Mūžībā devusies baletdejotāja, dejas pedagoģe un repetitore Palmīra Dzērve (16. 03. 1931.– 05. 12. 2020)

10/12/2020

Viņi ir pēdējie skolotāji no “vecās gvardes”, kuri aiziet mūžībā. ( Eriks Tivums)

Liktenis Palmīrai Dzērvei bija atvēlējis garu un skaistu mūžu. Vairāk nekā 25 gadus viņa bija atdevusi dejas dievietei Terpsihorai, radot spilgtus un atmiņā paliekošus skatuves tēlus Rīgas baletā. Neaizmirstamas bija mākslinieces radītās cēlās, aristokrātiskās karalienes “Gulbju ezerā” un “Apburtajā princesē”, senjora Monteki “Romeo un Džuljetā “, Mirta “Žizelē”, kas izcēlās ar izsmalcinātu dejas manieri un augstu kultūru. Savukārt, pie groteskiem tēliem piepulcējās niknā pamāte “Sprīdītī” un viens no spilgtākajiem mākslinieces pēdējiem skatuves tēliem – skaudrā un mīlošā Oze “Pērā Gintā”. Tomēr sava mūža lielāko daļu Palmīra Dzērve bija atdevusi Rīgas baleta skolai, un tas bijis īpaši cienījams gadu skaits – 50! Var apbrīnot, kā skolotāja visus šos gadus spējusi saglabāt aizrautību un maksimālu pašatdevi. Tam visam pamatā noteikti bijis kara rūdījums un spožas klasiskās dejas zināšanas, kuras iegūtas, 1948. gadā absolvējot Maskavas baleta skolu pie tādiem pedagogiem kā M. Kožuhova, S. Tarasovs, J. Sergijevska u. c. Palmīra Dzērve visu mūžu bija turējusi svētus Marijas Kožuhovas reiz ieaudzinātos principus – iejūtīgu, bet prasīgu un loģisku skološanas stilu. Caur savu Maskavas skolotāju Palmīra Dzērve saistīta ar senu leģendāru personību ķeizariskajā baletā Pēterburgā – Klaudiju Kuļičevsku, kas pati mācījās pie jauniņā Mariusa Petipā, bet kā pedagoģe atstāja spilgtas zīmes Olgas Spesivcevas, Vaclava Ņižinska u. c. daiļradē. Tā ir īpaša pēctecība, pedagoģisko tradīciju pārmantojamība caur skolnieku un skolnieka skolnieku.

Līdz 2004. gadam, ilgāk par pusgadsimtu, Palmīra Dzērve klusu un reizē nepiekāpīgi spodrinājusi Rīgas skolas vārdu, pasniedzot klasisko deju, vēsturiskās dejas un vadot arī audzēkņu praksi Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Visvairāk mīlējusi strādāt ar sākuma un vidus klasēm, kur jutusies vislabāk, kur pedagoga vērīgā acs pamanījusi katru vismazāko kļūdu, katru paviršāku kustību. Sekojis aizrādījums, īss, lietišķs, stingrs, bet kaut kur acu kaktiņos paslēpies smaids un siltums. Pieredzes bagātā skolotāja sagatavojusi ne tikai vairākas izcilas balerīnas, bet arī horeogrāfijas pedagogus. Lielu gandarījumu sagādājis pedagoģiskais darbs Drēzdenes baletskolā, kurā viņa strādājusi no 1978. līdz 1981.gadam. No Drēzdenes baletskolas uz Latviju atvesta šodien plaši pazīstamā Augusta Burnonvila horeogrāfija “Ziedu festivāls Činzano”, kura jau vairākus gadu desmitus ir Rīgas Baleta skolas repertuārā.

Palmīra Dzērve ar Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņiem

Balets – tas ir mazliet tuvāk debesīm – šie kāda rakstnieka teiktie vārdi precīzi raksturo šo skaisto, gaistošo, trauslo un reizē tik vitālo mākslu. Diemžēl šodien nav saglabājušies filmu ieraksti ar Palmīras Dzērves veidotajiem skatuves tēliem, tie glabājas viņas kolēģu un skolnieku sirdīs un atmiņā. Palmīras Dzērves ieguldījumu Latvijas baleta pedagoģijā 2016. gadā novērtēts ar Helēnas Tangijevas-Biznieces balvu.

Šodien mēs sakām lielu paldies skolotājai par viņas mūža ieguldījumu, par neizsīkstošo darba sparu, zināšanām, mīlestību un sapratni. Palmīras Dzērves pēdējā atdusas vieta ir Rīgā 1. Meža kapos.

Gunta Bāliņa