Lustes ārprāts un pirmatnējais dejas prieks: Baltica 2012

19/07/2012

DANCEPUNKC: Kāpēc laikmetīgajai dejai veltītā vietnē recenzija par festivāla “Baltica 2012” deju koncertu? Ironizējot – lai parādītu, cik daudzveidīga ir dejas māksla. Vēl ironizējot – pašreklāmas nolūkos, jo, kas zina, varbūt nu mūs atvērs arī tautas dejas cienītāji. Mazāk ironizējot – deja ir viena, un DANCEPUNKC jau no sākuma solījās redzēt un domāt plašāk. Pavisam nopietni – tautas dejai (tai, kas “īstā” tautas deja) ir daudz vairāk kopīga ar laikmetīgo deju nekā skatuviskajai tautas dejai. Te daudz mazāk sastinguma, daudz vairāk patiesības, savā ziņā arī līdzīga iedziļināšanās pirmsākumos (cilvēka izpausmes caur kustību pirmsākumos), daudz līdzdalības, uz ko, lai arī citos veidos, tomēr pretendē gan laikmetīgā deja, gan tautas deja. Un vēl – ir vasara, un tas ir vislabākais laiks “lustes ārprātam” un “dejas pirmatnējam priekam” – bez atbildības un pārdotajām biļetēm. Jā, un vēl pāris pedagoģiski izteikumi: pirmkārt, lustes un prieka klātbūtne nav kaitīga un ir pat ļoti vēlama arī laikmetīgajai dejai; otrkārt, lai arī ir dzirdētas dažas ieceres, bijuši kādi mēģinājumi, tomēr laikmetīgā deja vēl var smelt un smelt, meklēt un meklēt dažādu veidu iedvesmas mūsu tautas gara mantās.

DEJA VS BALTICA!

Ernests Spīčs*

Beidzot, TAS ir noticis! Nu jāzvana visi baznīcu zvani un jātaurē auto taures! Deja pēc 25 gadus ilgas cīņas Latvijā kļuvusi par pilntiesīgu Folkloras festivāla “Baltica” dalībnieci. Katrs vērīgs skatītājs būs pamanījis, ka kopš 1988. gada līdz šim laikam, latviešu folkloras dejai šajā festivālā bija stipri samazināta loma. Festivāla rīkotāji aprobežojās tikai ar dejas klātbūtni sadancošanās reizēs pēc koncertiem, bet skatuves priekšnesumos drīkstēja dejot tikai ārvalstu folkloras kopas. Tādēļ viss dejotāju spars lauzās ārā nakts dančos, kas tādējādi kļuva par vienu no piepildītākajiem un gaidītākajiem notikumiem ik pēc 3 gadiem, kad “Baltica” ieradās Latvijā. Tikai viens izņēmums bija 2003. gadā, kad bija iespēja Doma laukumā iecerēto sadancošanu pārveidot par Folkloras dejas koncertu.

Dandari dejo dimdēdami

Deju Folkloras koncertu RLB Lielajā zālē sāka LU Deju folkloras kopa “Dandari”. Patiešām biju lepns par “Dandariem”, jo viņi teicami tika galā ar uzticēto visgrūtāko un nepateicīgāko lomu – koncerta iesākumu. “Dandari” parādīja sevi kā lielu un spēcīgu ansambli ar teicami nostrādātu dejas disciplīnu – orientētu uz panākumu gūšanu kopdarbībā. Noskaņojums bija pacilājošs un skatītāju sejas sāka priekā starot. Es nopriecājos, ka “Dandari” ir sen neredzētā teicamā formā un gaidīju to, ko tikai no dandariem varētu sagaidīt – spilgtu individuālā un kopīgā varēšanā balstītu neviltotu dejas prieku, to, ko komponists un tautas mūzikas un dejas zinātājs Em. Melngailis nosauca par “lustes ārprātu”, bet latviešu dejas pētnieks H. Sūna par “pirmatnējo dejas prieku”. Prieks bija! Tas bija kopīgs, kolektīvs un nedaudz ieturēts prieks. Protams, skatītāji sirsnīgi aplaudēja – koncerta sākums bija gandrīz vai teicams.

Tālāk gaidīju kādu odziņu, rozīnīti, pipariņu – kādu garšvielu, kas nepieciešama katrā labā koncertā un ir tik raksturīga folklorai un īpaši tautas dejai, kur katra dejotāja individuālā dejas māka, savienojumā ar neuzspēlētu dejas prieku ceļ skatītāja dvēseli debesīs un liek kājām dīžāties. Un sagaidīju no negaidītās puses…

Amerikāņu trapinātāji

Īstu prieka sprādzienu sarīkoja “Kripļugravas trapinātāji” (Creeple Creek Cloggers) no ASV. Viņi, pārsvarā vecākā gadagājuma dejotāji, dejoja dzīvespriecīgi un galvenais – ļoti atvērti. Dejas māka, salīdzinot ar mūsējiem, vismaz vienu pakāpi zemāka. Tajā pašā laikā pirmatnējais dejas prieks valdīja jau no pirmās takts. Skatītāji, amerikāņu dejotāju izraisītā prieka pārpilni, sita plaukstas no vietas visas piecas ar pusi minūtes, kamēr dejotāji paši dejoja un aicināja citus pievienoties. Protams, amerikāņu dejas ir ļoti vienkāršas un skatītājiem maz saistošas, jo tur nav tādas akrobātikas, kā piemēram norvēģu puišu sacensību dejās vai izveicības un dinamikas kā latgaliešu polkās.. Skatītāju spriedze un dejotāju uzrāviens tiek panākts ar pēdu izsitieniem jeb trapināšanu (angl. clogging). Šis dejas paņēmiens, starp citu, ir labi pazīstams arī Latvijā, par ko liecina bagātīgie sinonīmi (latviski – tripiņš un Tripiņpolka Vidzemē, klabināšana un Klabdancis Kurzemē, bet Latgalē – trapyns, trapynošana). Pēc amerikāņu priekšnesuma likās, ka nekas labāks vairs nevar būt.

Valkā un Jelgavā vissmalkākie dejotāji

Savu deju niansētās izjūtu gammās piedāvāja divas kopas – Jelgavas “Dimzēns” un Valkas “Sudmaliņas”. “Dimzēna” vīru negaidīti niansētā dejošana bija jauna un neparasta parādība starp folkloras kopām, jo jāuzsver, ka viņi nespecializējas folkloras dejā, bet to kopj vienlīdz ar citiem folkloras žanriem. Manu visaugstāko vērtējumu šajā festivālā un “Balticas” dejas izpausmēs kopumā ieguva Valkas “Sudmaliņu” dejotāji. Viņu priekšnesums veiksmīgi atšķīrās no visu pārējo dejotāju snieguma ar teicamām niansēm un daudzveidīgu noskaņu veiksmīgu salikumu.

Latgaliešu suseklis

Deju folkloras koncerts beidzās ar kopīgu deju – koncerta idejas autors Ilmārs Pumpurs sāka griezt “Dandaru” slaveno Viļānu susekli. Drīz vien dejas grīdu piepildīja koncerta dalībnieki. Arī pa kādam skatītājam tika ierauts susekļa virpulī. Kāpēc tik maz? Iespējams, ka tāda bija koncerta iecere. Tomēr, ja koncerta beigās būtu paredzēta kopīga dancošana, ar to kompensējot skatītāju vairāk nekā divas stundas atsēdētos dibenus, tad dancotāji būtu festivāla dalībnieki un daži uzticamākie “Balticas” apmeklētāji, kuri brauc uz šiem mūsu svētkiem, lai izbaudīto vienreizējo un neatkārtojamo gaisotni, kāda piemīt tikai “Balticai” savienojumā ar tautas deju. Nākošreiz aiciniet un dejojiet drošāk! Mēs visi gaidām pirmatnējo dejas prieku un lustes ārprātu!

* horeogrāfs, tautas dejas pētnieks.

Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.
  • 23/07/2012
    Eduards Cers
    -
    eduards.cers@inbox.lv

    Vēljoprojām uzskatu, ka deja Baltica ir kā volejbolists futbola laukumā, jo tā ir par maz! Šogad Balticu skatījos no malas, nevis piedalījos ar folkloras kopu un sapratu, ka skatītājiem/dejot gribētājiem šī prieka ir maz. Visās Balticas dienās publiski tika izziņots viens danču vakars? Vai tad Baltica nav radīta, lai visi gribētāji varētu baudīt folkloru? Vai tad mums ir jālavās folkloras kopu naktsmītnēs, lai uzdejotu?
    Manuprāt, labums bija par maz!

    • 25/07/2012
      Ernests
      -
      dejo@sveiks.lv

      Jā, patiešām tā ir, kā tu saki. Danču vakari šajā Baltikā bija domātas pašiem dalībniekiem. Izņemot to vienu Mazajā gildē, kas notika vienlaikus ar svinīgu Baltikas koncertu Lielajā ģildē. Varbūt vēl var pieskaitīt Vērmanes dārzā notiekošos dančus. Šie pasākumi beidzās 23.00 un cauri. Nakts dančiem ir pavisam cita burvība.

      Tomēr dejas draugi vienmēr atrod veidu, kā iekļūt Nakts dančos. Man arī sanāca tā, ka devos pusnakts melnumā uz kādas skolas laukumu Deglava ielā. Jutos tā, it kā darītu kaut ko nelegālu, jo ieraudzīju, ka apkārt klīst tumši stāvi, piebrauc automašīnas un skan klusinātas balsis. Gluži, kā 1905. gada revolucionāru nelegālajā sapulcē Grīziņkalnā. Tikai, kad laiciņu apkārt klīduši, cilvēki sapulcējās pie vienīgā laternu staba, aizauguša sporta laukuma stūrī pazinu, ka tie ir Baltikas dalībnieki. Tās reizes, kad Nakts danču pasākumi notika Doma laukumā vai citur pilsētas centrā bija vieglāk atrodami un pievilka daudz dejotgribētāju, kas nemaz nebija Baltikas dalībnieki.

      Te rīkotājiem, kas atbild par svētku programmu un publicitāti, būtu vairāk jāpārdomā kā informēt skatītāju, lai viņi saprastu – vai ir aicināti uz Baltikas koncertiem un Nakts dančiem.

    • 25/07/2012
      Oskars
      -
      robkodis@gmail.com

      Esmu piedalījies pēdējās 3 balticās, un šoreiz par dančiem bija domāts visvairāk – ja pirms 6 gadiem nakts danči vispār nebija nekur ieplānoti, tad pirms 3 gadiem jau bija ieplānoti, bet pirmajā vietā – augstkolas Turības pagalmā nebija saskaņots ar policiju un no turienes mūs padzina, bet pēc tam izdevās atrast jauku vietu pāri ielai, kur bija mūzikas skola ar dalībnieku naktsmītnēm, un tur danči jauki noritēja visu nakti.
      Šogad nakts danči bija oficiāli plānoti un pat saskaņoti ar policiju utt. BET – pirmajā vakarā skaļas apskaņošanas dēļ viss izklausījās pēc diskotēkas, kā rezultātā kaimiņi sūdzējās un nākamos vakarus tie notika smacīgā sporta zālē līdz 3 naktī un tas bija par maz, neradās piepildījuma sajūtas. Un vispār radās sajūta, ka Balticas organizētājiem ļoti maz interesē Balticas dalībnieki.

      • 25/07/2012
        Ernests
        -
        dejo@sveiks.lv

        Manuprāt skaistākie Baltikas Nakts danči bija 2000. gadā Dainu kalnā. Tad dejojām Garo danci noslēģumā ar lāpām. Tas bija neaizmirstami.
        Te video no 2000. gada dančiem:
        Šis bija Turaidā, Dainu kalnā
        http://blip.tv/folklore-show/latvian-folk-dance-padospaini-baltica-2000-3390002
        Šis bija Raunā, estrādē

        Pirms 6 gadiem Nakts danči bija festivāla noslēgumā Kuldīgā. Es tos veidoju un vadīju. Vietējie kuldīdznieki nāca lieliem pulkiem skatīties un brīnīties. Nedaudzi arī piedalījās.

        Pēc tam vairs neesmu aicināts.Nojaušu pat kāpēc 😉

        Te ir video adrese no tās reizes Kuldīgā:
        http://blip.tv/folklore-show/ragana-dance-baltica-2006-4517642

      • 25/07/2012
        Eduards Cers
        -
        eduards.cers@inbox.lv

        Ne tikai dalībnieki maz interesē, bet skatītāji arī, jo ar mārketingu šoreiz bija problēmas.

        • 25/07/2012
          Ernests
          -
          dejo@sveiks.lv

          Piekrītu! Nez kāpēc baidās piedāvāt Baltiku kā produktu, bet šis festivāls ir taču lielisks etnoprodukts, kas visvairāk derīģs tiešī pašiem tautiešiem/

          Marketings taču nav nekāds briesmīgs zvērs, bet ir tā pati labi latvieša ausij saprotamā tirgvedība, kas folkloristiem, kas studējuši precību (no vārda prece)un vedību (no vārda vest) rituālus būtu uztverams viegli un saprotami. Tā vietā ir tik nesaprotama komunikācija ( neskaidra vēsts, ziņa, reta saskarsme, neinformēšana u.c.) un visādas citādas kļūdas, kas samazina interesi un rezultātā – pustukšas zāles.

  • 22/07/2012
    zane
    -
    zaniite014@inbox.lv

    Jā Ernestiņ bija arī tāds gadījums ,hihi:)

  • 22/07/2012
    Renāte
    -
    renate64@inbox.lv

    Tas ir ļoti labi, ka deja ir atzīta kā neatkarīga vienība festivāla “Baltica” ietvaros. Skatoties ierakstus, kājas cilājās un gribējās diet līdzi. Ritms un azarts ir spēcīga arguments, lai ļautos dejai. Žēl, ka pati klātienē nevarēju piedalīties. Ticu, ka tad no visas sirds būtu lēkusi līdzi. Paldies visiem tiem, kas aizrautīgi cīnījās par dejas likteni šajā festivālā.
    Mazu akmentiņu gribu iemest dārziņā, bet ne no ļauna prāta, bet tādēļ, lai ir, kur tiekties. Visiem folkloras dejas mīļotājiem būtu jāpadomā par to, ko vilkt mugurā, kājās un īpaši, meitām, kā sakārtot matus, ko likt galvā. Man nelikās pievilcīgi plīvojošie mati, neatbilstošie apavi un galvas rotasun. Neņemiet ļaunā manu nelielo kritiku, jo viss pārējais bija izcils: gan organizācija, gan prezentācija, gan plašums un vēriens. Man īapši patika “Deviņvīru…” pasākums. Neko tādu nebiju redzējusi. Forši.
    Novēlu turpināt augt un pilnveidoties, iet vairāk tautā, piepildīt dažādus pasākumus ar savu klātbūtni.

  • 21/07/2012
    Ernests
    -
    dejo@sveiks.lv

    Paškritika!

    Kā autoram man jāpiebilst, ka šajā rakstā, apjoma ierobežotības dēļ, nav plašāk analizēti Vainadziņa un Dimzēna priekšnesumi un pavisam nav pieminēts, ko deju folkloras koncertā darīja tautisko deju kopa Jurs un kapela Maskačkas spēlmaņi, kas it kā nav tradicionālo deju kopēji.

    Nav arī aprakstīts pieredzes bagātās dejas skolotājas Valentīnas Mičules devums, kuras radošo attieksmi koncertā demonstrēja Atašienes Vīraksne un Upītes novada folkloras kopēja un dzejnieka Antona Slišāna deju folkloras vākums, kuru aktualizē Upītes jauniešu kopa, kuru vada Antona dēls Andris.

    Priecājos par komentāriem un ceru, ka dejas žurnāla vadība dos iespēju turpināt tēmu un aprakstīt arī citu koncerta dalībnieku veiksmes 😉

  • 19/07/2012
    Skaidra Smeltere
    -
    skaiudra.smeltere@inbox.lv

    Paldies visiem,kas atsaucas par deju koncertu LB, Baltika – 2012.
    Te bija jutams tas, ka vienmer ljoti priecajamies par arzemju kopu sniegumu, un ta iisti nemaz nezinam kadam jabuut latviesu dejam. Jo vienkarsi to nezinam.Saja koncerta bija iespeja redzaet un dzirdet visu Latvijas novadu koppu sniegumu, un liidz ar to, redzxet, kada ir latviesu tautas deja sodien.Taada vienreizeja iespeja 25 gados beidzot!!!!!!
    Zel, ka citi to nesaprot, kads darbs ir ieguldiits, lai paradiitu to, kas bija redzams un dzirdams saja sarikojuma. Tas ir daudzu gadu darbs, kur ir kraats pa druskai, pa graudinjam,kamer izveidojas koprezultats.
    Paldies Dandariem unn Ernestam Spiicam par ideju iedziivinat muusu tautas deju, kas beidzot ir vainagojusies panakumiem.
    Tas bija jo kosi redzams saja koncerta.
    So koncertu vajadzetu producet vel un vel, visos veidos, lai jo vairsk cilveku uzzina un ierauga skaisto latviesu tautas deju.
    Esmu lepna un gandarita par to!

    Skaidra

  • 19/07/2012
    fjiena
    -
    fiasko@inbox.lv

    Sudmaliņas ar saviem mazajiem baltajiem mutautiņiem? Īj… Nebija feini, un mūzika vismaz neprofesionāļa ausij bija samocīta spēlēta.

    • 19/07/2012
      Ernests
      -
      dejo@sveiks.lv

      Saprotu…nepatīk tev tās Sudmaliņas 😉

      Kas patika labāk?

  • 19/07/2012
    Taņa
    -
    tanja.gvozdeva@gmail.com

    Piekrītu – folkloras festivāls bez “lustes ārprāta” un “pirmatnējā dejas prieka” nav nekāds festivāls 🙂 No manas pieredzes – tā sagadījās, ka Baltikas 2012 laikā strādāju apmaiņas projektā ar Nīderlandes jauniešiem. Projekta laiks bija apstiprināts jau iepriekšējā gada rudenī, neko mainīt vairs nevarēja – biju sabēdājusies, jo zināju cik mūsdienu ārvalstu jauniešiem folkora pārsvarā liekas garlaicīga un manas iespējas izbaudīt festivālu būs niecīgas … Viss mainījās, kad aizvedām viņus uz dančiem Mazajā ģildē !!! vizuāli tik aizrautīgi neviltotais dejas prieks tā apbūra “modernos” jauniešus! 🙂 Arī interjers – danči pilī … Nīderlandieši dancoja līdz ne sliktāk kā mūsējie 🙂 un tā – viss atlikušais apmaiņas projekta laiks bija kā “saindēts” ar danču prieku. Nīderlandieši pat solīja kā nākošgad brauks uz to pilsētu kurā atkal notiks Baltika 2013 …
    Beidzās viss tā, ka kopā realizējām īsu LipDup filmu, kurā latviešu un nīderlandes jaunieši kopā lec “Cūkas driķos”, tikpat aizraujošu kā dancis! : http://www.youtube.com/watch?v=H4jvKhBkJYs
    Žēl ka nākamajā danču pasākumā Vērmanes dārzā muzikanti atteicās nīderlandiešiem atkārtoti nospēlēt “Cūkas driķos” … ko darīt … ja nevar tad nevar …

    • 19/07/2012
      Ernests
      -
      dejo@sveiks.lv

      Noskatījos jūsu lipdubu…Ļoti rosinošs…man arī sagribēs tādu uztaisīt 🙂

      Par tiem muzikantiem gan nebēdājies. Man šķiet, jums bija komunikācijas problēma. Muzikanti taču tikai uzsita sev cenu– cerēja ka būs kāds Holandes siera ritulis vai alus kauss 😉

  • 19/07/2012
    fjiena
    -
    fiasko@inbox.lv

    Man, savukārt, tieši Sudmaliņu deja likās vissamākslotākā un pārteatralizētā…

    • 19/07/2012
      Ernests
      -
      dejo@sveiks.lv

      Paldies par atšķirīgu viedokli! Katrā ziņā vēlreiz un piekasīgāk noskatīšos valceēniešu priekšnesumu.

      Starp citu, interesanti, ka Valkas Sudmaliņas, tāpat kā visas citas deju kopjošas kopas savā darbībā, ir dialogā ar Dandariem, jo tieši Dandari bija pirmais paraugs kā jādejo folkloras deja. Arī šajā koncertā gan valcēnieši, gan Dimzēns, gan citas kopas citēja Dandarus – valcēnieši tīri un bez uzspēles nodejoja Bulamuski, bet jelgavnieki – Balabasku.

  • 19/07/2012
    Zane
    -
    zaniite014@inbox.lv

    Taisnība Ernesta teiktajam,pati “Baltica” piedalos kopš bērna kājas un atceros kad mūsu f/k pasniedzēja arī vienmēr uzsvēra kad dejas būs pēcāk,pēc svinīgās daļas,tad nu mums visiem bērniem tas bija gaidītākais notikums,vienu gadu,mēs pat aizlavijāmies no f/k nakts stundā uz dančiem kas notika blakus pilsētā no rīta par mata tiesu paspēdamas uz autobusu,protams kopai bija nojauta kad naktī neesam bijušas gultās, bet danči tas bija ko vērts! Tāpēc arī man ir neizsakāms prieks kad BEIDZOT deja ir sadzirdēta!

    • 19/07/2012
      Inta
      -
      inta@dance.lv

      Lai kāda deja tā nebūtu, lai kur pasaulē ar cilvēkiem nerunātu, vienmēr vislielākā rūpe ir par to, ka dejai ir atvēlēta otrā, trešā, piektā plāna loma. Priekšplānā ēteriskā mūzika, nesvīstošās gleznas pie sienām, skaistais runātais vārds. Cilvēka ķermenis, kurā esam ik dzīves sekundi, tiek stumts pa kaktiem. Nu vismaz pasaulē, ko saucam par Rietumu pasauli, par civilizēto pasauli, par to pasauli, kura pamazām izmirst. Tāpēc katru reizi no jauna prieks par – BEIDZOT deja ir sadzirdēta, pamanīta, sajusta, sagaršota, izdejota! Lai mums visiem pietiek švunkas turēt dejas kanti un turēt taisni katram pašam savu rumpi!

    • 19/07/2012
      Ernests
      -
      dejo@sveiks.lv

      Vai tas bija 2006. gada Baltikas nakts dančos Kuldīgā, kad skrējāt uz pēdējo atobusu?

  • 19/07/2012
    Ieva
    -
    ieva.91@inbox.lv

    Daudz spēka un radošuma.Tā tik turpināt!!!

    • 19/07/2012
      Ernests
      -
      dejo@sveiks.lv

      Paldies par laba vēlējumiem!

      Varu pačukstēt, ka ir jaukas idejas, kā tradicionālo jeb folkloras deju aktualizēt, lai tā pieejama gan danču klubos un folkloras festivālos, kā jau tas notiek, gan arī citos interesantos formātos par kuriem vēl pāragri skaļi runāt.