28. septembrī plkst. 11:00 ar svinīgu atklāšanu Āgenskalna tirgū sāksies Latvijas Kultūras akadēmijas VI Skatuves mākslas festivāls „Patriarha rudens”.

Šogad festivāla skatē ar saviem diplomdarbiem piedalās pieci laikmetīgās dejas horeogrāfi un ar izrādēm septiņi topošie un jaunie režisori. Skates radošos darbus vērtēs un savu viedokli festivāla noslēguma apaļā galda diskusijā izteiks ekspertu komisija (Latvijas institūta direktore Kārina Pētersone, Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, teātra zinātniece Līga Ulberte, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors, režisors Elmārs Seņķovs, laikmetīgās dejas ekspertes Inta Balode un Dita Jonīte), lai vienam no jaunajiem māksliniekiem festivāla noslēgumā pasniegtu balvu – Pētera Pētersona petrolejas lampu no režisora vērienīgās petrolejas lampu kolekcijas, kā arī Latvijas Nacionālais teātris ir iecerējis atjaunot pirmo festivāla balvu: iespēju iestudēt teātrī kādu izrādi 2016./2017. gada sezonā, ja vien kādam no jaunajiem māksliniekiem izdosies festivālā sevi spilgti apliecināt.

Skates dalībnieki:

Rūdolfs Gediņš, laikmetīgās dejas izrāde „Para-doxa jeb pasaka jauktā secībā” E.Smiļģa Teātra muzejā

Ģirts Bisenieks, laikmetīgās dejas izrāde „48 Hours Before” E. Smiļģa Teātra muzejā

Agate Bankava, laikmetīgās dejas izrāde „Rauts” E. Smiļģa Teātra muzejā

Eva Kronberga, laikmetīgās dejas izrāde „Ananda” E. Smiļģa Teātra muzejā

Anna Novikova, laikmetīgās dejas izrāde „Take Me as a Present” E. Smiļģa Teātra muzejā

Gilds Aleksa, izrāde „Zelta zirgs: no zirga līdz personībai” Zirgu pastā

Toms Treinis, izrāde „Stāsti no abām kabatām” E. Smiļģa Teātra muzejā

Andris Kaļiņins, izrāde „Sienas, kas dzied baritonā” Latvijas Kultūras koledžā

Kārlis Tols, izrāde „Nakts pēc kāzām” E. Smiļģa Teātra muzejā

Aija Treija, raidluga „X un Y” E. Smiļģa Teātra muzejā

Antra Leite, izrādes „Pelikāns” un „Neatkarības bērni” E. Smiļģa Teātra muzejā

Viesturs Roziņš, izrāde „Pērs Gints un viņa sievietes” E. Smiļģa Teātra muzejā

Šogad plašāk nekā citus gadus festivālā pārstāvēti laikmetīgās dejas horeogrāfi, jo pavasarī Akadēmiju absolvēja astoņpadsmit jaunieši, kuri diplomdarbu skatē uz dažādām skatuvēm radīja neparastus stāstus kustībā un bildē. Kā viens no šiem stāstiem festivāla ietvaros tiks izrādīta arī Rūtas Pakalnes veidotā filma “Dance Tranzit” par profesores Olgas Žitluhinas un laikmetīgās dejas horeogrāfijas studentu ikgadējo nometni Krimā. Par jauno mākslinieku sniegumu tiks diskutēts sarunā “Laikmetīgā deja. Vizualitāte.” Diskusija noteikti raisīsies arī asociētās profesores Līgas Ulbertes vadītajā seminārā “Spēlēju, dancoju”.

Tāpat festivāla ietvaros kinoteātrī „Splendid Palace” tiks izrādīts Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas 3. kursa studentu pirmsdiploma žanra spēles īsfilmu izveides projekts, kas sevī ietver 2015. gadā sagatavotās spēles īsfilmas:

Kristiāna Riekstiņa īsfilma ”Lācars” (operators Mārtiņš Jurevics)

Rinalda Zelta īsfilma “Lielās spodrības gaismā” (operatore Marika Šengelija)

Ivetas Budrevičas īsfilma “Korekcija” (operators Kristaps Dzenis)

Artūra Latkovska īsfilma “Lidojošo cilvēku meklējot” (operatori Mārcis Slavinskis, Rūta Kalviša)

Dāvja Dreimaņa īsfilma “Rebeka” (operators Ivo Skanstiņš)

Gata Ungura īsfilma “Plenči” (operatori Kristaps Dzenis, Ivo Skanstiņš)

Elzas Feldmanes īsfilma “Labrīt, dakter” (operators Toms Šķēle)

Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas topošajiem scenogrāfiem E. Smiļģa Teātra muzejā tapis projekts “Aspazijas un Raiņa tēli un transformācijas”, kas papildina festivāla ietvarus, ne tikai, aktualizējot Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, bet piesakot neparastus lielo personību darbu un domu traktējumus.

Arī šogad festivālā neizpaliks starptautiskas pieredzes apmaiņa. Ar izrādi “Vētra” pēc Viljama Šekspīra tāda paša nosaukuma lugas motīviem “Zirgu pastā” viesosies Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijas Teātra skolas pārstāvji – dramaturģe Laura Kalle, režosori prof. Pīters Raudseps (Peeter Raudsepp), Katrīna Unta (Katariina Unt). Meistarklasi flamenko dejā topošajiem aktieriem un režisoriem pasniegs profesors Andreu Karandels (Andreau Carandell) no Spānijas, un meistarklasi ķermeņa un prāta nostādīšanā jaunajiem laikmetīgās dejas horeogrāfiem pasniegs Floransa Ožendre (Florence Augendre) no Beļģijas. Lekciju “Teātra tradīcijas un tendences Austurmeiropā” lasīs profesore Nina Kirili (Nina Király) no Ungārijas.

Festivāla ietvaros tiks izdots katalogs, kuru veido Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas 3. kursa studenti. Ar festivāla katalogu un aktuālāko informāciju interesenti ir aicināti iepazīties pēc festivāla atklāšanas INFO centros Akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts” un E. Smiļģa Teātra muzejā, kā arī sociālajos tīklos.

www.facebook.com/PatriarhaRudens

www.twitter.com/PatriarhaRudens

Informācija par biļešu iegādi uz festivāla izrādēm E. Smiļģa Teātra muzejā pieejama www.bilesuparadize.lv. Visi citi festivāla notikumi ir bez fiksētas ieejas maksas.

Festivālu rīko Latvijas Kultūras akadēmija un E.Smiļģa Teātra muzejs, festivāla atbalstītāji un sadarbības partneri – Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Institūts, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, Ģertrūdes ielas teātris, biedrība „Party”, kinoteātris „Splendid Palace”.