Linda Krūmiņa

RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas bakalaura programmas studentu un Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas studentu radītos video darbus varētu saukt gan par videodeju, deju iekš video, kustību video, horeogrāfisku montāžu utt. Tomēr skaidrāks un arī izsmeļošāks nosaukums 13. janvāra vakarā Arhitektūras un mediju centrā „H2O 6” redzētajam tiešām būtu kopprojekts („Pulss”), jo gandrīz katrā no 15 video darbiem, akcenti un uzsvari tika likti citādāk. Kādā no darbiem dominēja kameras, objektu vai cilvēku kustība, citā – horeogrāfija, skaņa, gaisma, stāsts, noskaņa, montāža, kameras darbs utt. Darbos apvienojās abu universitāšu studentu intereses un prasmes. Patīkami redzēt, cik dažādas ir studentu intereses un mākslinieciskie rokraksti, kas spēja izpausties, pateicoties jaunai sadarbībai ar citu māksliniecisko valodu pārstāvjiem.

Vērojot darbus, nepameta doma par to tālāko iespējamo attīstību – mākslas video, mūzikas videoklips, reklāma, īsfilma, animācija u.c. Ņemot vērā mūsdienu situāciju – dinamisko darbību sociālajos tīmekļos un dažādos interneta medijos, ir vērts piedāvāt un attīstīt arvien vairāk īsformāta video darbu. Pateicoties to apritei, ir iespējams aktualizēt dažādus mākslas jautājumus, žanrus, māksliniekus utt. Kaut vai tikai spekulējot ar pieņēmumu, ka skatītājs, kurš nekādi nevar saņemties atnākt uz laikmetīgās dejas izrādi, tomēr noskatīsies 5 – 10 min garu video, kas nav tikai izrādes vai performances treileris, bet gan neatkarīgs mākslas darbs. Protams, laikmetīgā deja Latvijā vairs nav nekas neredzēts un svešs, bet ir vēl skatītāji, kuri bīstas riskēt nopirkt biļeti uz kādu laikmetīgās dejas izrādi vai performanci, jo nav droši par to, ko redzēs, jutīs, piedzīvos. Šādi video kalpo kā labs iepazīšanās un izzināšanas materiāls.

Jebkurā gadījumā studentu darbu formāts šķiet aktuāls, kā arī spējas un idejas ir interesantas un daudzveidīgas. Vakars tika papildināts arī ar videoinstalācijām, kurās, izmantojot attēlus, vārdus, cilvēka ķermeni, apspēlēts kustības temps un ritms, virziens un mērķis. Vismaz tāds ir manis novērotais kopsaucējs. Skatītāji šajā „Pulsa” vakarā iegūst tikai sarakstu ar video darbu nosaukumiem un dalībnieku uzvārdiem, iztiekot bez jebkādiem teorētiskiem, informatīviem vai poētiskiem izklāstiem par darbu mērķi, ideju, konceptu. Tā nu mēs, skatītāji, izlemjam un secinām paši. Vienā no videoinstalācijām „KRUTI” redzam cilvēka kājas, filmētas rakursā no augšas, tā kā mēs redzam savas paša kājas ejot. Šīs kājas iziet cauri smiltīm, ūdenim, sniegam iemaldās nakts klubā, līdz beigās plivinās gaisā paceltas pret debesīm. Jāsecina, ka ar kustēšanos un pašu kustību piedzīvojumi var beigties. Prātā nāk izteiciens – atstiept kājas. Savukārt studentu piedāvātais interaktīvais projekts „VAMA” gana asprātīgā veidā caur kustību palīdz atbrīvoties no dienas gaitā uzkrātajām dusmām. Instalācija „REC” piedāvā vārdu, video un attēlu kustības intensitātes un ritma spēli un no tā izrietošo tēmu variācijas. Viscaur darbiem kustība un kustēšanās tiek reprezentēta kā iemesls vai veids kā priecāties, baudīt, reflektēt par emocijām, domām. Kustība nav tikai abstrakta lieta, kura tiktu atdalīta no cilvēka personības, tā iemieso konkrētas atmiņas un sajūtas, kuras šajos video darbos nolasījās atmosfēriski, naratīvi vai citkārt arī intuitīvi.

Atliek vien turēt roku uz topošo horeogrāfu, režisoru un operatoru pulsa, vērojot turpmākos individuālos un sadarbību projektus.