Piektdien, 13. jūnijā, 18.30/ Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē

Ko Murobuši (Japāna)

“Ritournelle”* (40’)

Horeogrāfija un izpildījums: Ko Murobuši/ Ko

Murobushi

Mūzika: RIP RIG+ PANIC „Thru’ Nomado Eyeballs”

Osamu Goto: „Wave” 

Chants d’Auvergne: „Uno jionto postouro” (Kiri Te Kanawa)

Producents:  Ko&Edge Co

Pirmizrāde: 2013.07. Starptautiskajā dejas festivālā ImPulsTanz (Vīne, Austrija)

Mais, par la meme, le territoire dechaine

deja quelque chose qui va le depasser.

Nous sommes toujours ramenes a ce <moment>.

Le Natal est dehors.

– Mille Plateaux –

Mēģinot nomirt, es sāku dejot,

Tātad šodien ir diena, kad es satikšu tīģeri.

Es nevaru palīdzēt, ja tas mani apēd.

Man pat nebūtu nekas pretī, ja mēs kopotos.

Mēs pat varētu nogalināt viens otru.

Es lēkšu tukšās debesīs,

Karinot gaļas gabalu skrandas.

Brīdī, kad nometu savu ķermeni,

es satveru citu formu.

Nav cita ceļa, kā dzīvot,

kā mans cits es/

dubults dot tālākus dubultos.

No mirstoša ķermeņa

dažādojas citi “pats”, kas nevar tikt nosaukti, bet neveikli sāk trīcēt un tad izklīst.

Nevienmērīgi izkaisīti,

tie plūst nevienmērīgi, nesasniedzot kāda robežu,

it kā tie izzustu visur,

pēc nezināmo atmiņu tveršanas.

Vai mēs kā ierobežots process,

Kā ātri gaistoša dzīve varam dzīvot neierobežotu dzīvi?

(Ko Murobuši)

Kā bērns viņš mēdza dzīvot piekrastē, kur piedzīvoja divas vienkāršas pieredzes: bija pāris gadījumu, kad viņš pats bija tuvu noslīkšanai, un dažas reizes, kad ūdens krastā izskaloja noslīkušu cilvēku ķermeņus. „Mēģinot nomirt,” šodien Ko Murobuši raksta, „es sāku dejot.” Viņš izauga un kļuva par vienu no šī laika viszīmīgākajiem buto dejotājiem. Mākslinieks ar īpašu un radikālu pieeju japāņu „tumsas dejai”. Šajā darbā Murobuši met savu ķermeni pret sevi pašu, cenšoties satvert un atlaist sava daudzkārtīgā „es” dažādās formas. Nezināma, beznosaukuma deja ar pēkšņiem prieka brīžu uzplaiksnījumiem ikkatrā tagad un atkal.

Ko Murobuši ir viens nopasaulēvislabāk zināmajiem un atzītajiem buto māksliniekiem. Mācījies pie Tatsumi Hidžikatas (1968) un vēlāk piedalījies buto kompānijas Dairakudakan dibināšanā. 1994. gadā izveidojis buto žurnālu Hageshii Kisetsu, kā arī nodibinājis sieviešu buto kompāniju Ariadone un buto grupu Sebi, kurā darbojas tikai vīrieši. Sadarbojoties ar šīm abām grupām, Murobuši atved buto uz Eiropu, dodot ieguldījumu buto atzīšanai Eiropā. Tā izrāde „Pēdējā paradīze – vārti viņpus” („Le Dernier Eden – Porte de l’au – delá”) guva panākumus Parīzē (1978).

Gan viņa solo, gan grupu izrādes aicinātas piedalīties neskaitāmos dejas festivālos. 2003. gadā Ko nodibina savu apvienību Ko & Edge Co, kura pieteica sevi ar nosaukumu Eksperimentāls ķermenis, kurš fiziskā veidā meklē „šķautni” (kritiskus stāvokļus). Ar saviem jaunākajiem darbiem –  solo „Krypt” un „Ritournelle”, duetu ar pasaulslaveno zirgu jātnieku un režisoru Bartabu „Kentaurs un dzīvnieks” („Le Centaure et l’animal”) – Murobuši devies viesizrāžu pasaules tūrēs.

Gan viņa horeogrāfijas, gan solo izrādes turpina apliecināt Ko Murobuši kā vienu no visaugstāk vērtētajiem buto pārstāvjiem, un katru brīdi Ko seko izaicinājumam atklāt jaunas buto iespējas.

* Iespējamie tulkojumi:

1) Vecais stāsts

2) Agrīnie madrigāli datēti jau ap 1320.gadu, bet šis žanrs lielāku attīstību sasniedza jau 1340.gadā, kad tā struktūra bija 2-3 strofas, kuras parasti bija vienādam mūzikas materiālam ar formu AB, ABA, ABB, un 1-2 rindiņu gariem piedziedājumiem (riturneļiem) ar atskaņām, kas izskanēja skaņdarba beigās.

Foto: Joiki Tuskada/ Yoici Tuskada