Gunta Bāliņa

Jūrmalas starptautiskā baleta zvaigžņu festivāla 20. jubileja tika svinēta ar daudzpusīgu un krāšņu koncertu. Šoreiz festivāla mākslinieciskais vadītājs, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) baletmeistars Aivars Leimanis, programmas izveidē lielāku akcentu bija licis uz mūsdienu un laikmetīgās dejas horeogrāfijām. Protams, neizpalika arī tradicionālā klasika. Uz Dzintaru koncertzāles skatuves 3. augusta vakarā tikās baleta izcilības no Montekarlo, Štutgartes, Hamburgas, Horvātijas un Krievijas baleta trupām, pārstāvot Armēniju, Brazīliju, Itāliju, Koreju, Ukrainu, Japānu, Kanādu un Krieviju. Kā ierasts, festivāla programmā bija arī Latvijas Nacionālā baleta jaunākie un spilgtākie darbi.

Vakara zvaigznes nenoliedzami bija Hamburgas baleta primabalerīna Anna Laudere un Edvins Revazovs. A. Laudere šā gada 21. maijā Maskavas Lielajā teātrī saņēma par baleta mākslas “Oskaru” dēvēto “Benois de la Danse” konkursa īpašo Benuā-Mjasina prēmiju (Benois-Massine Prize) – apsveicam! Koncerta pirmajā daļā viņi izpildīja fragmentu no Džona Noimaijera baleta “Bēthovena projekts” un otrajā daļā nelielu fragmentu no baleta “Anna Kareņina”, arī Dž. Noimaijera horeogrāfijā. Anna Laudere nenoliedzami pieder pie tām balerīnām, kurās apvienojas viss sievišķīgo krāsu košums, maiga plastika un dramatisms, kas acumirklī dabiski iegailas lepnumā un skarbumā. Tāda ir arī viņas Anna Kareņina. Savukārt fragmentā no “Bēthovena projekts” viņas spēks bija ļoti emocionālajā, suģestējoši dinamiskajā tēlojumā, kas bija neatdalāms skatuviskā snieguma elements.

Armēnijas primabalerīnas Viktorijas Ananjanas (Victotia Ananyan ) un itāļu premjera Simones Tribuna (Simone Tribuna) sniegumā redzējām fragmentu no Žana Kristofa Maijo baleta “Romeo un Džuljeta” un mūsdienu horeogrāfiju “Dove la luna” (“Kur ir mēness”). V. Ananjanas Džuljeta bija meitenīgi dzīva, trausla, savās jūtās impulsīva. Māksliniecei piemīt viegls, gaisīgs izpildījums, ko vēl vairāk izceļ skaistās, izstrādātās pēdu kustības, liegās ķermeņa līnijas un izteiksmīgās rokas.

Viesi no Splitas Nacionālā teātra Horvātijā Nozomi Miura (Nozomi Miura) un Ivans Boiko (Ivan Boiko) izdejoja Pas D’esclave no baleta “Korsārs” (Mariusa Petipā hor.) un pas de deux no baleta “Kopēlija” (A. Leimaņa hor.). Izpildījums izcēlās ar augstu tehnisko sniegumu, izteiktu vieglumu un muzikalitāti.

Mūsdienu horeogrāfiju pārstāvēja Krievijas dejotājas Anastasija un Viktorija Mihailekas ar Sergeja Smirnova darbu “Neatgriešanās punkts” un Dmitrija Masļeņikova miniatūru “Viens uz viena”. Ķermeņa individualitātes apzināšanās, gravitācijas izmantošana, pretojoties un ļaujoties tai, sekošana kustības inercei, novirzīšanās no vertikālās ass, šķietami zaudējot līdzsvaru, uzticēšanās sev un savam ķermenim, enerģija, vieglums un brīvības sajūta – tas viss māsu Mihaileku sniegumā radīja pārsteigumu un gandarījumu par to, ko mūsu ķermenis patiesībā spēj.

Štutgartes baleta solistu Hjojiņas Kangas (Hyo-Jung Kang) un Džeisona Railija (Jason Reilly) priekšnesumā redzējām horeogrāfa Mauro Bigonzeti moderno horeogrāfiju “Kazimira krāsas” un “Monu Lizu” Itzika Galili horeogrāfijā.

LNOB solistu Annijas Kopštāles un Kārļa Cīruļa sniegumā skatījām fragmentus no baleta “Bajadēra” (M. Petipā hor.) un pas de trois no baleta “Korsārs”. Izpildījums kopumā bija bez tehniskām kļūmēm, tomēr nākotnē būtu liels gandarījums dejotāju izpildījumā saskatīt skaidrāku muzikalitāti un izjustāku stilu.

Laikmetīgajā dejā nav nekādu kustības ierobežojumu, ir vairāk brīvības ķermenī, dejā un dzīves uzskatos. Šajā deju stilā vairs nevienu stilu neatdala, visi stili tiek veiksmīgi apvienoti vietā, nepārtraukti meklējot jaunas kustības, eksperimentējot ar ķermeni un mūziku. Katram horeogrāfam ir savs individuālais stils, kā arī katra dejotāja ķermeniskā izpausme ir atšķirīga. Šo definīciju droši var attiecināt uz Elzas Leimanes meklējumiem laikmetīgajā dejā un viņas veidoto horeogrāfiju “Pāriet”, ko ļoti veiksmīgi izpildīja Kristaps Jaunžeikars.

Elzas Leimanes un Viktora Seiko sniegumā redzējām fragmentu no Jura Karlsona baleta “Antonija #Silmači” (A. Leimaņa hor.). Šajā nelielajā duetā māksliniecei izdevās atklāt savas skatuviskās varones Antonijas pēkšņo dzīves apjukumu.

Fragmentu no Aleksandra Osadčija diplomdarba izrādes “Prinču un princešu brīnumainā dzīve” izpildīja LNOB solisti Jūlija Brauere, Ringolds Žigis, Kārlis Cīrulis, Kristaps Jaunžeikars un Māris Spriņģis. Interesants un savdabīgu kustību piesātināts horeogrāfiskais darbs veidots ar nelielu asprātīga humora piedevu. Varbūt atsevišķās vietās pietrūka smalkākas pārejas un nianses tieši horeogrāfiskajā rokrakstā. Nenoliedzami uzteicams ir Jūlijas Braueres plastiskais un izteiksmīgais dejojums.

Galā koncerta finālā (jau tradicionāli) – A. Leimaņa grand finale, kurā katrs no festivāla dalībniekiem vēlreiz apliecināja sevi, demonstrējot spožākos un tehniski sarežģītākos dejas elementus. Tā ar jūsmīgiem skatītāju aplausiem un ziediem noslēdzās divdesmitais “Jūrmalas baleta zvaigžņu” festivāls.