Latgales vēstniecības “Gors” Lielajā zālē 24. aprīlī plkst. 18 pianists, “Lielās mūzikas balvas” laureāts Reinis Zariņš un horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs aicina uz koncertizrādes “Gadalaiki” pasaules pirmizrādi. Izrāde tapusi, iedvesmojoties no šī gada jubilāra, komponista Pētera Vaska klavierdarbu cikla “Gadalaiki”.

Pianists Reinis Zariņš: “Koncertizrāde “Gadalaiki” ir refleksija, atstarošanās skaņās un kustībās par cilvēku dzīves loku. Tās iedvesmas avots un pamats ir Pētera Vaska klavierdarbu cikls “Gadalaiki” ar tā universālo nostādni par dzīves loku dabā un cilvēkā. Šis visiem noejamais loks izrādē tiek izdzīvots no viena cilvēka – dejotāja redzespunkta, pieredzot pilnu gadalaiku ciklu gan vienas darbadienas, gan veselas izrāžu sezonas ietvaros, gan visā šī dejotāja dzīvē.”

Izrādē horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs uzdrošinājies atklāti runāt par likteni, kādu piedzīvojuši daudzi slaveni dejotāji: noskriet kā vienā elpas vilcienā savu īso, spilgto karjeru, un tikai, kad viss jau cauri, sākt meklēt savas dzīves nozīmi pagātnē. Kirils Burlovs pats savā karjerā nolēma uz gadu apstāties un izsvērt savu ceļu, pirms iet tālāk. Šī izrāde ir zīmīga ar to, ka Kirils šeit dejo dejotāju – lomu, kas ir viņš pats. Izrādē gan mūzika, gan deja apvienojas izjustā aicinājumā izvērtēt savu esību šeit un tagad, nevis kādā tālā nākotnē. Līdzās mūzikai pianista Reiņa Zariņa piemeklētie latviešu dzejas panti vieno izrādes posmus vienā veselumā un parāda dejotāja pieredzi kā simbolu daudzu cilvēku pieredzei.

Lai arī Reinis Zarinš un Kirils Burlovs abi ir mācījušies zem viena jumta – Emīla Dārziņa Mūzikas un Horeogrāfijas vidusskolā, viņi iepazinās tikai Londonā, kur abi šobrīd dzīvo un strādā kā brīvmākslinieki. Izrāde “Gadalaiki” ir abu mākslinieku radoša izpausme žanrā, ko nevar viegli definēt: tas nav ne koncerts, ne solo balets, ne dzīvā instalācija. Viņi to sauc par refleksiju – izrādi, kura sevī iekļauj dažādu mākslu izpausmes, ar mērķi pēc iespējas fokusēt pārdomas par tēmu.

Komponists Pēteris Vasks ciklu “Gadalaiki” radījis pamazām, kopš 1980. gada, kad viņš komponēja “Balto ainavu” – tā laika Baltijas komponistu minimālisma garā radītu meditāciju, kurā izmantotas tikai dažas skaņas. Gadu vēlāk radīta “Rudens klaviermūzika”, kas ir jau krietni izvērstāks, dramatiski aktīvs skaņdarbs, 1995. gadā tapusi dabas skaņu ainava “Pavasara klaviermūzika”, bet 2009. gada ziemā Vasks pabeidzis ciklu, uzrakstot trūkstošo gadalaiku – vasaru. Lai saglabātu komponēšanas secību, un arī tāpēc, ka cikla autoram “gads sākas un beidzas ar balto krāsu” par cikla pirmo daļu kļuva ziema, bet tas noslēdzas ar rudeni. Pavasara klavierdarbs tapis pēc “Svenska Rikskonserter” pasūtījuma, bet skaņdarbs par vasaru tapis pēc paša komponista iniciatīvas, lai gadalaiku aprite būtu pilnīga.

Biļetes uz koncertizrādi nopērkamas Latgales vēstniecības “Gors” un“Biļešu paradīzes” kasēs.