī, variācija no baleta “Faraona meita”), Alina Petrovskaja (L. Minkuss, Kitrijas variācija no baleta “Dons Kihots”), Darja Medovskaja (L. Minkuss, Gamzatti variācija no baleta “Bajadēra”), Urabe Kurimu (L. Minkuss, Pahitas variācija no baleta “Pahita”), Stīne Elīza Kristapsone (H. S. Paulī, variācija no baleta “Ziedu festivāls Činzano”).

Pusfināla vecākajā grupā piedalījās: Darja Jelmakova un Antons Ploms, Artjoms Markovs, Veronika Ignatjeva, Aleksejs Minkins, Jekaterina Gusarova (Krievija), Jolanta Lubēja, Annija Kopštāle (Latvija), Mailss Džillivers (Lielbritāja), Džesika Overtona un Luis Džaviers (Dienvidāfrika), Ira Paulīna Pakarinena (Somija), Mai Ishimaru, Natsuki Hajashi (Japāna), Viktorija Zvariča (Ukraina), Jevģēnijs Korsakovs un Kristīna Kostjučenko, Aja Vatanabe (Baltkrievija). Vecākās grupas dalībnieki izpildīja divas klasiskā baleta repertuāra variācijas un laikmetīgās horeogrāfijas numuru vai klasikā baleta repertuāra pas de deux un laikmetīgās dejas horeogrāfiju. Finālā redzējām: Natsuki Hajashi (L. Minkuss, Pahitas variācija no baleta “Pahita” un F. Herolds, Lizas variācija no baleta “Veltīgā uzmanība”), Mai Ishimaru (P. Čaikovskis, Auroras variācija no baleta “Apburtā princese” un A. Glazunovs, Raimondas variācija no baleta „Raimonda”), Mailss Džillivers (Ā. Adāns variācija no baleta “Korsārs” un B. Asafjevs, Filipa variācija no baleta “Parīzes liesmas”), Paulīna Pakarinena (F. Herolds, Lizas variācija no baleta “Veltīgā uzmanība” un L. Minkuss, Pahitas variācija no baleta “Pahita”), Darja Jelmakova un Antons Ploms (Čaikovskis pas de deux no baleta “Gulbju ezers” ), Jolanta Lubēja (L. Minkuss, Kitrijas variācija no baleta “Dons Kihots” un P. Čaikovskis, Odīlijas variācija no baleta “Gulbju ezers”), Džesika Overtona un Luis Džaviers (F. Benua, N. H. Rebērs, pas de deux no baleta “Satanella”), Jevģēnijs Korsakovs un Kristīna Kostjučenko (R. Drigo, pas de deux no baleta “Arlekināde”),  Aleksejs Minkins (L. Minkuss, Solora variācija no baleta “Bajadēra” un R. Drigo, vīriešu variācija no baleta “Talismans”), Viktorija Zvariča (L. Minkuss, “Arfas” variācija no baleta “Pahita” un L. Minkuss, Gamzatti variācija no baleta “Bajadēra”), Veronika Ignatjeva (Č. Punī, Diānas variācija no pas de deux “Diāna un Akteons” un R. Drigo, variācija no baleta “Talismans”), Aja Vatanabe (Ā. Adāns, Žizeles variācija no baleta “Žizele” un L. Minkuss, Pahitas variācija no baleta “Pahita”), Artjoms Markovs (R. Drigo, Lankedema variācija no baleta “Korsārs” un Ā. Adāns, Alberta variācija no baleta “Žizele”), Jekaterina Gusarova (L. Minkuss, Pahitas variācija no baleta “Pahita” un P. Čaikovskis, Auroras variācija no baleta “Apburtā princese”), Annija Kopštāle (Ā. Adāns, Medoras variācija no  baleta „Korsārs” un   C. Punī, variācija no pas de deux “Diāna un Akteons”).

VĒRTĒJUMS

Jaunākā grupa:

1. vieta: Edvins Jakonis (Lietuva) – balvā A. Vaganovas metodes apmācības meistarklases Sanktpēterburgā
2. vieta: Agate Zālīte (Latvija) – balvā A. Vaganovas metodes apmācības meistarklases Sanktpēterburgā
3. vieta: Katrīna Bezdelīga (Latvija) – balvā A. Vaganovas metodes apmācības meistarklases Sanktpēterburgā)

Vidējā grupa:

1. vieta: Marta Ozoliņa (Latvija) 2000 EUR
2. vieta: Marita Veinraka (Igaunija) 1000 EUR
3. vieta: Marija Plakhotsina un Veronika Avčiņņikova (Baltkrievija) 750 EUR

Vecākā grupa:

1. vieta:  Darja Jelmakova (Krievija) 2000 EUR
2. vieta: Annija Kopštāle (Latvija) 1000 EUR
3. vieta: Jolanta Lubēja (Latvija) un Mailss Džillivers (Lielbritānija) 750 EUR

GALA KONCERTA PROGRAMMA 20. 06. 2013.

P. Čaikovskis, pas de deux no  baleta  “Apburtā princese” , M. Petipa horeogrāfija, dejo  Latvijas Nacionālā baleta vadošie solisti Margarita Demjanoka, Sergeis Neikšins (Latvija)

Bize-Ščedrins, Habanēra no baleta Karmena, A. Alonnso horeogrāfija, dejo Niderlandes Nacionālā baleta soliste Viktorija Ananyan (Nīderlande)

A. Vivaldi, “Dvēseles dziļumos”,  A. Meļņičukas horeogrāfija, dejo IBBC (International Baltic Ballet Competition) 3. vietas ieguvēja vidējā grupā  Veronika Avčiņņikova (Baltkrievija)

A. Glazunovs, Raimondas variācija no baleta „Raimonda”, M. Petipā horoeogrāfija, dejo IBBC 3 vietas ieguvēja jaunākajā grupā,  Katrīna Bezdelīga(Latvija)

Jacques Brel,  „Les Bourgeois”, Ben Van Kauvenberga horeogrāfija, dejo IBBC 3 vietas ieguvējs vecākajā grupā Mailss Džillivers (Lielbritānija)

A. Piaccolla  „Kādas biogrāfijas stāsts” V. Vasiļjeva  horeogrāfija, dejo  IBBC diplomande vecākajā grupā  Jekaterina Gusarova (Krievija)

Ā. Adāns un Āfrikāņu tautas mūzika, „Mzansi”, E. Leimanes-Martinovas horeogrāfija dejo IBBC 3. vietas ieguvēja vecākajā grupā   Jolanta Lubēja (Latvija)

Philips Glass, „Sehnsucht”,    pēc Thirteenth Dalai Lama,(©1997 Touchstone Pictures & Dunvagen Music Publishers Inc. Used by Permission), Boiko Dosseija  horeogrāfija  un gaismas,  Čarlsa Heičeva  kostīmu  dizains, dejo  Bostonas Baleta  solisti Artjoms Maksakovs, Olga Maļinovskaja(ASV)

A. Adans, variācija no  baleta “Korsārs”, M. Petipā horeogrāfija, dejo  IBBC diplomands vidējā grupā Jonas Laucius (Lietuva)

S. Rahmaņinovs, “Ugunsputns”, T. Pavļeņinas horeogrāfija, dejo IBBC 2.  vietas ieguvēja jaunākajā grupā  Agate Zālīte (Latvija)

C. Punī, variācija no baleta “Faraona meita”, M. Petipā horeogrāfija, dejo IBBC 2. Vietas ieguvēja vidējā grupā  Marita Veinrank (Igaunija)

I. Dorns, “Nelido prom”, D. Zaļeska horeogrāfija, dejo  IBBC diplomande vidējā grupā  Marija Plahotčina (Baltkrievija)

L. Minkuss, Kitrijas variācija no baleta Dons Kihots, M. Petipā   horeogrāfija, dejo IBBC 2. Vietas ieguvēja vecākajā grupā  Annija Kopštāle (Latvija)

F. Benua ,H. Rebers, Pas de deux no baleta „Satanilla”, M. Petipa horeogrāfija, dejo  IBBC diplomande vecākajā grupā  Džesika Overton un speciālās balvas ieguvējs Luis Žavjers  Fuentes de Kastro (Dienvidāfrika)

J.S. Bahs  „La pluie” A. Lopez Ošoa  horeogrāfija, dejo Niderlandes Nasionālā baleta soliste Viktoria Ananyan  (Nīderlande)

R. Drigo, variācija no baleta „Talismans”,  M.  Petipa horeogrāfija, dejo IBBC diplomands  vecākajā grupā  Aleksejs Minkins (Tatarstana)

R. Drigo, variācija no baleta  „Talismans”, M. Petipa horeogrāfija, dejo IBBC diplomande vecākajā grupā  Veronika Ignatjeva (Krievija)

R. Drigo, variācija no baleta „Arlekināde”, M. Petipā horeogrāfija, dejo IBBC 1. Vietas ieguvējs jaunākajā grupā Edvins Jakonis (Lietuva)

C. Punī, Esmeraldas variācija  no baleta “Esmeralda”, M. Petipa horeogrāfija, dejo IBBC  1. Vietas ieguvēja vidējā grupā  Marta Ozoliņa (Latvija)

P. Čaikovskis, Pas de deux  no baleta “Gulbju ezers”, M.  Petipa horeogrāfija, dejo IBBC  1. Vietas ieguvēja  vecākajā grupā  Darja Jelmakova un Antons Plooms(Krievija)