Inta Balode

Katra deja ir par attiecībām. Lielākā daļa deju ir par sieviešu-vīriešu attiecībām. Lai cik lielā mērā dzimumu lomas būtu mainījušās, joprojām cilvēka ķermenī ir kaut kas, ko atpazīstam kā sievišķu un kaut kas, ko atpazīstam kā vīrišķu. Norvēģu horeogrāfe Inguna Bjornsgārda savā darbā „Omega un briedis” („Omega and the Deer”) necenšas būt universāla un politkorekta – vīrieši ir brieži, kas ierodas zināmas reizes gadā, sievietes pārstāv dziļus zemes spēkus, kas spējīgi eksplodēt gan radošā, gan iznīcinošā spēkā. Ļoti seksistisks festivāla sākums.

Ar tiešām un asociāciju atsaucēm uz Munka darbiem, Larsa fon Trīra „Antikristu” un idejām, kas sieviešu dzimuma seksualitāti skata kā daudz spēcīgāku un noturīgāku nekā vīriešu. Bjornsgārda radījusi lielformāta kustībā balstītu, vizuāli spēcīgu dejas izrādi. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka scenogrāfijā kaut kas nav kārtībā, ir bezgaumīgi – vienā skatuves pusē atrodas tikai tukšs galds, otrā pusē no griestiem karājas vītnes, dibenplānā atrodas pussabrukusi koka  žoga konstrukcija, kas brīžiem pārvēršas ekrānā. To visu aizēno oranžs elektrības kabelis, kurš kā vēl viena vītne karājas no griestiem. Vienīgā stieples funkcija ir maisīties dejotāju ceļā un uz mirkli kļūt par pulsējošu komentāru kādā no vīrieškārtas dejotāju solo.

Arī mūzika nepalīdz salīmēt pasauli kopā – Rolfa Valina un Tensijas Deivisas skaņu partitūra ir laikmetīgi nemelodiska, tāpat kā laikmetīgi neērta ir deja un scenogrāfija. Patiesībā nemaz tik bieži negadās, ka vizuālais, skaņas, dejas līmenis ir „vienā vecumā”. Ļoti bieži laikmetīgā kustība tiecas sevi „glābt” jaukā, melodiskā, atpazīstamā mūzikā. Vienīgās auditorijai drošās salas izrādē ir dažas nepārprotami smieklīgās ainas (piemēram, trio, kas meklē pareizās pozas, un pavešanas duets, kurā piedalās sieviete un rotaļu lācis) un dejošanas kvalitāte (arī horeogrāfija veidota tā, ka labi trenētajiem dejotājiem ir daudz iespēju parādīt savas prasmes).  Kontrasts starp vienlaikus dīvaino un baiso sižetu un kustības skaistumu veido aizraujošu pasauli, kas valdzina arvien vairāk un vairāk. Iesācies ar smalku duetu, kas ar ķermeņiem sarunājas: „ – Es tagad iešu! – Lūdzu, paliec vēl tikai uz mirkli!” – „Omega un briedis” aizved ceļojumā, kurā katra satuvināšanās uzliek jaunu kārtu uz ādas – reiz jūtīgās virsmas.