Ar lietuviešu/latviešu dejas mākslinieci Ievu Gaurilčikaiti-Santu organizācijas “Tuvumi” telpās tikās Rūta Pūce. Saruna norisinājās pāris nedēļas pirms Ievas solodarba “Sugmija” (“Spiecies Shifter”) pirmizrādes, kas top jaunās Rīgas cirka Dejas mājas programmas ietvaros. Izrādes izpildītāja ir mākslinieces alter ego – Rose M. Diesel, kuras kustību valodas noteikumus veido stieņa deja (pole dance) uz puzuram līdzīgas metāla konstrukcijas (scenogrāfs — Krišjānis Sants).

Sarunā Ieva stāsta par “Sugmijas” tapšanas procesu, atklājot izrādes idejas attīstību, tai piemītošo starpdisciplinaritāti un dejas žanru sajaukumu izrādes materiālā. Ko nozīmē apgūt sev nezināmu dejas tehniku, lai veidotu specifisku kustību valodu vienai izrādei, savienojot laikmetīgo deju ar stieņa deju? Kā caur kustību meklēt cilvēka un tehnoloģiju attiecību modeļus un vest skatītāju realitātes un simulācijas džungļos? Ieva dalās arī savās pārdomās par dejas būtību un aicina jaunos dejas māksliniekus strādāt, lai savu mākslu padarītu par savu – unikālu un specifisku, pārstrukturējot izglītības institūcijās ar līdzīgām metodēm iegūtās dejas kvalitātes.

Ieva Gaurilčikaite-Sants ir dejotāja, horeogrāfe un scenogrāfe ar starptautisku pieredzi. Viņa ieguvusi dejas bakalaura grādu Skotijas Laikmetīgās dejas skolā un maģistra grādu scenogrāfijā Latvijas Mākslas akadēmijā. 2016. gadā Ieva kopā ar Krišjāni Santu nodibināja mākslinieku duetu “IevaKrish”. Kopā viņi rada imersīvas un aizraujošas pieredzes, apvienojot horeogrāfiju, scenogrāfiju un skaņas dizainu. Dueta darbi ietver gan vadītas pieredzes, gan interaktīvus pasākumus un performances ar deju, skaņu, ēdieniem un polifoniskas dejas izrādes. “IevaKrish” ir saņēmuši Latvijas Dejas balvu kā labākie horeogrāfi 2021. gadā, un kopā viņi vada arī neatkarīgo dejas organizāciju “Tuvumi“, kas veicina māksliniecisku sadarbību starp Latviju, Baltijas reģionu un Eiropu.

“Sugmija” vērš skatītāja uzmanību uz neziņu par cilvēku sugas nākotni un izdzīvošanas priekšnosacījumiem. Nav skaidrs, kam uzticēties, kā saglabāt empātiju un kā veidot attiecības laikā, kad, iespējams, drošāk ir pārtapt par kaut ko citu, nevis palikt cilvēkam. Caur subjektīvu un dziļi personisku pieredzi, fiktīvu pasaules modeli un stieņa dejas ķermeņa valodu autores alter ego – Rose M. Diesel – vēro, kas notiek, kad tehnoloģiju klātbūtne lēnām pārraksta viņas ķermeni, jūtas un spēju būt empātiskai. Vilkme sistēmiski integrēties virtuālajā pasaulē kļūst spēcīgāka par dabisko instinktu paļauties uz sevi un līdzcilvēkiem. Vairāk informācijas par izrādi pieejama Rīgas cirka tīmekļvietnē.

Pateicamies par intervijas norises telpu organizācijai “Tuvumi”. Sarunu veidoja Rūta Pūce, operators un montāžas režisors – Reinis Aristovs.

Videosaruna tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas atbalstu.

Titulfoto: Rūta Pūce