Gunta Bāliņa

Dzintaru koncertzālē 5. augustā notika starptautiskā baleta festivāla „Baleta zvaigznes Jūrmalā” koncerts. Festivālu atklāja Dzintaru koncertzāles direktors G. Ķirsis, gan savā, gan Jūrmalas domes vārdā sveicot tā dalībniekus un festivāla dibinātāju A. Leimani ar vērā ņemamu jubileju – šogad festivāls notika jau 15. reizi. Daudzpusīgajā festivāla programmā uz Dzintaru koncertzāles skatuves bija iespēja vērot gan pieredzējušus, starptautisku atzinību guvušus baleta māksliniekus, gan arī jaunus un talantīgus dejotājus un horeogrāfus, kuri tikai tagad ir uzsākuši patstāvīgu ceļu šajā grūtajā, bet skaistajā mākslas pasaulē.

Patīkami atzīmēt, ka saturiski festivāla koncerta programma bija tīkama gan klasiskā, gan laikmetīgā baleta cienītājiem. Koncerta pirmo daļu atklāja konfekšu valsis no Jura Karlsona baleta „Karlsons lido…”, ko izdejoja LNB kordebalets un solistes A. Prudāne, J. Lubēja, A. Kopštāle. A. Leimaņa horeogrāfiskā partitūra šai priekšnesumā bija visai viegli uztverama, un, protams, tās popularitāti noteicošais faktors bija kostīmu mākslinieces I. Vītoliņas veidotie tērpi.

Aktiermeistarības ziņā pārliecinoši sevi pieteica Štutgartes baleta premjers A. Zaicevs, izpildot Latvijas skatītājiem jau pazīstamo un arī atzinīgi novērtēto horeogrāfa Bena van Kovenberga un komponista Ž. Brela miniatūru „Buržuā” (Les Bourgeois), savukārt koncerta otrajā daļā horeogrāfa T. Lemperca miniatūrā „Satho”, viņš skatītājus pārsteidza ar izcilu ķermeņa plastiku un tā vizuālo skaistumu, kā arī izcilu aktiermeistarības paraugdemonstrējumu tēla atklāsmē.

Solo no nedaudz „piezemētā un filozofiski smagnējā” Argentīnas horeogrāfa M. Volpi baleta „Elēģija” izpildīja LNB soliste I. Rācene. Fragments, kas izrādē iekļaujas ļoti saprotami un organiski, kā koncertnumurs bija grūti uztverams, lai gan I. Rācenes izpildījums bija dziļi emocionāls, juteklisks un pārliecinošs. Īpaši atzīmējamas mākslinieces skaistās ķermeņa līnijas, kas bija vērojamas laikmetīgai horeogrāfijai raksturīgajās kustībās un „lauztajās” pozās.

Patiesu svētku sajūtu profesionālajā ziņā sniedza Maskavas Lielā teātra baleta solistu A. Gubanovas un A. Smoļaņinova sniegums pas de deux no B. Asafjeva baleta „Parīzes liesmas” (V. Vainonena hor.) koncerta pirmajā daļā un pas de deux ar Č. Punji mūziku „Diāna un Akteons” (A. Vaganovas hor.) otrajā daļā. Vērojot A. Gubanovas priekšnesumu bija sajūta, ka māksliniece viegli, rotaļīgi un bez mazākās piepūles pārvalda sarežģīto klasiskās dejas kustību partitūru (pareizi nostādīts ķermenis), ko paspilgtināja vijīgas, vieglas un „dziedošas” roku kustības. Īpaši atzīmējamas precīzās pirouettes variācijā no baleta „Parīzes liesmās”, kā arī skaistie arabesque variācijā no „Diānā un Akteons”. Savukārt A. Smoļaņinovs pārsteidza ar izcilu dejas tehniku – dubulto pas cabriole atpakaļ, precīziem grand allegro (lēcieniem) un piruešu tehniku – grands pirouttes a la seconde ar pāreju tours tire-bouchon, kas noslēdza ar pirouttes pase – neizrādot ne mazāko piepūli un sasprindzinājumu!

Kā otru duetu gribētos atzīmēt Korejas baleta trupas „Universial Ballet” otrās solistes Hjandžī Honas un premjera Dintaksi Lī sniegumu pas de deux no Ā. Adāna baleta „Korsārs” (M. Petipā hor.) un pas de deux no L. Minkusa baleta „Dons Kihots” (M. Petipā hor.). Abu mākslinieku sniegums atstāja teicama un korekta izpildījuma iespaidu. Ja Maskavas Lielā teātra solistu sniegums rosināja pārdomas par to, cik viegla, gaisīga un rotaļīga ir baleta māksla, tad Korejas baleta mākslinieku izpildījums varbūt vairāk pārsteidza ar savu vienkāršību, sakārtotību un kustību noslīpētību. Protams, arī Hjandžī Honas kustību partitūrā bija gan dubultie tour fouette, skaisti, precīzi izstrādāti sissonne simple pas de deux no „Korsāra”. Dintaka Lī sniegumā varēja vērot neparastus un savdabīgus lēcienu salikumus, gan Verga variācijā, gan Bazila kodā.

Nenoliedzami, ka vakara zvaigzne bija Bavārijas valsts baleta (Bayerisches Staatsballett) spāņu primabalerīna Lusija Lakarra ar deju partneri no Albānijas Marlonu Dino. Koncerta pirmajā daļā abi mākslinieki izdejoja duetu no D. Adamsa, R. Gotjē baleta „Smalkais lietus” (Dž. Arpino hor.) pārsteidzot ar brīnišķīgu ķermeņa plastiku, kustību kantilēnu, nevainojami skaitām pēdām un neatkārtojamu skulpturalitāti. Savukārt koncerta otrajā daļā – fragmentā no F. Šopēna baleta „Kamēliju dāma”( Dž. Noimaijera hor.) atzīmējama katras pozas pabeigtība, žestu skaistums, pilnīga pašatdeve ar izstrādātu līdz pēdējam sīkumam un pārdomātu tēla traktējumu.

Gribētos arī nedaudz vairāk pakavēties pie mūsu LNB solistu sniegumu. Koncerta pirmajā daļā ar miniatūru „Vai drīkst lūgt uz deju” (R. Komasa hor., Kvadro Nuevo mūz.) tika pieteikti LNB solisti J. Lubēja un A. Freimanis. Miniatūras horeogrāfiskā un muzikālā partitūra bija viegli uztverama ar jautru un vieglu humora pieskaņu. Brīvāk, organiskāk un atraisītāk tajā jutās A. Freimanis. Savukārt J. Lubējai pietrūka tās atbrīvotības, rotaļīguma un viegluma, kas bija vērojama Maskavas Lielā teātra solistes A. Gubanovas sniegumā. Vēlētos ieteikt lielāku vērību piegriezt ne tikai kustību tehniskajam izpildījumam, kas, protams, arī ir ļoti svarīgi, bet vairāk pievērsties ķermeņa plastikas izkopšanā, tēla atklāsmē, izteiksmīgāku, plašāku un skaistāku pozu meklējumos.

Tehniski precīzu, bet varbūt mazāk emocionālu iespaidu atstāja V. Jansones, R. Žiga un A. Pudāna, koncerta otrajā daļā, izpildītais fragments no G. Pelēča baleta „Godinot” (B. Breineres hor.). B. Breineres horeogrāfiskā partitūra bija ļoti piesātināta! Nepameta sajūta, ka uz katru muzikālo noti ir iestudēta kustība, kas fiziskajā ziņā dejotājos radīja sasprindzinājumu un nemitīgu steigu paspēt tikt galā ar horeogrāfa uzdevumu. Jāuzteic ir V. Jansones sniegums, kura jūtas komfortabli laikmetīgās dejas iestudējumos.

Starptautiskā festivāla „Baleta zvaigznes Jūrmalā” dibinātājs un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis atzīmēja, “ka šajā festivālā jau par tradīciju ir kļuvušas jauno horeogrāfu debijas. Mums ir jauno horeogrāfu radošo darbu vakars „Iespējams”, kas ar katru gadu kļūst arvien interesantāks. Arī šogad „Baleta zvaigznēs Jūrmalā” varēs redzēt jauno horeogrāfu darbus“. Savu horeogrāfisko versiju par austrumu sievietes grūto likteni piedāvāja Antons Freimanis miniatūrā „1002. Nakts”. Viņa radošo lidojumu centās īstenot LNB solisti J. Bauere un R. Žigis.

Festivālu noslēdza jau tradicionālais A. Leimaņa Grand finale, kurā vēlreiz bija iespēja vērot visus festivāla dalībniekus vienkopus.