9. februārī Ogres novada Kultūras centrā notika Valsts izglītības satura centra rīkotais Jaunrades deju konkurss „Mēs un deja”. Pirms konkursa sākuma svinīgi atklāta arī Baltijas valstu Skolu jaunatnes Deju svētku izstāde “EST-LAT-LIT”. Komentēt konkursa rezultātus lūdzām žūrijas komisijas pārstāvi Ritu Spalvu.

Horeogrāfe pastāstīja, ka konkursam “Mēs un deja” tika pieteiktas 34 latviešu skatuviskās dejas, kuras veidotas, izmantojot folkloras horeogrāfisko un muzikālo materiālu vai tā elementus, un 6 tautas deju, rotaļu un rotaļdeju apdares. Par labākajām apdarēm tika atzītas horeogrāfu Jāņa Ērgļa „Jautrais stūris”, Jāņa Purviņa „Trīs riņķīšus dundurs grieza”, Paulas Āboliņas „Rucavietis”. Latviešu skatuvisko deju grupā pavisam tika prēmētas 15 dejas. Pirmo vietu ieguva divas horeogrāfes Dagmāras Bārbales horeogrāfijas – “Dzīvoju pie kundziņa” un „Jestrais dancis”. Otrā vieta – horeogrāfam Agrim Daņiļevičam par deju „Tec, saulīte” un horeogrāfei Ilutai Mistrei par deju „Sniedze prasa uz stikutu”. Trešā vieta vieta horeogrāfiem Jānim Kalniņam par deju „Meitiņa mīļā” un Anitai Pielēnai-Pelēnai par deju „Nu brauc tavi precinieki”. Konkursu vērtēja horeogrāfi Rita Spalva, Indra Ozoliņa, Iveta Pētersone-Lazdāne, Ilmārs Dreļs. Konkurss noslēdzās ar autoru un žūrijas viedokļu apmaiņu par konkursam piedāvātajām horeogrāfijām.

“Žūrija bija vienota atsevišķu kolektīvu kā izpildītāju vērtējumā – visus iepriecināja deju kolektīvu “Vēja zirdziņš”, “‘Pūpolītis” un Daņiļeviča deju skolas “Dzirnas ” sniegums. Mani personīgi īpaši uzrunāja  Rūtas Lauces deja “Saule auda audekliņu” ar ļoti pārdomātu un dziļu risinājumu un Ilonas Bogdanovas deja “Trīs dārzi” ar savu individuālo skatījumu. Žūrija pievērsa uzmanību tam, ka vairākas dejas bija  risinātas it kā no viena skatu punkta un varēja būt  identificētas kā viena autora horeogrāfijas. Taču, ņemot vērā lielākās autoru daļas jaunību, to var izskaidrot ar nelielo pieredzi dejas kompozīcijas veidošanā,” konkursu komentē horeogrāfe Rita Spalva.

Ogras novada Kultūras centrā tajā pašā dienā notika arī vēsturei veltīts notikums. Baltijas valstu Skolu jaunatnes Deju svētku izstādes “EST-LAT-LIT” idejas autors un sagatavotājs ir Igaunijas Deju svētku muzejs (Tantsupeomuuseum MTÜ) sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas skolu jaunatnes deju svētku organizatoriem. Izstāde Kultūras centra Izstāžu zālē būs apskatāma līdz 30.aprīlim. Reportāžas par izstādes atklāšanu un konkursu lasāmas www.ogrenet.lv.

Ekspozīcija ir sadalīta trīs daļās. Katras valsts skolēnu deju svētku vēsture ir izkārtota 6 stendos, tos papildinot ar stendu par UNESCO pamatnostādnēm. Izstāde iepazīstina ar deju svētku tradīciju, kas ietilpst UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, atspoguļojot jauniešu deju svētku veidošanās un attīstības vēsturi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Lai Dziesmu un deju svētku tradīcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tiktu atzīta par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, ļoti nozīmīgs ir Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes nopelns.

“Mūsu trīs Baltijas valstis vieno gan vēsturiskas, gan laikmetīgas kultūras saites. Mums ir lietas, ko katrs atsevišķi izcili darām kultūrā, izglītība, zinātnē un citās jomās, bet ir lietas, kas mūs vieno – tā ir Dziesmu un deju svētku tradīcija. Mums ir izveidota arī kopīga Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas komiteja. Man ir prieks, ka šai sadarbībai pievienojusies arī izstāde, kas ceļos no valsts uz valsti un kas veltīta Skolu jaunatnes Deju svētkiem. No tā, kā mēs veicam darbu ar jauniešiem, atkarīga arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā nākotnē,” sacīja D. Melbārde.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja arī Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, Igaunijas vēstnieks Latvijā Tenis Nirks (Tõnis Nirk), Igaunijas kultūras ministra padomnieks folkloras un tautas mākslas jautājumos Eino Pedaniks (Eino Pedanik), Igaunijas Deju svētku ģenerāldirektors, Igaunijas Deju svētku muzeja dibinātājs un valdes loceklis Ūlo Luhts (Ulo Luht), izstādes organizatori un citi.

Foto no http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/40761/ un http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/40756/