Uz Somijas pilsētu Tamperi devies Latvijas Nacionālais balets, lai no 30. novembra līdz 2. decembrim lielākajā Skandināvijas koncertzālē – Tampere Hall – izrādītu piecas baleta „Riekstkodis” izrādes. Plānots, ka kopumā tās noskatīsies vairāk nekā 10 000 skatītāju.

 Tampere kļuvusi par īpaši draudzīgu pilsētu Latvijas baletam, kopš pirmajām viesizrādēm 1992. gadā mūsu baleta trupa turp dodas ik pārgadu, un šī būs jau desmitā reize.

 „Somijas publika ļoti mīl klasiku: esam bijuši gan ar „Gulbju ezeru”, gan „Romeo un Džuljetu”, ar kuru Tamperē viesojāmies pat divreiz. Tajā pašā laikā skatītāju sajūsmu izpelnījies arī Šostakoviča komiskais balets „Gaišais strauts”,” atklāj Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

 Šoreiz, kā jau Ziemassvētku priekšvakarā, laiks pienācis „Riekstkodim”. Marijas lomā iejutīsies Elza Leimane-Martinova, Viktorija Jansone un Sabīne Guravska, bet princi Riekstkodi atveidos Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Sergejs Neikšins un Viktors Seiko. Muzikālā partitūra būs Tampere Hall simfoniskā orķestra pārziņā, pie diriģenta pults – mūsu Farhads Stade.

„Riekstkodis”, kas tapis un pirmizrādi piedzīvojis 1892. gadā Sanktpēterburgas Marijas teātrī, ir Pētera Čaikovska pēdējais balets. Viena gada laikā sacerētā mūzika neapšaubāmi ir mūsdienās vispazīstamākā baleta mūzika, bet „Riekstkodis” – viens no vispopulārākajiem Čaikovska skaņdarbiem.

Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa 2000. gadā veidotā iestudējuma darbība pārcelta uz 19.gadsimta nogales Rīgu: te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes.

Baleta scenogrāfiju un kostīmus veidojis pasaulslavenais krievu izcelsmes mākslinieks no Francijas Aleksandrs Vasiļjevs. Starp citu, “Riekstkoža” iestudējumam tikuši uzšūti 180 skatuves kostīmi, kuros atspoguļojas visa senlaicīgās dzīves kinematogrāfiskā patiesība. Daļa audumu ir atceļojusi no Francijas, daļa – sameklēta tepat Rīgā. Arī eglei ir izmantoti tikai 19.gadsimta beigu rotājumu zīmējumi.