Svētdien, 15. septembrī, ar Ludviga Minkusa baleta „Bajadēra” iestudējumu jubileju svinēs Latvijas Nacionālā baleta prīma Jūlija Gurviča.

Jubileja – tie ir svētki, tas ir prieks par padarīto darbu, par devumu, kas aizkustinājis cilvēku sirdis. Bet reizē tās ir arī skumjas, jo noslēdzies zināms radošs posms, jubileja ir atskatīšanās uz paveikto, un ieskats nākotnē. Un ir labi,  ja visapkārt jūtams skatītāju siltums, cieņa, mīlestība un patiess paldies par skaistajiem skatuves tēliem.

Deja – tā ir Jūlijas Gurvičas stihija. Gadiem līdzi traukušies neskaitāmi dejā radīti tēli. Vispirms tā ir Žizele – patiesi un emocionāli izdzīvots tēls, kad tās neprātā ienāk apgaismība, aptverot īstenību. Žizele, kura spēj nostāties pretī villu iznīcinošajai varai un cīnīties par savu mīlestību. Odetā – Odīlijā redzamas divas pretējas tēla izpausmes. No maigas, trauslas noslēpumainības līdz kaislību un kārdinājuma piepildījumam. Uzlūkojot viņas Auroru un Florīnu „Apburtā princesē” Mariju „Riekstkodī”, Meiteni „Rozes garā”, Silfīdu „Silfīdā”, var redzēt, cik filigrāni noslīpētas pozas un kustības. Vieglums un humora dzirksts jūtams Katarinā „Spītnieces savaldīšana”, Titānijā „Sapnis vasaras naktī” un klasiskajā dejotājā „Gaišajā strautā”. Pretstats šiem tēliem ir Šekspīra Džuljeta „Romeo un Džuljetā”, Šoderlo de Laklo Turvelas kundze „Bīstamajos sakaros”, Puškina Marija „Bahčisarajas strūklakā”, Nikija „Bajadērā” un Tolstoja Anna „Annā Karēņinā”. Citādā tonalitātē, asi un ekspresīvi traktēta viņas Karmena – izaicinoša, lepna, neatkarīga, brīvību mīloša. Lomu galerijai jāpievieno arī Kitrija „Donā Kihotā” ar spožiem 32 dubultajiem fuettē un Medora „Korsārā”. No Žizeles līdz Karmenai un vēl desmitiem skaistu lomu, par kurām saņemts augsts vērtējums – LTDS „Spēlmaņu nakts” balva „Labākā dejotāja” (1994), Aldara Gada balva (2000), Lielā mūzikas balva (2002), H. Tangijevas-Birznieces balva (2005), LNO patrona AS „Latvijas Gāze” Gada balva (2010), „Spēlmaņu nakts” balva kā gada baleta māksliniecei par Auroras lomu baletā „Apburtā princese” (2010). Jūsmīgi vārdi teikti ne vien mājās, bet daudzās pasaules valstīs: Francijā, Itālijā, Izraēlā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Portugālē, Skotijā, Somijā, Vācijā.

Savulaik Dita Eglīte rakstīja: …tikai Jūlijai Gurvičai piemīt dabas dots auguma vieglums, gaisīgs lēciens, kustību trauslums, perfekta klasiskās formas izjūta, gadu laikā noslīpēta skatuviskā atbrīvotība, un, vērojot viņas deju, netraucē pat acīmredzamā balerīnas koncentrēšanās sarežģītākajās kustību partitūras virāžās. Drīzāk šīs epizodes ar vēl lielāku cieņu ļauj novērtēt balerīnas nopietno attieksmi pret savu profesiju. Viegls palēciens, zibenīgs pagrieziens, eleganta pēdas fiksācija, nejauša saspēle ar skatuves kostīmu… Jūlija Gurviča šobrīd labi apzinās savu spēku un pilnbriedu, netaupa sevi un strādā ar maksimālu atdevi…

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Gunta Bāliņa