Maija TREILE

Pārpratums kā komunikācijas veids tika aplūkots ne tikai Laiks dejot 2011 pēdējās dienas pēdējā izrādē Lauras Kalusas un Martina Šika (Šveice) darbā Nosaukums; laikmetīgi skaudrā veidā tas parādījās arī festivāla noslēgumā, kas uz Betanovuss tomēr nenotiek (par ko Dance.lv žurnāls uzzināja tikai neilgi pirms šīvakara izrāžu skatīšanās, tādēļ nepaguva savlaicīgi informēt savus lasītājus un potenciālos pasākuma apmeklētājus). Tie, kas uz AB dambja tomēr ieradās, var to mēģināt konceptualizēt.

Šajā situācijā piedāvāju nelielu jauno mediju mākslas un teorijas pētnieka Ļeva Manoviča salīdzinājumu par komunikācijas kļūdām un atšķirīgo attieksmi pret tām tehnoloģiju un mākslas sfērā.

Manovičs norāda, ka informācijas teorijā formulētais komunikāciju modelis, kas sastāv no vēstītāja, vēstījuma un saņēmēja, realitātē izpaužas vēl komplicētāk, jo kopumā ietver septiņus elementus: „vēstītāju, vēstītāja kodu, vēstījumu, saņēmēju, saņēmēja kodu, kanālu un troksni. Saskaņā ar šo modeli, vēstītājs vēstījumu nokodē pēc savas sistēmas; tad vēstījums tiek pārraidīts pa komunikācijas kanālu, un šī procesa laikā to ietekmē troksnis. Saņēmējs vēstījumu atkodē pēc savas sistēmas. Bet līdz ar komunikāciju kanāla joslas platuma ierobežoto kapacitāti (bandwidth capacity of the channel) trokšņa klātbūtne un iespējamā nesaskaņa vēstījumu deformē, un rezultātā vēstījuma saņēmējs var uztvert no vēstītāja sūtītā atšķirīgu vēstījumu.”

Ja informācijas teorijas uzdevums ir panākt maksimālu vēstījuma pārraides precizitāti (piemēram, telefonsarunās), tad, komunikāciju modeli adaptējot kultūrā, mērķis ir pilnīgi pretējs: „..kultūras komunikācijā pārraides precizitāte ir bīstama, proti, pieņemot, ka komunikācija ir noritējusi veiksmīgi, tikai tajā gadījumā, ja saņēmējs vēstījumu tulko tieši tā, kā to iecerējis vēstītājs, iznāk, ka jēgai, kuru savam vēstījumam piešķīris sūtītājs, ir lielāka nozīme, nekā tai, ko vēstījumam piešķir tā saņēmējs.” Tādējādi kultūras zinātnēm ir iespēja nonākt otrā galējībā – par izpētes vērtu atzīstot un mākslinieciski veiksmīgu uztverot tikai “neveiksmīgu” komunikāciju.

Tomēr diez vai tie, kas uz festivāla noslēgumu AB dambī ieradās, sajūsmā sita roķeles par mākslinieciski veiksmīgo neveiksmīgo komunikāciju. Bet, ko tu padarīsi. Galu galā – šogad Laiks dejot dejas smejas!