Inga Surgunte

Noslēdzoties ārkārtējai situācijai, kas valstī bija noteikta Covid-19 pandēmijas dēļ, Dance.lv Žurnāls apkopo dejas pasniedzēju un apguvēju pieredzi 2019./2020. mācību gada izskaņā – no 12. marta līdz 9. jūnijam. Akreditētu dejas mācību iestāžu un programmu pārstāvji – pasniedzēji un audzēkņi – atbildēja uz jautājumiem par dejas mācīšanas un mācīšanās pieredzi ārkārtējās situācijas laikā, kad klātienes nodarbības nebija iespējamas un, lai turpinātu iesākto, lietā tika liktas pedagoģijas zināšanas, radošums un tehnoloģiju atbalsts. Aptaujas mērķis bija izzināt, ar kādam grūtībām dejas mācību iestādes saskārušās šajā laikā, ko iemācījušās un kas no tā varētu noderēt nākotnē.

Atbildes sakārtotas, atsevišķus izteikumus sagrupējot kopā ar “domubiedriem” – tā, lai iezīmētu kopainu pārskatāmā veidā. Atbildes ne vien parāda dažādus attālinātas dejas mācīšanas aspektus, bet dažkārt arī pauž pretējus viedokļus. Lasītājiem un pašiem aptaujas dalībniekiem būs iespēja vērot, kuriem viedokļiem, iepriekš par to nevienojoties, piepulcējies vairāk atbalstītāju, kuriem – mazāk. Lai šis apkopojums kalpo kā pamudinājums turpmākām sarunām nozares profesionāļu starpā un varbūt iedrošina izmēģināt kādu jaunu tehnoloģisku risinājumu nākamajā dejas mācību gadā!

Paldies par dalīšanos ar pieredzi un viedokli:

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija: Horeogrāfijas katedras pasniedzēja Nadežda Beļajeva;

Latvijas Kultūras akadēmija: studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” vadītāja Olga Žitluhina, pasniedzējas Ilze Zīriņa, Ramona Galkina, studente Marija Saveiko, studente, kura vēlējās palikt anonīma;

LKA Latvijas Kultūras koledža: Dejas nodaļas vadītājs Edmunds Veizāns, Laikmetīgās dejas specializācijas vadītāja Ksenija Simanova, studenti Glorija Špisa, Ilze Jankovska, Reinis Dāgs Zvirgzdiņš;

PIKC NMV Rīgas Horeogrāfijas skola: pasniedzēji Rūta Pūce, Dmitrijs Gaitjukevičs;

Veizāna Deju skola:  skolas direktors un vecākais pasniedzējs Edmunds Veizāns, pasniedzēji Maija Tjurjapina, Reinis Dāgs Zvirgzdiņš.

KĀDUS DIGITĀLOS RĪKUS COVID-19 ĀRKĀRTĒJĀ STĀVOKĻA LAIKĀ IZMANTOJĀT DEJAS STUNDU PASNIEGŠANĀ/APGŪŠANĀ?

Saziņas lietotnes WhatsApp, Facebook Messenger

Tiešsaistes platformas sapulču, konferenču rīkošanai Zoom, Webex

Sociālie tīkli Facebook, Instagram

Video koplietošanas sociālā tīmekļa vietne YouTube

Video kopīgošanas lietotne TikTok

Failu koplietošanas rīks Failiem.lv

Mākoņkrātuve Google disks

E-studiju platformas Moodle, E-klase, Latvijas Kultūras akadēmijas e-vide, Latvijas augstskolu Informatīvā sistēma (LAIS)

Video filmēšana; montāžas programmas iMovie, Windows Live Movie Maker

E-pasts

KURI/KURŠ NO RĪKIEM JUMS ŠĶITA VISPIEMĒROTĀKAIS, KĀPĒC?

WhatsApp

+ “Ātra informācijas apmaiņa.” IZ

+ “Vienkārši pārsūtīt video, kas filmēti ar telefonu.” IZ

+ “Kopīgajā klases grupā varēju ierakstīt to, kas svarīgs visiem. Bet skolēni atbildēja katrs personīgi man. Līdz ar to varēju ērti izsekot sarunai un darba gaitai ar katru, labot kļūdas un palīdzēt individuāli. Kā arī šī aplikācija ērti lietojama telefonā un būtībā, ja pati vēlējos, biju pieejama jebkurā diennakts laikā.” RP

+ “Whatsapp-ā arī čats ar vecākiem.” MT

+ “Var ielikt jauno deju video.” MT

+ Iespēja uzdot uzdevumus uz ilgāku laiku, piemēram, uz nedēļu: “Svētdienā nosūtīju, un piektdienā man sūtīja atpakaļ vai nu video formātā vai kādus rakstiskos darbus.” RP

+ “Priekš sapulcēm, sazināšanās par grafiku un treniņa laika paziņošanai.” RDZ

Facebook Messenger

+ “Man riebjas grupas, bet studentiem to vajag, lai saglabātu saikni. Tomēr ne visi ir gatavi sūtīt darbus grupās. Internets dod iespēju izģērbties, bet beigās tu vienalga paliec ar savu izģērbšanos viens. Cilvēks ir sociāla būtne – atnāk un aiziet viens, bet visu mūžu meklē domubiedrus, ienaidniekus, dzīvesbiedrus…” OŽ

+ “Priekš sapulcēm, sazināšanās par grafiku un treniņa laika paziņošanai.” RDZ

Zoom 

+ “Sniedz nepieciešamāko: vizuālo un audio kontaktu.” DG

+ Bildei un skaņai ir laba kvalitāte. MS, GŠ

+ Var redzēt grupu vienkopus. IZ, GŠ

+ “Var iesaistīt visu grupu un radīt vismaz virtuālu, tomēr kopīgu telpu darbībai.” RG

+ “Var vienkārši arī ierakstīt procesu.” IZ

+ Iespējams liels dalībnieku skaits. MS, GŠ, RDZ

+ “Kaut cik spēj savienot studentus ar pasniedzējiem un otrādi.” A

+ “Ir iespēja redzēt citus dalībniekus.” RDZ

+ Vairāk tehnisku iespēju, kā ieslēgt mūziku, dalīties ar ekrānu u. c. RDZ, GŠ

Webex

+ “IT speciālists ieteica Webex, jo tas ir drošāks.” MT

+ “Lielākoties izmantoju teorētiskajām lekcijām, sarunām ar studentiem par praktisko darbu.” KS

+ “Var redzēt sejas, tā bija prasība.” MT

+ “Var labot kļūdas.” MT

Instagram

+ “Var veidot profilu katrai grupai, tajās likt video.” MT

+ “Var sazināties.” MT

+ “Instagram story var ielikt deju.” MT

+ “Laba skaņa un bilde, bet nav atgriezeniskās saites.” EV

Windows Live Movie Maker

+ “Varu samontēt esenci no procesa un gūt uzskatāmu refleksiju.” IZ

+ “Dejotāji var redzēt potenciālu, tādējādi uzturot motivāciju.” IZ

LKA e-studijas

+ “Visātrāk sasniedz adresātus.” RG

+ “Ir atskaites sistēma.” RG

+ “Visa informācija vienmēr ir pieejama.” RG

Google disks, Failiem.lv

+ Studenti var nofilmēt uzdotos uzdevumus un augšuplādēt, lai pēc tam tos apspriestu telefoniski. KS, NB

Video ieraksts + telefona saruna

+ “Sūtīju studentiem video instrukcijas, kas pašiem jāizpilda individuāli, arī mazākās grupās Zoom vai, dodoties vienam pie otra. Kompozīcijā viņi ierakstīja un atsūtīja video, ko pēc tam apspriedām ilgās telefonsarunās. Tiešsaiste ir super – var sakontaktēt ar pasauli, bet cilvēka enerģiju, elpu, ātrumu vieglāk var uztvert caur audio.” OŽ

KĀDAS PRIEKŠROCĪBAS SASKATĀT DEJAS MĀCĪŠANAI/APGŪŠANAI TIEŠSAISTĒ?

Dažiem audzēkņiem izaugsme vienatnē norit veiksmīgāk

+ “Bija skolēni 4. baleta klasē, kam mācīties vieniem mājās laikmetīgo deju nāca ļoti par labu. Bija vērojama ļoti pamanāma izaugsme. To pārrunājām un kopīgi secinājām, ka ir cilvēki, kam darbs ar sevi vienatnē ir auglīgāks.” RP

+ “Var strādāt savā ātrumā, nesatraukties par citu viedokli, netraucē troksnis, kas zālē ir diezgan liels arī akustikas dēļ, var labāk koncentrēties.” RP

+ “Dejotāji, dzīvojot izolācijā, attīstās patstāvīgi un dažos sāk rosīties potenciāls ar milzīgu jaudu.” IZ

+ “Nav jābaidās par to, ka kāds tevi redz, piemēram, ja nav pārliecības kustībā.” A

+ Analizējot video darbus, studenti redz sevi no malas, uzskatāmi redz savas kļūdas, ir motivēti strādāt ar tām. KS, NB

+ Dejotāji kļūst motivētāki dejot arī ārpus treniņu laikiem. GŠ, RDZ

Iespēja iepazīt dejotāja dzīvesveidu

+ “1. laikmetīgās dejas kursam bija iespēja iepazīt savu nākotnes profesiju realitātē, jo laikmetīgajai dejai Latvijā nav savas vienas institūcijas, kas pēc skolas beigšanas varētu solīt arī uzreiz darba vietas. Tu esi brīvmākslinieks, visa ikdiena ir jāorganizē pašam. Sākot ar darba meklēšanu, beidzot ar rūpēm par savu ķermeni, tā formu, dejas praksi, mērķu nospraušanu un to piepildīšanu.” RP

Disciplīnas treniņš

+ Iespēja iemācīties, kā saplānot dienu, kā koncentrēties, motivēt sevi darbam. RP, KS

+ “Ļoti liela disciplīna, katrs uzdevums ir pašam jāsaprot un jāizdara.” MT

+ “Studējošie ir spiesti būt patstāvīgāki un mācās organizēt savu laiku. Piemēram, audiāli ierakstītas Feldenkraisa metodes stundas, ko studenti izpilda (un rakstiski reflektē) sev izdevīgā laikā.” RG

+ “Online nodarbībām 100% apmeklējums, kas nebija klātienē. Ja nepiedalās, slims, tad vismaz jāskatās.” MT

Jauni uzdevumi, iespēja pilnveidot profesionalitāti pasniedzējam

+ “Jāizsaka sava doma īsi, kodolīgi un saprotami, jo katra liekvārdība šķiet noziedzīgi tērējam dārgo laiku, ko digitālā saziņa jau tā bezdievīgi šķērdē.” IZ

+ “Katru dienu domā tēmas, meklē YouTube, kā strādā online treneri.” MT

+ “Pēc katra treniņa nosūtu jauno kombiņu, atgriezenisko saiti.” MT

+ “Pirmo reizi gatavojam gala pārbaudījumu online.” MT

+ “Jāpārdomā pedagoģiskās metodes un mācītā saturs – jāatsakās no tā, ko tiešsaistē nevar iemācīt.” MT

+ “Veidojot studiju uzdevumus, lai ievietotu tos e-vidē, jāapraksta instrukcijas pa punktiem un ļoti precīzi, paredzot arī potenciālos studentu jautājumus.” RG

+ “Video veidošana ir diezgan interesanta. Atnāk saprašana, cik daudz ar to var izdarīt. Es kā pasniedzēja ar to nebiju pirms tam saskārusies.” KS

Personīgs kontakts ar audzēkņiem

+ “Var pievērsties katram/-ai dejotājam/-ai personīgi: pamanīt detaļas dejojumā, ievērot procesu, kā dejotājs/-a attīstās. Pārrunājot procesu, var izvairīties no pārpratumiem. Var labi redzēt, kad students melo.” IZ

+ “Sanāca individuālāka pieeja katram studentam, katrs video tika apskatīts un analizēts individuāli.” NB

Ietaupīts laiks

+ “Laika ekonomija.” EV

+ “Bija papildu laiks ikdienas darbiem, daudzas lietas varēja veikt paralēli, jo, ja kaut kur bija jādodas, tad nebija problēmu palikt tiešsaistē. Kā arī, apgūstot kustību materiālu, varēja veltīt tik daudz laika, cik pašam bija nepieciešams.” IJ

Atvieglota nodarbību pieejamība, lielākas grupas

+ Tiešsaistes mācību piedāvājums, kas parādījās Covid-19 ierobežojumu rezultātā, ir sniedzis iespēju mācīties pie pasaulslaveniem horeogrāfiem un dejotājiem. MT, RDZ, GŠ

+ “Tiešsaistē varētu iesaistīties vairāk studentu, taču aktuāls ir jautājums par uzmanības veltīšanu katram individuāli, kas ir ļoti būtiski, jo, domājot par dažādu mākslas nozaru studentiem, tieši individualitātes attīstīšana ir vitāli svarīga profesionālajā darbībā.” RG

+ “Mini kids grupa darbojās kopā ar visu ģimeni! Nav vairs jautājuma, kurš, par ko maksā; visi var trenēties – brāļi, māsas, mammas, tēti!” MT

+ “Ja bērni ir laukos, varēs Instagram-ā dejot, uzturēt sevi formā. Online nodarbībai ir pieteikušies bērns un mamma no ASV, kas reiz dzīvoja Latvijā.” MT

+ “Dejas treniņi ir daudz pieejamāki, ir iespēja dejas noteikto laiku grafikus vieglāk izmainīt.” RDZ

+ “Dejojot mājās vai citur, ir iespēja parādīt, ka var saņemt tikpat daudz informāciju un nav obligāti jāatrodas deju zālē, lai kļūtu par labāku dejotāju.” RDZ

Jauni akcenti dejas pasniegšanā 

+ “Var pilnveidot kvalitātes, ko klātienē dažkārt uzskatām par “lieku greznību” – vizualitāte, forma.” IZ

+ “Var  pievērst uzmanību teorētiskajiem pētījumiem par deju.” IZ

+ “Domas par deju un uzdevumiem vairāk tiek saistītas ar ikdienas dzīvi.” IZ

Uzlabotas digitālās prasmes

+ “Jāattīsta digitālās prasmes.” IZ

+ “Nācās apgūt jaunas tehnoloģijas, un tas nāca par labu.” KS

+ Attīstīt prasmes “būt kadrā”, apzināties, ko redz skatītājs. RG, A

+ “Pārvaldot, piemēram, video, mēs varam izcelt savas stiprās puses un noslēp vājās puses.” KS

+ “Jā, šis laiks iemācīja daudz jaunu lietu, kā, piemēram, lietot video konferences.. Apguvu video montēšanas prasmes un uzzināju daudz par deju video formātā.” IJ

Novērtē klātieni

+ “Vērtība, kas rodas – jaunieši paši vairs negrib sēdēt datorā, gaida izdevību kustēties.” MT

KĀDUS TRŪKUMUS SASKATĀT DEJAS MĀCĪŠANAI/APGŪŠANAI TIEŠSAISTĒ?

Tehniski šķēršļi

– Mājās nav piemērotas telpas nodarbībām. DG, RG, MS, KS, IJ, NB, RDZ, GŠ

– Ne katram mājās ir atbilstošs aprīkojums – dators, kamera, ekrāns utt. MT, EV, RDZ, GŠ

– Slikts interneta pieslēgums. RP, DM, EV, RDZ

– Pārrāvumi Zoom darbībā. GŠ, RDZ

– Zoom bombing jeb negaidīta ielaušanās tiešsaistes konferencē, lai to iztraucētu. DG

– “Audzēkņi var jebkurā brīdī izslēgt kameru.” DG

– Traucē citi ģimenes locekļi. RP

– Nodarbību laikā paralēli jākonsultē bērni par tehniskiem jautājumiem. MT, EV

– “Tehnika ir neprognozējama lieta, un novadīt stundu parasti aizņēma nevis stundu, bet vismaz divas stundas.” KS

Zaudētājos – audzēkņi, kas vēl ceļā uz patstāvību

– “Kopumā un ilgstoši šādi strādājot, tomēr pārāk daudz zaudē tie, kuru personības vēl nav nobriedušas darbam ar sevi.”RP

– Motivācijas trūkums, mācoties attālināti. A

– “Saskāros ar pašdisciplīnas un intensitātes trūkumu. Izdevās pārvarēt un ieviest savu režīmu.” IJ

Trūkst klātienes kontakta, grupas sajūtas

– Trūkst enerģijas un emociju apmaiņas. GŠ, EV, RG, IZ, A, KS

– “Pietrūkst kinestētiskās saskarsmes un izjūtas.” RG

– “Visgrūtāk varētu būt tiem, kam deja un skola bija tā vieta, kur sajust piederību, atbalstu un sajūtu, ka esi saprasts. Strādājot attālināti, to nodrošināt ir grūti.” RP

– “Nekad neesam Vienā vietā un laikā kopā, jo pat Zoom laiks un vieta katram ir cita – satiekas indivīdi nevis grupa.” IZ

– “Nevar redzēt konkrētās grupas kopējo noskaņojumu, darbošanās dinamiku, to, vai kādam nevajag kādu uzmundrinājumu vai tieši otrādi, mudināt samazināt “cenšanos”.” RG

– “Sūtot bērniem video stundu, komunikācijas iespējas ir ierobežotas – stāvi istabā viens, runā pats ar sevi un nezini, vai tevi saprot, neredzi tās apjukušās acis, nevari pielabot.” KS

– “Dejotājiem bieži arī ir vieglāk piedalīties treniņu norisē, kad ir vairāki cilvēki apkārt – vieglāk saprast informāciju un iesaistīties deju nodarbībā, nevis, vienam pašam skatoties aplikācijā, piespiest sevi to izdarīt. Kopdejas ir gandrīz neiespējamas.” RDZ

Spontanitātes trūkums

– “Nav procesa kopā. Kad saņemu mājas darbu, tas vairs būtībā kā improvizācija nav aktuāls dejotājam/-ai. Varu sniegt atgriezenisko saiti, bet tā ir par pagātni.” IZ

– “Tiek ierobežota spontanitāte, kas ir gan radošā procesa, gan improvizācijas būtiska daļa.” RG

– “Ikdienā  strādājot zālē, bieži, saplānojot stundas, tās reāli nodarbības laikā aizvirzās uz ko citu, ko neplānotu, ko ļoti foršu! Jo ir mijiedarbība starp manis doto informāciju, skolēnu atbildēm, deju, idejām. Tagad tā nebija, viss notika kā plānots. Gribot negribot, tas kaut kādā ziņā ir garlaicīgi.” RP

– “Zūd iespēja uzdevumam un konkrētajai studentu grupai veidot vienotu telpu un mijiedarboties – tā, ka ne tikai uzdevums ietekmē studentus, bet arī studenti ietekmē uzdevumu.” RG

– “Dažreiz, braucot uz nodarbību, vari izdomāt vienu, bet atbraucis pēc atmosfēras jūti, ka tas neiet, un vari uzreiz pielāgoties un aiziet citā virzienā. Šeit [tiešsaistē] kā pasniedzējs jūties tukši un plakani, jo nezini, cik daudz tas ir vajadzīgs šim ķermenim, cik tas viņam ir interesanti.” KS

Ierobežotas iespējas nodot un saņemt niansētu informāciju 

– “Es jūtos ierobežota ar to, ka nevaru vērot pedagoga ķermeni tā, kā esmu pieradusi to darīt, ekrāns neļauj darīt to detalizēti. Apgūstot deju, svarīga ir ne tikai jaunā materiāla apgūšana, bet tā loģika un ķermeņa mehānika, kas kopumā arī veido dejas tehniku – man jāsaprot, kur sākas kustība un kur tā tālāk attīstās, kā es varu izmantot savu ķermeni kā instrumentu pēc iespējas apzinātāk, izmantot savu fizisko potenciālu, izaicināt sevi, bet tajā pašā laikā darboties saudzīgi pret savu ķermeni. Plakans ekrāns dot vispārējo bildi bez iespējas fragmentāri vērot.” MS

– “Neiespējamība saskatīt detalizētas kļūdas brīdī, kad redzu vairāk par 20 atvērtiem dalībnieku “lodziņiem”.” DG

– “Caur video ir patiesi grūti saprast brīžiem kustību virzienu, veidu. Ja kaut kas nav saprotams, caur ekrānu ne vienmēr var iegūt saprotamu atbildi.” A

– “Ir lietas, ko nevar iemācīt tiešsaistē, piemēram, kontaktimprovizācija, atsevišķas lietas breikā, ko, nepareizi darot, var pat iegūt traumas.” MT

– “Jaunākie dejotāji tik labi nesaprot mutiskas norādes, nepieciešams pieskāriens, kas tiešsaistē nav iespējams.” MT 

– “Laikmetīgajā dejā ir nepieciešama klātbūtne, pasniedzēja hands-on, lai ķermenis vieglāk saprot kustību. Ar 2. kursu bija vieglāk, jo viņi kaut ko jau saprata, zināja, bet 1. kursam, kurš bija tikko atnācis, attālināti varēja skaidrot, bet svarīgi ir sajust savu ķermeni, kas attālināti nebija iespējams.” KS

– “Zoom-ā nevar redzēt visu un visus, nodarbības sanāk amatieriskas.” OŽ

Tiešsaistes vide prasa jaunas prasmes, kuru sākumā nav

– “Pašā izolācijas sākumā bija pavisam izteikta sajūta, ka, šķiet, jāpārmobilizē visi maņu orgāni, lai es spētu dejot, mācoties ar ekrāna palīdzību.” MS

– “Pēkšņi mums – tiem, kas dejo vismaz piecas stundas dienā – bija jāsēž pie datora, rakstot esejas, pārdomas, refleksijas.” MS

Mācību process prasa ilgāku laiku 

– Mutiska uzdevumu skaidrošana bez klātienes kontakta iespējām prasa vairāk laika. KS, NB

– “Klātienes nodarbībās paspējam izdarīt daudz vairāk, bet savā ziņā attālinātā procesa pozitīvais aspekts varētu būt – mazāk, nenozīmē sliktāk.” RG

– “Arī mācīties horeogrāfiskos materiālus vajag no ekrāniem, kas pagarina procesu divas trīs reizes, salīdzinot ar klātieni.” MS

– “Laika patēriņš – gan sagatavot uzdevumus (piemeklēt atbilstošu teorētisko materiālu), iztēloties, kuri uzdevumi varētu būt efektīvi dažādās realitātēs; gan Zoom-ā – ļoti maz, ko var izdarīt un uzmanība neturas ilgāk par 2 h; skatīties un lasīt mājas darbus, gatavot video materiālus, tikties konsultācijās ar atsevišķiem cilvēkiem.” IZ

– “Lielāks darba apjoms studentiem un pasniedzējiem, jo video skatīšanās patērēja daudz laika.” KS

AR KĀDĀM GRŪTĪBĀM NĀCĀS SASKARTIES TIEŠSAISTES APMĀCĪBAS PROCESĀ?  VAI IZDEVĀS TĀS PĀRVARĒT?

VEIKSMĪGI PĀRVARĒTAS GRŪTĪBAS

Tehniski izaicinājumi

+ “Skaņa: paralēlas mūzikas un runāšanas problēma – izdevās pārvarēt, cītīgāk papētot Zoom lietotni.” DG

+ “Zoom bombing – izdevās pārvarēt, cītīgāk papētot lietotni.”. DG

+ “Dažkārt sarežģījumus radīja tehnika (jeb nezināšana par to) – katram cits ekipējums vai programma, iesūtīto materiālu nevar redzēt vai tas ir tik smags un lēni lādējas. Pamazām situācija kļuva arvien vieglāka, kā jau ar katru lietu, par kuru rodas zināšanas un prasmes.” IZ

+ “Webex slikta skaņa. To lietojot, izmantojām atsevišķu tumbiņu.” MT

+ “Vienu datoru studijā aprīkojām ar Fish Eye – labāku kopskatu iegūšanai.” MT

+ “Daudzi risinājumi tika izmēģināti, kopā ar bērniem testēti, līdz atradām īsto dažādu rīku kombināciju.” MT

+ Pārrāvumi Zoom darbībā ietekmēja treniņu norisi, bet to varēja atrisināt ar programmas restartēšanu. RDZ, GŠ

Grūtības apvienot pasniegšanu ar mājas dzīvi

+ “Galvenā grūtība man personīgi bija apvienot visus darbus un paralēli vēl pieskatīt pašai savus bērnus mājās. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc nevadīju nodarbības on-line, bet uzdevu darbus uz nedēļu. Lai pati varētu pievērsties darbu labošanai, stundu plānošanai visbiežāk tomēr diennakts tumšajā laikā.” RP

Trūkst komunikācijas neformālā līmenī

+ “Uz nodarbībām pulcējāmies 15 min agrāk. Bērni it kā darīja daudz lieka: rādīja savus kaķus u. tml., bet tādā veidā tika risināts komunikācijas trūkums.” MT

Nepieciešamība pielāgot mācību saturu un metodes

+ “Mainīju programmu, vairāk spēka attīstības un stiepšanās. Galvas stāja, roku stāja, akrobātika jāatliek, jo tur jābūt klāt. Mainīju mērķus, fokusu – vienkāršāku formu, mazāk telpas.” MT

VIETA IZAUGSMEI

Turpināt apgūt tehnoloģijas

– “Daudzi uzdevumi studentiem bija jāfilmē un jāatsūta. Te parādās nepietiekams failu augšupielādes apjoms dažādās platformās, kas pieejamas par brīvu. Problēmas arī ar failu formātu dažādību un nesavietojamību katra personīgajā datorā vai telefonā.” RG 

– “Dažāda līmeņa digitālās prasmes gan pasniedzējiem, gan studentiem rada problēmas.” RG 

– “Mēs šobrīd studiju programmās neesam devuši iespēju tās [tehnoloģijas] apgūt, tāpēc tā īsti arī nevaram pieprasīt augstu tehniskā izpildījuma kvalitāti.” RG

Pretestība attālinātajam mācību formātam

– “Katra nodarbība ir atsevišķa pielāgošanās, joprojām tas notiek, varbūt tagad ar mazāku stresu, toties ar arvien lielāku iekšējo pretestību. Pārvarēt šīs grūtības nesanāks, jo deja no paša sākuma, no pamatiem ir klātesamības process.” MS

– “Stress, atrodoties digitālajā pasaulē: nav iespēja sajust grupu (jo tādas nav), nav atgriezeniskās saites (bieži pat verbāli nav atbildes – daudzos ekrāniņos blenž mēmas sejas bez skaņas) un vēl citas, neizskaidrojamas nianses, kas manī radīja stresu. Domāju, ka izvairījos ienirt digitālās pasaules iespējās, lai sarastu ar to un justos ērti tajā.” IZ

– “Ne visi dejotāji jūtas komfortabli kameras priekšā. To ir iespējams labot, parunājoties ar cilvēku, bet ne visi ir spējīgi.” RDZ

– “Daži vecāki uzskatīja, ka interneta vide nav droša vai ka, tā trenējoties, var satraumēties. Tomēr “atbira” nedaudzi.” MT

Nodarbību plānošana

– “Es tā arī nesapratu, kāds ir vēlamais mācību apjoms. Dažiem bija par maz, dažiem par daudz. Tā kā neesmu blakus, tad arī nevaru izdarīt secinājumus, kurš tiešām pārguris, kurš vienkārši slinko, kurš jau sen visu pabeidzis un garlaikojas. Mēģināju variēt dažādi, piedāvājot dažādus uzdevumus dažādos apjomos.” RP

Nodarbību kvalitāte

– “Neizdevās izlabot kļūdas tādā apmērā, kā tas varētu notikt klātienē.” DG

– “Neizdevās sniegt mācību saturu atbilstoši programmai pilnvērtīgā apmērā.” DG

– “Klātbūtne dod citādu – dzīvāku – uzdevuma attīstību un negaidītus momentus nodarbības gaitā. Izdevās daļēji, bet domāju, ka tas nesasniedz to iespējamo vērtību, kas ir, darbojoties kopā.” RG

Motivācija

– “Motivācija. Ar to, protams, ir jācīnās arī ikdienā, kad studijas notiek klātienē, taču šobrīd, kad esi noslēdzies no ikdienas rutīnas un saņem “atpūtu”, velti laiku sev – savam ķermenim un garīgajam stāvoklim – ir patiesi grūti veltīt laiku studijām.” A

VAI, PATEICOTIES TIEŠSAISTES VIDEI, JUMS RADĀS KĀDAS LĪDZ ŠIM NEBIJUŠAS RADOŠAS IDEJAS VAI METODES DEJAS APGŪŠANAI?

+ “Ir radušās jaunas idejas, piedaloties meistarklasēs. Tagad arī starptautiski ir daudz plašākas iespējas.” RDZ

+ “Uzdevumu “sashēmošana”, lai radītu dažādas iespējas studentiem savstarpējai radošai sadarbībai.” RG

+ “Mums nācās mainīt nolikumu. 2. kursam koledžā bija jātaisa diplomdarbs – 12 min dejas horeogrāfija. Šogad tā bija videodeja. Studenti ļoti labi tika ar to galā. Man kā pasniedzējai bija interesanti vadīt diplomdarbu, un arī pašiem studentiem tas bija kaut kas jauns. Viņi iemācījās ne tikai iestudēt deju, bet arī izveidot video, kas būtu skatāms, ko varētu saprast un varbūt pat pēc tam pārdot, lai reklamētu sevi.” KS

+ “Radās gan metodes, kurās dalījāmies ar deju studentiem, gan interesanti video deju projekti.” EV

+ “Devu studentiem uzdevumu katram atrast savu dzīves ritmu saistībā ar mākslu un profesionalitāti. Tas ir uzdevums Nr. 1 māksliniekam! Ir laime būt īstajā ritmā ar savu asinsriti, acu mirkšķiem, vēju, sauli, dunduriem… Kad to atrod, jāatbild uz jautājumiem: vai tas ir mans ritms? vai to ietekmē slinkums, atkarības…? Rezultātā studenti vienu nedēļu gulēja, otru nedēļu raudāja, trešajā sāka meklēt. Kāds atrada, kāds neatrada. Tas nav ne pozitīvi, ne negatīvi. Ir tā, kā ir.” OŽ 

+ “Pati sāku pijama dance practice un piedāvāju to arī studentiem. Ideja ir sekojoša: mosties no rīta un ej pasaulē. Tas ir pētījums par savu ķermeni, egoisma praktizēšana. Tas arī parāda, ka mākslai ir vieta mūsu pasaulē. Savus video publicēju Facebook profilā, arī studentiem piedāvāju to darīt, daži publicēja Instagram. Rīgas Horeogrāfijas skolā ar pijama dance notika brīnumi: viņi turpina to darīt arī bez uzdevuma! Kad sanāk, rakstu feedback, notiek attīstība.. Tā nav mācīšana, bet aicinājums meklēt sevi, savu ceļu.” OŽ 

#pijamadancepractice day66. “let’s fly-or swim-or fall-or???”. Olga Žitluhina

VAI DEJAS IZGLĪTĪBU VARĒTU ĪSTENOT TIKAI TIEŠSAISTES REŽĪMĀ, KĀPĒC?

“Ir iespējams.” RDZ

“Ārkārtas situācijā – jā.” EV

“Varēt jau varētu.” A

“Nekas nav neiespējams.” KS

“Var, bet nevajag.” GŠ

“Pilnā apmērā noteikti nē!” RG

“Uzskatu, ka nevarētu.” IJ

“Nē.” RP

“Nē.” NB

“Nē!” MT

“Nē, nevarētu.” MS

“Nekādā gadījumā.” DG

“NĒ!” IZ

“Es uzskatu, ka dejas izglītību tiešsaistē iegūt ir iespējams, jo, pievienojot mājasdarbus, izveidojot noteiktu grafiku, mērķi un plānu un sekojot līdzi notiekošajam, ir iespēja, ka dejotājs spēs izdarīt pat vairāk nekā otrs, kas mācījies to pašu klātienē. Būs noteikti trūkumi programmā, bet šādu iespēju izmantotu vairāki cilvēki, kas netiktu uz skolu mācīties.” RDZ 

“Deja savieno cilvēkus kustībā, veidojot enerģiju un emociju apmaiņu. Atrasties šādā atmosfērā un kreatīvajā procesā dzīvajā ir pavisam citādāk, nekā caur ekrānu. Dejot tiešsaistes režīmā, manuprāt, ir tas pats, kas cilvēkiem, kas atrodas attiecībās, tikties tikai  attālināti. It kā ir normāli un labāk nekā nekas, bet pietrūkst iespējas just vienam otru.” GŠ

“Es tiešām negribu radīt domu, ka šādi mācīties būtu labāk. Vai kaut kā glorificēt šo laiku kā ieguvumiem pilnu. Man nav grūti atrast labo, pielāgoties un izmantot to, bet es kategoriski būtu pret šāda veida mācībām. Saskarsme, komunikācija, iepriekš neplānota saruna un iespēja ātri reaģēt uz zālē notiekošo, izmantojot ne tikai mutiskas vai rakstiskas instrukcijas, bet arī reālu klātbūtni, manuprāt, ir visiztrūkstošākais tiešsaistē. Laikmetīgā deja izmanto daudz darba pāros, grupās, fiziski palīdzot cits citam, vērojot sevi un grupas biedrus, iedziļinoties, mācoties sajust telpu un cilvēkus tajā. To nevar iemācīties savā istabā, sēžot Zoom vai Skype. Savukārt, izvēli būt, radīt un dejot vienatnē vai attālināti tiešsaistē katrs savā karjerā vēl vienmēr varēs paspēt izdarīt. Tiešsaiste nav galīgi neizmantojama, šo to apgūt var, izmantot to var, arī izrādes taču notiek utt. Bet dejas izglītību nevar īstenot tikai tiešsaistē.” RP

“[Attālinātās mācībās] ne visi spētu sevi disciplinēt, izaugsme būtu daudz lēnāka. Kā arī ne visiem ir pieejama deju zāle, mājas apstākļos ir grūti, jo arī svarīgs grīdas segums, inventārs. Lai apgūtu deju kolektīva vadītāja amatu, nepieciešams trenēties grupās, apgūt kompozīcijas likumus, kontaktimprovizāciju u. c.” IJ

“Deja ir klātesamība, deja ir enerģijas apmaiņa, deja ir acu kontakti, sajūtas – šo visu tiešsaiste nevar piedāvāt.” MS

“Dzīvais kontakts ir neatsverams.” EV

“Deja tomēr ir dzīvas enerģijas apmaiņa.” NB

“Klātbūtnei jābūt, jo kustība jāpiedzīvo TAGAD un KOPĀ, lai varētu to pilnveidot efektīvi. Kāds etaps ir noderīgs, pilnveidojoties patstāvīgi, bet tas nevar ilgt mūžīgi.” IZ

“Dejotājiem ir nepieciešams kontakts. Un šeit es pat nerunāju par kontaktimprovizāciju, kuras personīgi man mežonīgi pietrūkst. Tiešām mežonīgi.” A

“Tā bija laba pieredze, kam mēs nebijām gatavi. Es sapratu, ka mums tam ir jābūt gataviem. Mums ir laimējies, ka laikmetīgo deju var dejot visur, bet es esmu par to, ka mēs dejojam kopā, maināmies ar enerģijām, tas ir ļoti svarīgi.” (..) “Laikmetīgajā dejā ir ļoti svarīga hands-on, klātbūtne, kontakts ar cilvēkiem, ar telpu, ar apkārtējo vidi. Nekas nav neiespējams, bet, ja es varētu izvēlēties, es izvēlētos pasniegt deju un arī dejot dzīvē, kontaktā ar cilvēkiem…” KS

“Deja ir klātbūtnes un šībrīža māksla. Tur ir svarīgs ne tikai vizuālais aspekts, bet arī savstarpējā sinerģija, būšana vienotā telpā un laikā (bez nobīdes). Ļoti būtiskas ir tās mazās ķermeņa valodas izpausmes, nianses, ko uztveram ar visām savām maņām, kā arī tīri fizioloģisko procesu nemanāmā ietekme! Svarīgi ir darboties grupā un mācīties citam no cita, ne tikai no pasniedzēja! Tā ir arī enerģijas apmaiņa, fiziska darbošanās kopā.

Problemātiski ir arī tas, ka attālināti katram būtu jānodrošina pietiekoši liela un atbilstoša dejas zāle, audio un video tehniskais aprīkojums, lai varētu darboties kvalitatīvi. Arī mazais ekrāns palielina sasprindzinājumu, jo, lai saskatītu, jāfokusē skatiens, kas rada kustībai traucējošu muskuļu sasprindzinājumu un negatīvi ietekmē kustības kvalitāti. Daudz grūtāk ir pamanīt un arī atbilstoši reaģēt, ja kāds no studentiem nevar “pieslēgties” vai ir problēmas ar uzmanības uzturēšanu. Taču tas vairāk būtu attiecināms uz bakalaura studijām (arī pirms augstskolas apmācībā). 

Daudz reālāk izmantot tiešsaistes un tālmācības elementus maģistra līmeņa dejas studiju programmā, jo tad jau cilvēks ir ieguvis un apguvis gan tehnikas, gan kompozīcijas, gan improvizācijas iemaņas, līdz ar to pamats ir ielikts, tāpēc iespējams attīstīties, pētīt un darboties daudz patstāvīgāk.

Tomēr man jāatzīstas, ka personīgi es nejūtos laimīga, strādājot attālināti. Droši vien nebūtu izvēlējusies pasniedzēja darbu, ja nevarētu būt tiešā un ciešā reālā klātbūtnes saskarsmē ar saviem studentiem. Man viņi ir jājūt, ne tikai jāredz!!!” RG

“Vairs nebūs atgriešanās “parastajā ritmā”, bet vienmēr būs izvēle skriet, lidot… Es un cilvēki man apkārt neko negaidām – mēs dzīvojam tagad un nejautājam par nākotni. Manā dejas pasaulē viss ir labi: cilvēki dejo, laiko, komentē, zvana, savienojas. Dejas cilvēki vienmēr atradīs izeju, jo dejotājs pārzina savu ķermeni un ātri adaptējas. Paliek tikai jautājums: kas ir māksla, kur ir tās vieta un vai tai ir vieta mūsdienu pasaulē.” OŽ

Titulbilde: Dmitrija Gaitjukeviča vadīta laikmetīgās dejas stunda Rīgas Horeogrāfijas skolas 1. kursam. Vēro: Rūta Pūce un Olga Žitluhina. Rūtas Pūces ekrānšāviņš