Baiba Ķestere

2023. gada 3. jūlijā XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos latviešu skatuviskās dejas lielkoncertā “Balts” “Arēnā Rīga” roku rokā dzīvos trīs māsas – deja, mūzika un glezna. Plānots, ka koncertā piedalīsies apmēram 3000 dejotāju. Aizgājušā gada 13. oktobrī VEF Kultūras pilī notika koncerta “Balts” repertuāra prezentācijas pasākums. Dejotāji izdejoja 18 horeogrāfu 18 jaunradītas dejas, kas atklāj latvieša būtību un iezīmē koncerta tematiskās daļas – “Zeme”, “Darbs”, “Dzīvošana”, “Bērnība”, “Tīrradnis” un “Daba”. Par to, kā radusies lielkoncerta “Balts” koncepcija un kā turpina realizēties iecerētais, stāsta koncerta mākslinieciskā vadītāja un Deju svētku virsvadītāja Dace Adviljone. 

“Balts. Balts audekls, uz kura 18 gleznotāji – deju gleznu radītāji – rāda savu īpašo gleznu.  Lieliem triepieniem veidotu vai sīki izcakotu, tomēr emocionālu – radīšanas procesā izdzīvotu savu redzējumu par doto uzdevumu, kuru dziļi iespaidojusi šī laika pasaules situācija. Tas ir īpašs šībrīža redzējums un sajūtas, jo darbi no baltas lapas – no idejas līdz skatuvei – tapuši nepilna gada laikā. Dejas dodas pie sava dejotāja un skatītāja!” Dace Adviljone teic. Dejas jau šobrīd aktīvi apgūst jauniešu deju kolektīvi A un B kvalitātes grupās, kā arī vidējās paaudzes deju kolektīvi. Šos kolektīvus deju lielkoncertam “Balts” izvirzīja dejas ekspertu komisija pēc metodisko semināru noskatīšanās visā Latvijā 2022. gada pavasarī. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem tradicionālās repertuāra pārbaudes skates pēc pandēmijas tika aizstātas ar metodiskajiem semināriem. Lielkoncertos, kas tiek veidoti papildus deju lieluzvedumiem Daugavas stadionā, tradicionāli piedalās labākie deju kolektīvi savās kvalitātes grupās. Tie ir kolektīvi, kas apgūst dejas papildus jau noteiktajam obligātajam repertuāram un spēj tās pasniegt augstā mākslinieciskajā līmenī.

Atklājot, kā radusies ideja atdzīvināt gleznas dejā, Dace Adviljone vispirms min nejauši noskatītu īsfilmu. Tajā uz Rīgas namu sienām atdzimuši seni, padzisuši uzraksti. Par iedvesmu kalpojušas arī gleznotājas Maijas Tabakas gleznas ar dejas pozās sastingušiem dejotājiem. “Tāpēc “atdzimst” vai “atdzīvojas” ir īstie vārdi, kas ir idejas pamatā.” Vēlāk, “iedziļinoties šajā tēmā un meklējot, skatoties latviešu gleznotāju darbus, sapratām, cik daudz mākslinieku ir smēlušies tēmas latviešu tautas dejā un dejotājos”, stāsta Dace Adviljone. Tā radies pamats koncepcijai – ja gleznotājs var iedvesmoties no dejas, kā būtu, ka horeogrāfs radītu deju, iedvesmojoties no gleznas?

Jautāta par to, kā pieņemts lēmums lielkoncertam izvēlēties 18 dažādu horeogrāfu, kuri  veidotu jaunas horeogrāfijas, Dace Adviljone stāsta, ka koncertprogrammā, kas top papildus lieluzvedumam Daugavas stadionā, ir vieta jaunradei. Un šajā reizē, domājot par deju autoriem, šķitis interesanti parādīt pēc iespējas plašāku horeogrāfu spektru: “Gan vecmeistarus, kuri sevi jau ir pierādījuši un apliecinājuši, gan jaunās paaudzes censoņus, kuri ir radošā ceļa sākumposmā, bet ar saviem darbiem ir sevi gana spilgti pieteikuši latviešu skatuviskās dejas laukā.” Visiem horeogrāfiem savs darbs bija jāsāk no vienāda sākumpunkta – no “baltas lapas” – un tālāk jāveido no darba grupas¹ dotā uzdevuma, dotās tēmas risinājuma. Tāpat katram autoram bija jāsadarbojas ar kādu no komponistiem², lai kopīgi radītu arī muzikālo materiālu dejai.

Mākslinieciskā darba grupa vēlas iedvesmot un aizkustināt skatītāju, liekot vienlaikus aizdomāties par to, kāda šobrīd ir latviešu skatuviskā tautas deja. Dace Adviljone atzīst: “Mani vienmēr ir uzrunājis Aspazijas teiktais: “Ikvienu  novest līdz skanēšanai, tas ir visaugstākais, ko viens cilvēks iespēj pie otra.” Un, ja būsim aizkustinājuši skatītāju, tad mūsu mērķis būs sasniegts.” Par to, kāds ir latvietis savā būtībā, kāds viņš ir darbā, svētkos, savā zemē, no skaistas bērnības nācis un par tīrradni izaudzis – par to arī vēstīs latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts. Par šodienas latvieti – latvieti laikā, zemē un debešos. 

Latviešu skatuviskās dejas lielkoncertam 18 horeogrāfijas radījuši horeogrāfi Rita Spalva, Jānis Purviņš, Jānis Ērglis, Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Iluta Mistre, Gunta Skuja, Dace Adviljone, Taiga Ludborža, Guna Trukšāne, Jānis Kalniņš, Dagmāra Bārbale, Diāna Gavare, Baiba Ķestere, Dāvis Ērglis, Reinis Rešetins, Krišjānis Šimis, Lilija Lipora.

____________________________________________________________________________________

1 – Latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” darba grupa: mākslinieciskā vadītāja Dace Adviljone, režisore Inga Cipe, scenogrāfe Ineta Sipunova, mākslinieciskās koncepcijas līdzautori Taiga Ludborža un Reinis Rešetins.

2 – Komponisti lielkoncerta “Balts” horeogrāfijām – Mārtiņš Miļevskis (“Zeme”), Kārlis Auzāns(“Darbs”), Kristīne Kārkle-Kalniņa un Edgars Kārkls (“Dzīvošana”), Renārs Kaupers (“Bērnība”),  Juris Kaukulisun “Jauno Jāņu orķerstris” (“Tīrradnis”), Ēriks Zeps un Julgī Stalte (“Daba”).

Foto: Reinis Oliņš, XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos latviešu skatuviskās dejas lielkoncerta “Balts” repertuāra prezentācijas pasākums