2012.gada 2.un 3.decembrī Zirgu pasta (Dzirnavu iela 46) jaunajā melnajā zālē.

Кончина jeb Končiņa/ Olgas Žitluhinas dejas kompānija

Fragmenti no kompānijas 16 gadu vēsturē tapušām izrādēm, ar trupas bijušo un esošo dejotāju piedalīšanos, trupas draugiem mūziķiem,
kostīmu, gaismu māksliniekiem.

Pēdējā izrāde ar kompānijas ilggadējo dejotāju sastāvu ir gan gals, gan īsta končiņa tiem, kas zina un mīl aizejošo kompāniju un arī tiem, kas pirmo reizi dzird par Olgas Žitluhinas dejas kompāniju. Bēres ar končiņas garšu, tas ir intensīvi !

Konteksts :

Ielūdzam uz bērēm! « Ja kāds uz bērēm ir lūgts, tad jāiet, jo citādi piemetoties kāda
nelaba kaite », vēsta sens ticējums. Olgas Žitluhinas dejas kompānija ielūdz uz savām
bērēm, bet ir vēl viens ticējums : « Neprecējušos cilvēku pirmo bēru dienu dēvēja par
kāzām un tikai otru par bērēm. » Kompānija būtu uzskatāma par precētu, ja tā būtu
piesaistīta kādai mājai, pavardam, saimei. Bet nav. Tāpat vien bez mājām staigā pa šo
zemīti. Tātad ir neprecēta, tātad vispirms kāzas, tātad vispirms bēru ģenerālmēģinājums.
2.decembrī ģenerālmēģinājums, 3.decembrī otrās kāzas jeb īstās bēres. Nepārprotiet,
mājas nav atrastas, ņēmējs nav pieteicies, bet gribas pasapņot.

Neviens nav nomiris, bet ir lietas, kas jāapglabā. Lai tiktu uz priekšu, jātiek vaļā no
smaguma uz sirds. Jāaprok to, kas nekad nav dzīvojis, to, kā nekad nav bijis. Jāapglabā
un jāpaglabā vēlēkam. Zemes mātes klēpī jāsūta nepiepildītās ilgas, nerealizētie radošie
sasniegumi. Tur noteikti ir daudz barības vielu. Jānorok, lai var augt jauna zāle. Lai
jaunajā Zirgu pasta zālē sāktu augt zāle. Tomēr nedrīkst pārspīlēt, jo “Bērēs nedrīkst tā
izturēties, ka citi sāk apbrīnot, jo tad piemetas kas ļauns” – arī tas ir ticējums.

Nekas ļauns nenotiks, ja atnāksiet uz bērēm. Uz bērēm bez nāves, uz ceremoniju bez
galvenās balvas saņēmēja. Jau Rainis zināja :

Es ritu, ritu
Ņemot un dodot
Topu par citu.

(Rainis « Gals un sākums »)