No zvirbuļiem līdz ērgļiem. Skatītāja par izrādi “Un atkal pat to pašu. I daļa”

16/02/2012

Maija Baltbārzde

Pilnīgi nejauši mani uzaicināja uz Olgas Žitluhinas dejas kompānijas izrādi „Un atkal par to pašu. I daļa”. Es šo izrādi nosauktu „…un tāda ir dzīve”. Ar kolosālu mūziku, kuru radījuši Juris Kaukulis un Kaspars Tobis. Tikai divi mūziķi sēž maliņā un spēj radīt tādas emocijas! Ierakstā es to varētu mājās klausīties cauru dienu. Taču milzīgu „urrā!” es gribētu teikt arī dejotājiem, kur ir ne tikai dejotāji, bet arī forši aktieri.

Jāatzīst, ka izrādes sākumā es visu vēroju diezgan atturīgi. Novērtēju – re, kā viņi var. Skaidrs, ka daudzas lietas prasa visai lielu fizisku piepūli, kuru mēs varbūt pat nepamanām. Vietā, kur Ilze Zīriņa (man viņa atgādināja Enniju Lenoksu) „nodarbojas” ar skaņu, tomēr pēkšņi manī izlauzās – ei, kas notiek?! Kas tas tagad ir? Taču turpinot skatīties, es arvien vairāk emocionāli atvēros un katru jaunu izrādes „pagriezienu” uztvēru ar lielu, lielu interesi. Un beigās man no smaidīšanas pat vaigu muskuļi sāpēja.

Es ļoti daudz ko nesapratu – ko mākslinieki ar to vai to bija domājuši, taču pēc izrādes es biju emocionāli pozitīvi uzlādēta, kā spārnos. Salīdzinājums varbūt radās izrādes iespaidā, jo sākumā dejotāji man atgādināja mazus zvirbulīšus, kas kašājas pa smiltīm. Gluži kā mēs, mazie cilvēciņi. Attiecībās ar saviem ģimenes locekļiem, mīļotajiem vai draugiem. Bet beigās dejotāji, šķiet, jau spēj lidot gluži kā ērgļi…

Jāatzīst, ka es biju dzirdējusi tādu vārdu kā „Žitluhina”. Taču, ja man prasītu – ko tas nozīmē, es nepateiktu. Kaut gan es nevarētu teikt, ka dzīvoju kaut kur tālu prom no visa, kas notiek – tāpat šad un tad apmeklēju teātrus, skatos kino, tomēr par laikmetīgo deju es diemžēl līdz šim neko nebiju dzirdējusi. Pieļauju, ka laikmetīgā deja, par kuru man tagad pēkšņi un nejauši radīta tik spēcīga interese, tomēr ir pietiekami savrupa parādība. Iespējams tāpēc, ka notiek kaut kur, nezin kur. Ja būtu kāda konkrēta vieta, adrese, kur regulāri varētu šo mākslas veidu sastapt, skatītāju-interesentu skaits tikai augtu.

Bet tagad, ja deja – visi iet tikai uz baletu. Tā arī es, vēl tikko, 9. februārī, skatījos „Žizeli” LNO. Gandrīz aizmigu. Muļķīgs sižets, otrais cēliens tikai pa kapiem, galvenie solisti esot paši labākie, bet tādu sajūtu neradīja. Vienīgais, kuram interesanti sekot – mednieciņš (Andra Pudāna Hilarions).

Taču par tādu kultūršoku dejas ziņā, kā piedzīvoju izrādē „Un atkal par to pašu. I daļa”, es tiešām esmu laimīga.

Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.
  • 19/02/2012
    Eliza
    -
    elizab@inbox.lv

    Man ari ļoti patika Izrāde,bet esmu redzejusi izrādi “Inside” L.Nacionalajā Teatrī un uzskatu ,ka tas ir labakais ,ko esmu redzejusi no visam laikmetigas dejas izradem 2011 un 2012 gadā.
    Starp citu Dmitrijs Gaitjukevičs ir sīs izrades horeogrāfs – ļoti ceru velreiz kaut kur ieraudzīt šo izradi !

    http://vimeo.com/27324939 http://vimeo.com/27328959

  • 17/02/2012
    Dita Eglīte
    -
    dita.jonite@gmail.com

    es savukārt ceru, ka OŽDK “Mīlestība” joprojām būs aktuāla un dzīva 2015. gadā – iestudējuma desmit gadu jubilejā. tad to varētu iedzīvināt Arēnā “Rīga”, piedaloties visiem tiem, kas reiz tajā dejojuši. tas būtu kaut kas kolosāls! jāķeras tik pie projekta realizēšanas… 🙂

  • 16/02/2012
    Kristīne
    -
    kristinevismane@gmail.com

    Paldies, Maija, par tik jauku dalīšanos ar savām sajūtām, kas iedvesmo 🙂

  • 16/02/2012
    Elīna
    -
    vardiic@inbox.lv

    jā, es arī biju uz šo izrādi. ļoti, ļoti patika. Šķiet tas ir labākais ko esmu redzējusi no LV laikmetīgās dejas. Un mūzika bija ideāli piemērota. Dzīvoju līdzi izrādei nepārtraukti un iedomājos, ka šo izrādi es varētu skatīties vēl vismaz 10 reizes, jo būtu vēl daudz ko jaunu pamanīt. Stāstu sapratu un priecājos, kā bez vārdiem var visu saprast..Bravo! un katrs dejotājs ar savu odziņu. Dmitrija Gaitjukeviča precīzās un vieglās kustības pārsteidza. būšu fane