Annija Belogrudova

Daļa pasaules kārtības ir apstājusies, daļa izmainījusies, bet daļa – gaida. Arī dejas nonākšana tālāk par savas personīgās telpas robežām (cerams, tikai pagaidām) ir apstādināta. Sabiedrībā redzamākais pārceltais dejas nozares notikums, ja neskaita vairākas Latvijas Nacionālās operas un baleta atceltās izrādes, ir “XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki”, bet arī citi dejas plāni ir atcelti, pārcelti vai ir gaidīšanas pozīcijā. Tā, piemēram, no lielākajiem nevalstiskā sektora dejas notikumiem jāmin Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Riga/ON”, kas piedāvā plašu laikmetīgās dejas meistarklašu programmu gan profesionāļiem, gan bērniem un jauniešiem. Plānotie notikumi pārcelti uz nākamo gadu. Savukārt ikgadējie laikmetīgās dejas festivāli “Vides deja” un “Laiks dejot” vēl gaida, kā situācija virzīsies, un cer šogad tomēr satikties ar skatītājiem un notikt. Gaidām visi kopā. Mājās, protams.

Šonedēļ, vēl pēc vecā laika, gandrīz visas nedēļas garumā bija jānotiek arī festivāla “Dejas diena 2020” aktivitātēm. Arī tās notiks vēlāk. Tas gan nemaina faktu, ka 29. aprīlis joprojām ir oficiālais Starptautiskās Dejas dienas datums un, neatkarīgi no apstākļiem, pašorganizēti savās mājās, pļavā, mežā un citur (ar distancīti, protams) deja gan jau būs un ir pat vēlama.

Mazliet vēstures. Datums oficiāli pasludināts par Starptautisko Dejas dienu (International Dance Day) 1982. gadā ar Starptautiskā teātra institūta Starptautiskās Dejas komitejas lēmumu (International Dance Committee of ITI). Dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dejai un tās dažādajām izpausmes formām visā pasaulē, vēstīt par ikvienas dejas izpausmes vērtību, sniegt iespēju un atbalstu dejas kopienām prezentēt savus darbus plašākai sabiedrībai, izbaudīt deju dejas pēc un dalīties dejotpriekā ar citiem. Dejas dienas svinības ir atvērtas ikvienam un to svinēt ļauts pēc saviem ieskatiem, arī organizējot savus Dejas dienas notikumus. Latvijā kopš 2006. gada ar Horeogrāfu asociācijas starpniecību tiek organizēts festivāls “Dejas diena”, kurā ikviens aicināts “brīvi un par brīvu dejot, radīt un skatīt deju”.  

Kopš 1982. gada Starptautiskais Teātra institūts turpina tradīciju katru gadu uzrunāt kādu no pasaules dejas profesionāļiem uzrakstīt Starptautiskās Dejas dienas ziņojumu, kas adresēts visai pasaulei. (Organizācija gan norūpējusies vēstī, ka nesen esot uzradusies vēl kāda ārvalstu organizācija, kas mēģina plūkt oficiālās Dejas dienas izcelsmes laurus, tomēr dokumentāri esot pierādāms, ka īstās Starptautiskās Dejas dienas pirmsākumi meklējami Starptautiskā teātra institūta paspārnē. Uzmanāmies no viltus ziņām!) Ar ikvienu rakstīto vēstuli, kas nu jau kļuvušas arī par vēsturiskām liecībām, ir iespējams iepazīties organizācijas mājaslapā. Starptautiskā Dejas komiteja aicina ikvienu valsti tulkot ikgadējo ziņojumu savas valsts valodā un brīvi ar to dalīties. 

Tā nu, gaidot pašmāju organizēto notikumu “Dejas diena 2020”, ar Latvijas Dejas informācijas centra starpniecību ir iztulkota šī gada oficiālā vēstule, ko rakstījis dejotājs, horeogrāfs ar plašu starptautisko pieredzi, aktieris un dejas skolotājs Gregorijs Vujani Makoma (Gregory Vuyani Maqoma) no Dienvidāfrikas. 

Lai šīs vēstules tulkojums ir kā Latvijas Dejas informācijas centra un Dance.lv žurnāla apsveikuma kartīte ikvienam, kam deja tuva sirdij. Sveiciens Starptautiskajā Dejas dienā!

“Nesen kādas intervijas laikā nācās aizdomāties, ko man nozīmē deja?Atbildot es atskatījos savā pieredzē un secināju, ka viss mans noietais ceļš dejā ir bijis ar mērķi, un katra diena piedāvā stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Tieši caur deju es mēģinu piešķirt pasaulei jēgu.

Laikā, kuru es raksturoju kā posthumānu laikmetu, mēs izdzīvojam neiedomājamas traģēdijas. Vairāk nekā jebkad mums jādejo ar mērķi atgādināt pasaulei, ka cilvēcīgums joprojām pastāv. Mērķim un empātijai ir jāuzvar pār gadiem ilgu, nenoliedzamu izšķīšanu virtuālajā vidē, kas veicinājusi vispasaules posta atbrīvošanu. Mērķim un empātijai jāuzvar pār skumju pārņemto pasauli un skarbo realitāti, kas turpina pārmākt tos, kas sastopas ar nāvi, noraidījumu un nabadzību. Mūsu dejai vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams sniegt spēcīgu vēstījumu pasaules līderiem un tiem, kam uzticēta cilvēkiem nepieciešamo apstākļu aizsargāšana un uzlabošana, par to, ka esam nevaldāmu domātāju armija un mūsu mērķis soli pa solim tiecas pretī pasaules izmainīšanai. Deja ir brīvība un caur šo atrasto brīvību mums ir jāatbrīvo citi no ieslodzījuma, ar ko tie sastopas dažādos pasaules nostūros. Deja nav politiska, bet tāda kļūst, jo tās dabā ir vienot cilvēkus. Tāpēc tā reaģē uz apstākļiem, mēģinot atjaunot cilvēces godu.

Kad mūsu ķermeņi dejo, kūleņojot telpā un sapinoties citam ar citu, mēs kļūstam par kustības spēku, kas caurvij sirdis, sasniedz dvēseles un nodrošina tik ļoti nepieciešamo dziedināšanu. Šādi mērķis pārvēršas neuzvaramā, neatdalāmā daudzgalvainā pūķī – vienotā dejā. Viss, kas mums šobrīd nepieciešams, ir dejot vēl vairāk!”